Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne tik sen Eiropas Savienības statistikas pārvalde (EUROSTAT) publicēja kārtējo traģisko reitingu, kurā mūsu valsts pēc vecās labās tradīcijas atkal ir līderu sarakstā. Šajā gadījumā runa ir par ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo uz Eiropas ceļiem 2020. gadā reitingu, kurā Latvija ieņem 2.vietu. Šīs informācijas rezultātā var izdarīt secinājumu, ka ceļi Latvijā ir bīstami un ka mūsu dzimtenē iespēja iet bojā zem automašīnas riteņiem ir daudz lielāka nekā citās Eiropas valstīs.

Interesanti ka atšķirībā no muļķiem EUROSTATā mūsu valstī daudzi ceļus neuzskata par tik bīstamiem un vēl jo vairāk neuzskata, ka viņi kaut kādā veidā ietekmē satiksmes drošību. Šie cilvēki uzskata, ka ceļi kļūst bīstami vai nu paši par sevi vai sliktākajā gadījumā citu autovadītāju dēļ.

Kā liecina prakse, ļoti bieži šie cilvēki ir Latvijas elite, kas šo savu pārliecību akcentē, rīkojot nepārtrauktas video pārraides, vadot savas automašīnas.

Dabiski, ka moralizēšana par telefona lietošanu pie stūres uz katastrofālas ekonomikas lejupslīdes, korupcijas un sociālā spriedzes fona izklausās sausi un garlaicīgi. Tāpēc, lai šī teksta lasīšanu padarītu kaut nedaudz aizraujošāku, piedāvāju paskatīties nevis uz to, kā, telefonu braucot, lieto nevis kāds celtnieks vai oficiante, bet sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuriem, šķiet, vajadzētu mums visiem rādīt piemēru.

Savā 50 sekunžu garajā video daudzsološais politiķis Viktors Ščerbatihs, lai ieskatītos savas videokameras objektīvā, aptuveni 19 reizes novērsa acis no ceļa. Faktiski varam teikt, ka videoklipa 50 sekundēs Viktors uz ceļu neskatās aptuveni 25 sekundes. Viktoram ir maza meita, kura bieži brauc ar tēvu mašīnā.

Šlesera kungs nofilmēja video, sēžot pie automašīnas stūres, un līdz galam nav skaidrs, vai viņš stāv stāvvietā, pie slēgtas dzelzceļa pārbrauktuves vai sastrēgumā. Bet, lai kā arī būtu, es nesaprotu, kāpēc šāda līmeņa politiķim vajag uzrunāt vēlētājus, sēdot mašīnā pie pārtikas veikala? Ainār, vai tu tiešām domā, ka Latvijā ir par maz deģenerātu, kuri reklamē mobilo telefonu lietošanu pie stūres, un tāpēc nolēmi pievienoties viņu pulkam? 

Brīdis, kurā politiskā blogere Maija Armaņeva ir redzama, vadot mašīnu, sākas 1.05 minūtē un ilgst 55 sekundes. Šajā laikā Maija, stāstot saviem sekotājiem par matu gludekli, 14 reizes novērš skatienu no ceļa un neskatās, kur brauc, kopā apmēram 30 sekundes. Ja pieņemam, ka gludekļu speciāliste pārvietojās pilsētā ar ātrumu 60 km/h, tad attālums, ko viņa nobrauca, neskatoties uz ceļu, ir aptuveni 500 metri. Diemžēl šis nebūt nav vienīgais video, kurā Maija stāsta par matu kopšanas noslēpumiem, vadot automašīnu un neskatoties uz ceļu.

Acīmredzot ne visai prātīgais bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens nolēma dot savu ieguldījumu Latvijas ceļu drošības mazināšanā un ierakstīja 7 minūšu garu video, braucot pie stūres, visticamāk, ārpus pilsētas robežām. Sandis, protams, visu laiku atrauj acis no ceļa, lai ieskatītos kameras objektīvā, un neskatās uz ceļu kopā apmēram divas minūtes. Ja pieņemam, ka tiesību zinātnes bakalaurs Sandis pārvietojās ārpus pilsētas ar ātrumu 100 km/h, tad attālums, ko viņš nobrauca divās minūtēs, nepaskatoties uz ceļu, ir aptuveni 3 kilometri.

Automašīnā kopā ar Sandi ir vēl divi cilvēki (ieskaitot viņa brāli - Saeimas deputātu), un abi absolūti nav samulsuši, ka Sandis ieraksta septiņu minūšu garu videoklipu, pastāvīgi novēršot uzmanību no ceļa, braucot lielā ātrumā.

Video, kurā kāds cits prominents jurists brauc pie dzeltenā luksofora signāla, neieslēdz pagrieziena rādītāju un to visu ieraksta video, turot rokā telefonu, sīkāk ir aprakstīts šeit. Esmu pārliecināts, ka, ja kāds cilvēks agri vai vēlu nomirs zem Alda automašīnas riteņiem, viņam negadījuma vietā būs gatavs juridiski pamatots paskaidrojums, kāpēc nelaiķa nāvē ir vainojams pats nelaiķis. Cita izskaidrojuma, kāpēc Gobzems visai valstij lepojas ar rupju ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu, man nav.

Nākamais īpaši apdāvinātais un no visur dzīts politiķis Aleksejs Rosļikovs, braucot ar automašīnu, nolēma sarīkot videokonferenci ar veseliem trīs dalībniekiem. Turklāt šī brīnišķīga ideja viņam ienāca prātā, acīmredzami braucot ārpus pilsētas robežām pa apledojušu ziemas ceļu. 

45 sekunžu laikā Rosļikovs 14 reizes novērš uzmanību no ceļa un apmēram 25 sekundes brauc, uz to neskatoties. Protams, nevienu no Rosļikova pasažieriem šī situācija nesamulsina, un viņi turpina runāt ar šoferi, kurš neskatās uz ceļu, braucot visticamāk ar 100 km/h ātrumu. Aptuvenais attālums, ko Rosļikovs nobrauca, skatoties uz telefona kameru un sarunu biedriem, ir 700 metri.

Vēl viens Darvina balvas kandidāts ir daudziem labi pazīstamais Kiviča kungs. Iemesls tam – 5 minūšu garais video, kuru Kivičs ierakstījis, sēžot sievas vadītās automašīnas pasažiera sēdeklī. Kivičs Latvijas ceļus noteikti uzskata par pārāk drošiem un tāpēc visas piecas minūtes lūdz sievu atbildēt uz viņa jautājumiem un skatīties nevis uz ceļu, bet gan uz viņa videokameru. Kiviča sievai, dabiski, nebija nekas pret šādiem vīra lūgumiem, un viņa daudzas reizes novērsa uzmanību no braukšanas, lai plati pasmaidītu blakus sēdeklī esošā telefona kamerai.

Renāra Zeltiņa sieva, laikam ņemot piemēru no Kiviča, arī nolēma, ka viņas vīram nevajadzētu sevi apgrūtināt ar tādiem sīkumiem kā koncentrēšanās uz ceļa, un tāpēc lūgusi viņu nopozēt nelielai fotosesijai, kamēr Renārs brauca ar automašīnu. Jo laikam braucoša automašīna ir tā vienīgā vieta mūsu valstī, kurā Zeltiņu ģimenei pēc likuma ir atļauts uzņemt kopīgas fotogrāfijas.

Niklāvs, sēžot kādas dāmas vadītā kvadracikla aizmugurējā sēdeklī, neko labāku neizdomā, kā sākt bloķēt ceļa redzamību, iebāžot viņai sejā savu telefonu. Nedaudz vēlāk Niklāvs nolemj, ka ar vienu izklaidīgu vadītāju ir par maz un nolemj novērst nu jau otra  kvadracikla vadītāja uzmanību, aicinot viņu pavicināt rokas kamerā brīdī, kad vadītājs tuvojas gājēju pārejai.

Tādi sīkumi kā ceļu satiksmes drošība nedrīkst uztraukt tāda mēroga zvaigznes kā Kristaps Porziņģis. Mēs taču visi zinām, ka Amerikas līgu superatlēti nav nonākuši cietumā par daudz smagākiem noziegumiem nekā letālie ceļu satiksmes negadījumi. Bet, ja nepārspīlēt un runāt pēc būtības, tad Porziņģis, braucot ar mašīnu, tur rokās telefonu, kas ir Latvijas ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums. Porziņģim Instagramā ir 1,5 miljoni sekotāju, un acīmredzot sportists uzskata par savu pienākumu ik pa laikam viņiem visiem parādīt, cik ļoti viņam ir uzspļauties uz ceļu satiksmes noteikumiem.

Un, protams, atkal sāka trokšņot klaviatūras tiem komentētājiem, kuri, pirmkārt, man pārmetīs skaudību un sīkumainību un, otrkārt, atgādinās man, ka saskaņā ar Latvijas likumiem autovadītājam ir tiesības lietot tālruņus, ja tas ir brīvroku režīmā, kā tas tika darīts gandrīz visiem manas hītu parādes varoņiem.

Tiesību aktus, kuri regulē mobilo tālruņu lietošanu braukšanas laikā, varēsim apspriest šīs publikācijas otrajā daļā. Bet prasīgiem komentētājiem uzdot jautājumu gribētos jau tagad - kā jums šķiet, cik stundas un kilometrus gadā Latvijas autovadītāji nobrauc, skatoties nevis uz ceļu, bet uz saviem  telefoniem?

Atbilde uz šo jautājumu ir ļoti vienkārša. Ja tikai 100 000 autovadītāju gada laikā tikai 10 sekundes dienā brauks ar ātrumu 60 km/h, novēršot uzmanību no satiksmes, tad kopā viņi visi telefonos pavadīs 101 000 stundu (apmēram 11 gadi) un, neskatoties uz ceļu, nobrauks aptuveni 6 000 000  kilometru. Es šo vienkārši atstāšu šeit.

Gribu uzrunāt mūsu valsts eliti - draugi, uz jums sociālajos tīklos skatās simtiem tūkstošu un dažreiz miljonu cilvēku, no kuriem desmitiem tūkstošu ir automašīnu vadītāji. Ja jūs, mūsu nācijas role models, turpināsiet braukt kā 47. hromosomas īpašnieki, tad jau pavisam drīz mūsu valsts (ne tikai, bet arī jūsu dēļ) uz ceļiem bojāgājušo reitingā noteikti ieņems godpilno pirmo vietu.

Nobeigums sekos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...