Jauna vilcienu iepirkuma nebūs, 100 miljonus valdība pārdalīs ceļiem, lidostai un "LDz"
PIETIEK12.10.2012.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Pēc iepriekšējā konkursa izgāšanās Latvija neveiks vērienīgo pasažieru vilcienu iepirkumu, un šim mērķim pieejamais 100 miljonu latu lielais Kohēzijas fonda līdzfinansējums tiks pārdalīts citiem infrastruktūras projektiem - konkrēti ceļubūvei, starptautiskajai lidostai Rīga un a/s Latvijas Dzelzceļš (LDz), liecina Pietiek rīcībā esošā informācija par nākamotrdien, 16. oktobrī valdības sēdes slēgtajā daļā izskatāmo lēmumu.
Ar šādu lēmumprojektu par 100 miljonu latu lielā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma pārdali uz valdības sēdi otrdien ies Satiksmes ministrijas (SM) vadība, un tam jau ir panākts nepieciešamais politiskais atbalsts koalīcijā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Bezpartejiskais satiksmes ministrs Aivis Ronis, nenoliedzot, ka otrdien valdības dienaskārtībā virzīs risinājumu, kas tā vai citādi pieliks punktu "vilcienu epopejai", ceturtdien tomēr atteicās komentēt gaidāmā risinājuma saturu, uzsverot, ka tas satur konfidenciālu informāciju.
Pēdējās nedēļas laikā kopš 3. oktobra, kad a/s Pasažieru vilciens (PV) valde pusnaktī nolēma neslēgt līgumu ar vērienīgajā vilcienu iepirkuma konkursā uzvarējušo spāņu kompāniju CAF, tikuši apspriesti vairāki risinājumi, un tie viens pēc otra mainīti. Tomēr, pēc lēmumu pieņemšanā iesaistīto Pietiek apgalvotā, jauni pavērsieni līdz otrdienai nav gaidāmi, jo līdzfinansējuma pārdale kā pieņemams risinājums saņēmusi arī akceptu no premjera Valda Dombrovska (Vienotība), kura partija uzņēmusies politisko līdzatbildību par SM darbu.
Šāda risinājuma izvēle apstiprina to, par ko kopš aizvadītās nedēļas runā valdības kuluāros - Vienotības spice nav apmierināta ar tās pārstāvja, PV valdē ieceltā Aigara Štokenberga darbību vilcienu iepirkuma risināšanā un nedos zaļo gaismu viņa lobētajam jaunajam vilcienu iepirkumam, uzskatot, ka kādreizējais Kalvīša valdības ministrs šajā epopejā spēlējis pats savu spēli. Uz jautājumu, vai varētu notikt PV valdes nomaiņa un Štokenbergs varētu zaudēt amatu, avoti valdībā Pietiek uzsver kategorisku "nē". Tiek prognozēts, ka PV tuvākajā laikā būs ierauts starptautiskā tiesvedībā ar spāņu kompāniju CAF. "Neviens netiks atlaists - lai pamokās un izstrebj," par PV valdes likteni izteicās avots valdībā.
Kuluāros tiek uzskatīts, ka valdošā partija Vienotība ir labvēlīga vilcienu iepirkumam no šveiciešu kompānijas Stadler. Atteikšanās no jauna vilcienu iepirkuma premjera partijai ļauj izvairīties no politiskajiem riskiem, kas saistīti ar šīm aizdomām. Ceturtdien intervijā žurnālam IR Štokenbergs uz jautājumu par aizdomām par Stadler lobēšanu atbild: "Ja jautājums ir tik tiešs, vai kāds jebkad man mūžā varēs iedot kukuli, tad nē." Aizvadītajā nedēļā kā reālākais scenārijs, kuru gatavoja valdības sēdei, tika izstrādāts jaunu vilcienu iepirkums, kura veikšanu uzticētu LDz vai kādam tā meitasuzņēmumam, tā no iepirkuma nostumjot PV vadību, tomēr politisku saskaņojumu šāds risinājums neguva.
Jau notikušais vilcienu iepirkums beidzās laikā, kad SM vadībā atradās ar Aivara Lemberga ietekmi saistītās Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Uldis Augulis, un šis apstāklis, kā arī tas, ka iepirkumā iesaistītās Rīgas Vagonbūves rūpnīcas patiesie īpašnieki slēpjas ofšorā, ap iepirkumu radīja "veco oligarhu ēnu". Šim iepirkumam politisko “stopkrānu” norāva premjera Dombrovska un finanšu ministra Andra Vilka (abi Vienotība) iebildumi un bažas, ka līgums, kuru 2. aprīlī ar spāņu kompāniju CAF parakstīja PV iepriekšējā vadība, neatbilst konkursa nolikuma prasībām, tādēļ Latvija var zaudēt 100 miljonu latu lielo ES līdzfinansējumu.
Izvēloties vilcienus neiepirkt un naudu pārdalīt citiem mērķiem, esot ņemti vērā arī politiski apsvērumiem. Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, jaunu infrastruktūras projektu attīstīšana ir veids kā izdarīt ko taustāmu pašvaldību labā, turklāt 100 miljonu iepludināšana celtniecības projektos būtu pievilcīga arī partijas sponsorējošiem uzņēmējiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
