Jāizbeidz starptautiskas nozīmes biotopu iznīcināšana valsts mežos
Vides aizsardzības nevalstiskās organizācijas01.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības nevalstiskās organizācijas – Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas fonds un Vides aizsardzības klubs – pieprasa AS “Latvijas valsts meži” (LVM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), lai tiktu izbeigta Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo meža biotopu iznīcināšana LVM apsaimniekotajos valsts mežos.
Vides NVO pārstāvji vairākkārt dabā konstatējuši un no iedzīvotājiem saņēmuši ziņas, ka LVM izcērt ES nozīmes aizsargājamos meža biotopus. Turklāt LVM publiski sniegtā informācija apliecina, ka nevar runāt par atsevišķiem gadījumiem, bet aizsargājamo biotopu iznīcināšana ir apzināta un sistemātiska.
LVM padomes loceklis Mārtiņš Gaigals paudis, ka, neveicot mežizstrādi ES nozīmes biotopos, uzņēmuma piecos gados piegādātais koksnes apjoms samazinātos par 4,5 miljoniem kubikmetru[1]. Tas ļauj aplēst, ka aptuveni 15% LVM iegūtās koksnes nāk no ES nozīmes aizsargājamiem mežu biotopiem.
Sugu un biotopu aizsardzības likums nosaka, ka zemes īpašniekam vai lietotājam ir pienākums veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu. Ir nepieļaujami, ka AS “Latvijas valsts meži” apzināti un mērķtiecīgi iznīcina starptautiskas nozīmes dabas vērtības valsts zemēs, izmantojot to, ka vēl nav panākta vienošanās par labāko pieeju šo biotopu aizsardzībai. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas uzņēmums arī neinformē Dabas aizsardzības pārvaldi par šo biotopu iznīcināšanas apjomiem, lai gan arī šādas informācijas sniegšanu prasa likums.
Bažas par to, ka varētu tikt izcirsti aizsargājamie meža biotopi, kam nav noteiktas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai mikroliegumi, vides NVO pauda arī pirms gada, kad tika izstrādāts rīkojums par maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos 2021.–2025. gadam, jo pieļaujamā aprēķina apjoms balstīts tikai uz koksnes plūsmas nodrošināšanu.
Lai šīs bažas mazinātu, rīkojuma anotācijā tika norādīts, ka LVM apsaimniekotajos mežos “netiek paredzētas cirsmas platībās, kas atzītas par ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem”[2]. LVM plānošanas dokumenti – uzņēmuma stratēģija un Meža apsaimniekošanas plāns – un situācija dabā liecina, ka šī apņemšanās netiek ievērota.
AS “Latvijas valsts meži”, aizbildinoties ar komercnoslēpumu, neizpauž plānoto kailciršu vietas pat vietējai sabiedrībai nozīmīgās teritorijās ar individuālu apsaimniekošanas plānu. Tajā pašā laikā ir gadījumi, kad ES nozīmes aizsargājamos biotopus no iznīcināšanas ar kailcirti glābusi tikai vietējo iedzīvotāju vērība, pamanot iezīmētu cirsmu aizsargājamā biotopā. Mums ir absolūti nepieņemami, ka FSC un PEFC sertificēts valsts mežu apsaimniekojošs uzņēmums savu komersanta funkciju izpildi balsta uz valsts starptautisko saistību un likumu klaju ignorēšanu, masveidā iznīcinot ES nozīmes aizsargājamos biotopus pat sabiedrībai īpaši nozīmīgās teritorijās.
Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavotais ziņojums par ES nozīmes aizsargājamo biotopu stāvokli rāda, ka jau šobrīd nelabvēlīgā stāvoklī atrodas visi ES nozīmes aizsargājamie meža biotopi, izņemot vienu, kura stāvoklis nav zināms[3]. Turklāt tieši meža biotopi Latvijā ir vissliktāk aizsargāti ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. No visiem 12 Latvijā sastopamajiem ES nozīmes mežu biotopu veidiem astoņiem biotopiem Natura 2000 teritorijas nodrošina aizsardzību mazāk nekā 35% apjomā, un nav neviena meža biotopu veida, kas būtu pilnībā aizsargāts[4]. Likumsakarīgi, ka atbilstoši minētajam ziņojumam, būtiskākie draudi šiem saudzējamiem mežiem saistīti ar mežsaimniecisko darbību[5].
Eiropas Savienības aizsargājamos meža biotopus liek saglabāt mūsu saistības pret Eiropas Savienību, taču daudz svarīgāk ir apzināties to, ka tie ir arī dabas daudzveidības ziņā vērtīgākie Latvijas meži, kuru saglabāšana ir mūsu pienākums nākamo paaudžu priekšā.
Ir grūti šobrīd runāt par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu vai pat virzību uz ilgtspējību, ko pieminam meža apsaimniekošanas sertifikācijas jomā, ja saprotam, ka turpat ik dienu bioloģiski augstvērtīgu meža teritorijas Latvijā apzināti tiek degradētas vai iznīcinātas. Mūsu valstī tas notiek mirklī, kad starptautiski dabas daudzveidības izzušanas aktualitāte ir augstāko valsts amatpersonu diskusiju dienas kārtībās un izvirzīti ambiciozi mērķi rīcībai nacionālā līmenī. Reizēm šķiet, mēs apzināti šodien degradējam, lai noplicinātu mūsu dabas vērtības un mazāka būtu mūsu rītdienas atbildība dabas saglabāšanā.
Attēlā – LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks (2019. gada atalgojums – apmēram 170 tūkstoši eiro)
[1] https://www.youtube.com/watch?v=XILDDmbDb5w (8:34)
[2] https://likumi.lv/ta/id/316761-par-koku-cirsanas-maksimali-pielaujamo-apjomu-20212025-gadam
[3] https://www.daba.gov.lv/lv/media/5696/download
[4] https://www.eea.europa.eu/themes/biodiversity/state-of-nature-in-the-eu/article-17-national-summary-dashboards/natura-2000-coverage
[5] https://www.eea.europa.eu/themes/biodiversity/state-of-nature-in-the-eu/article-17-national-summary-dashboards/main-pressures-and-threats
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
