Jau otro nedēļu Indriķa Latvieša romāna „Nāve” („Bailes – 4”) pirmā daļa – vispieprasītākā Latvijas grāmatnīcās
PIETIEK09.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Indriķa Latvieša jaunā romāna „Nāve” („Bailes – 4”) pirmā daļa jau otro nedēļu ir vispieprasītākā grāmatā Latvijas lielākajos grāmatnīcu tīklos – „Jāņa Rozes” un „Valtera un Rapas” grāmatnīcās.
Latvijas lasītājiem jaunais politiskais kriminālromāns joprojām ir interesantāks gan par kārtējo erotisko trilleri, gan par biogrāfisko romānu, kas veltīts ulmaņlaiku preses magnātei.
Romāns ir jau ceturtais „Baiļu” sērijā, kuras iepriekšējie trīs romāni „Bailes”, „Vara” un „Nauda” iepriekšējos gados nekavējoties pēc iznākšanas tāpat kļuva par vispieprasītākajām grāmatām Latvijā.
Šoreiz autora iecere bija tik grandioza, ka romānu ir nācies dalīt divās daļās. Pirmā daļa jau nonākusi grāmatnīcās, bet otrā ir sarakstīšanas procesā un tiks pabeigta tuvāko pāris mēnešu laikā.
Uz grāmatas aizmugurējā vāka ir lasāms šāds jaunā romāna „Nāve” varoņu uzskaitījums: „Pāvels Rebanoks. Juta Sviķe. Egils Melits. Romāns Vamzovičs. Baiba Pļautmane. Andris Feikmanis. Jānis Mīzītis. Ilze Piņķele. Jānis Mordāns. Ēriks Melnmeiers. Zelma Labkrance. Einārs Epše. Leonīds Zoginovs. Valdis Bebrovskis. Ralfs Jamiro. Tālis Puškaits. Edgars Jaunpups. Gatis Miglītis. Krišjānis Goldmans. Juris Durašs. Jānis Mīkstenbergs. Pēteris Negaušs. Āris Švīkurs. Atis Āpsis. Krišjānis Knariņš. Normunds Mežmiets. Armands Nufs. Juris Sūkāns. Daniels Pāvuts. Sarmīte Šķēlerte. Jānis Kožaciņš. Gints Peders. Aldis Pabiriks. Juris Cūce. Uģis Pumpis. Ilmārs Būrītis. Dina Zavodska. Juris Ņedovoščikovs. Andrejs Leibermans. Maigonis Sviķis. Edgars Zilēvičs. Aldis Podzems. Mārtiņš Moskvičs. Jānis Damsons. Rūdolfs Veroni. Ieva Kaunzeme. Andris Mazoliņš. Jēkabs Trauma. Mārtiņš Stūķis. Ilze Slotiņa. Vilnis Pirsis.”
Izdevēji aicina lasītājus – ja Jums gadījumā ir zināms kas interesants par personām, kuras varētu būt jaunā romāna „varoņu” prototipi, lūdzu, atrakstiet uz e-pasta adresi [email protected]: šai informācijai ir visas iespējas parādīties „Nāves” otrajā daļā. Pašlaik notiek arī līdzīga satura konkurss Indriķa Latvieša „Facebook” lapā, kurā balvu fondā ir kopumā desmit jaunās grāmatas eksemplāru.
Uz to, kāda pretdarbība ir bijusi jaunā romāna iznākšanai, uzskatāmi norāda uzraksts uz tās vāka „Grāmata, kuras dēļ notika kratīšanas pie Jurģa Liepnieka un Lato Lapsas”. Domājams, cilvēki, kas ķērušies pie jaunās grāmatas lasīšanas, jau ir sapratuši, kāds varētu būt bijis šīs pretdarbības raksturs.
Protams, „Nāves” lasītāji paši savas labsajūtas vārdā jau tradicionāli tiek laipni aicināti uzskatīt, ka šīs un citu Indriķa Latvieša grāmatu pamatā nekādā gadījumā nav patiesi notikumi un ka to varoņi ir izdomāti no A līdz Z, jo Latvijas valstī, cik nu no tās vairs ir palicis pāri, nekas tāds notikt joprojām nevar.
Jāpiebilst, ka grāmatas mazumtirdzniecības cena grāmatnīcās joprojām nepārsniedz 10 eiro atzīmi. Atbildot uz lasītāju jautājumiem, vai „Nāvi” var gaidīt arī e-grāmatas formātā, varam paskaidrot, ka pēc pirmās drukātās tirāžas izpārdošanas par šo jautājumu tiks nopietni lemts.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
