Ja nākamajās instancēs tiesa spriedumu nemainīs, Bondaru „laulāto vienošanās” izrādīsies bezjēdzīga
PIETIEK31.07.2017.
Komentāri (58)
Iesaki rakstu: 
Ja nākamajās instancēs netiks mainīts Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums saistībā ar bijušo Latvijas Krājbankas valdes locekļu atbildību, pašreizējā Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara un viņa sievas Ievas Bondares pēkšņā mešanās reģistrēt it kā pirms vienpadsmit gadiem noslēgtu „vienošanos par mantas sadali” izrādīsies bezjēdzīgs un politiķim var nākties zaudēt savu priekšvēlēšanu avīzē izreklamēto „Mārupes miera ostu”, kur viņš mēdzot sarunāties ar ķirbjiem.
Kā Pietiek jau informējis, šā gada 26. jūlijā Laulāto mantisko attiecību reģistrā ir oficiāli reģistrēta 1971. gadā dzimušā Bondara un viņa 1972. gadā dzimušās sievas „Vienošanās par mantas sadali”, ar kuru turpmāk tikai un vienīgi sievas īpašumā skaitās vienīgā patiesi vērtīgā Bondaru ģimenes manta – nekustamais īpašums Ieviņas Mārupē.
Kā mantas sadales vienošanās datums gan minēts datums pirms 11 gadiem - 2006. gada 12. jūnijs, taču šis laulību līgums ir reģistrēts jau pēc tiesas sprieduma. Joprojām atklāts ir jautājums, vai vienošanās tiešām ir noslēgta pirms 11 gadiem vai arī ar šāda datuma norādīšanu Bondars mēģina realizēt diezgan primitīvu blēdību – primitīvu tāpēc, ka tai faktiski nav cerību uz izdošanos.
Kā jau ziņots, pirmās instances tiesas spriedumam stājoties spēkā, no septiņiem bijušajiem valdes locekļiem, tostarp arī politiķa Bondara, par labu bankas likvidatoram solidāri jāpiedzen 15 miljoni eiro – tātad pa aptuveni 2,14 miljoniem eiro „no galviņas”. Piedziņa var attiekties ne tikai uz viņu personiskajiem īpašumiem un uzkrājumiem, bet arī uz ģimeņu īpašumiem, ja tie nav īpaši nostiprināti kā konkrēta laulātā īpašums.
Lai gan Bondaru laulātais pāris vienošanos par mantas sadali it kā esot noslēdzis pirms 11 gadiem, tas oficiāli nav ticis reģistrēts. Tikmēr Civillikums skaidri nosaka: „Lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām, tie ierakstāmi laulāto mantisko attiecību reģistrā un par nekustamo mantu — arī zemes grāmatās.”
Savukārt Laulāto mantisko attiecību reģistrs rāda jau pieminēto šā gada 26. jūliju, savukārt zemesgrāmatā redzams, ka tajā laulību līgums ir iesniegts tikai dažas dienas agrāk – šā gada 21. jūlijā. (Pats Bondars nevēlējās sniegt nekādus komentārus sakarā ar zemesgrāmatā iesniegto līgumu.)
Tas savukārt nozīmē – ja Bondari šķirtos, pilnīgi pietiktu ar viņu starpā noslēgtu vienošanos, kas nekur nav reģistrēta. Toties gadījumā, ja ir darīšana ar trešajām personām, tad tām šāda pirms 11 gadiem it kā noslēgta vienošanās nav saistoša – un piedziņa gadījumā, ja šāds spriedums arī stāsies spēkā, neizbēgami tiks vērsta arī uz „Mārupes miera ostu” un „ķirbju sarunvietu”.
Interesanti, ka nevienam medijam Bondars nav atklāti skaidrojis šo situāciju un savas darbības. „Kāpēc tagad ir reģistrēts? Zināt, ja es jums tagad stāstīšu visus veidus, kā es aizstāvēšos, tas maniem politiskajiem oponentiem, kas to visu iesākuši, būs ļoti izdevīgi,” – tādu atbildi viņš sniedzis, piemēram, sabiedriskajam radio.
Rīt Pietiek publicēs zemesgrāmatas ziņas par Bondaru „miera ostu” un to, kādā veidā dārgais Mārupes zemesgabals vispār nonācis laulātā pāra īpašumā. Pietiek arī labprāt publicēs politiķa Bondara skaidrojumus, ja tādi tiks saņemti.
Foto no puaro.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.