Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai nodrošinātu nākamo Dziesmu un deju svētku kvalitatīvu sagatavošanu, lūdzam tuvākajā laikā pārskatīt esošos ierobežojumus un izstrādāt jaunu, detalizētu darbības plānu pēc ārkārtas situācijas beigām 28. februārī, kas ļautu atsākt pilnvērtīgu amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu procesu un koncertēšanu.

Nepieciešams izstrādāt nozares tālākai pastāvēšanai labvēlīgu darbības protokolu no 1. marta līdz vasarai, kad plānoti lieli reģionālie pasākumi Dziesmu un deju svētku sagatavošanā.

Tūlītēja rīcība ir eksistenciāli svarīga ne tikai svētku repertuāra apguvei, bet arī pasākumu organizatoriskā darba veikšanai un valsts un pašvaldību finanšu plānošanai. Epidemioloģisko prasību kopumu lūdzam izstrādāt atbilstoši katra amatiermākslas žanra specifikai, tai skaitā skolu jaunatnes dziesmu svētku procesa dalībniekiem. Lūdzam iesaistīt koru diriģentu pārstāvjus priekšlikumu izstrādē un lēmumu pieņemšanā.

Virsdiriģenti atgādina, ka Dziesmu svētku būtība ir to rituālajā norisē, gara vienotībā un patiesi dziļā priekā. Taču, lai reizi piecos gados Dziesmu un deju svētki izskanētu krāšņi un mākslinieciski kvalitatīvi, ir nepieciešams profesionāls un regulārs darbs amatierkolektīvu mēģinājumos, stabils un pastāvīgs finansējums, kā arī nodrošināts Dziesmu un deju svētku sagatavošanas process ar kopmēģinājumiem, skatēm, reģionāliem koncertiem un citiem pasākumiem gan Latvijā, gan citur pasaulē, kur mīt dziedoši un dejojoši tautieši.

Epidemioloģisko prasību kopumu lūdzam izstrādāt atbilstoši katra amatiermākslas žanra specifikai, tai skaitā skolu jaunatnes dziesmu svētku procesa dalībniekiem. Lūdzam iesaistīt koru diriģentu pārstāvjus priekšlikumu izstrādē un lēmumu pieņemšanā. Unikālā Latvijas tautas mākslas sazarotība ir tāda tikai tāpēc, ka valsts par to ir turējusi rūpi visos laikos.

Kopš 2020. gada pavasarī sācies pandēmijas uzliesmojums, rit jau otrais gads, kad amatiermākslas darbība ir bijusi daļēji vai pilnībā paralizēta noteikto ierobežojumu dēļ. Pandēmijas ierobežojumi nereti ir bijuši nepārdomāti un nepamatoti attiecībā uz kultūras jomu, tajā skaitā amatiermākslu. Uzskatām, ka mēģinājumos noteiktais dalībnieku skaits, kvadratūra telpās un arī ārtelpās nav bijusi uz faktu analīzi balstīta vai dažādo amatiermākslas žanru specifikai piemērota.

Tā kā pagājuši jau gandrīz divi gadi ļoti ierobežojošā mēģinājumu, koncertu un pasākumu režīmā, tas šobrīd licis paust satraukumu gan par amatiermākslas procesu nepārtrauktības nodrošināšanu nākotnē, gan par 2023. gadā plānotajiem XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII deju svētkiem, kad tiks svinēta svētku 150. gadskārtu.

Mākslinieciski augstvērtīga Dziesmu un deju svētku koncertu norise 2023. gadā ir apdraudēta, ja no 1. marta netiek atjaunots pilnvērtīgs amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu process.

Amatiermākslas kolektīvu dalībnieki ir ļoti atbildīga un organizēta tautas daļa, kas izprot disciplīnu un noteikumu esamību, tā spēj pašorganizēties, uzticēties viens otram un cienīt cits citu. Tieši šādas cilvēciskās kvalitātes ir nozīmīgs pamats dziesmu svētku pastāvēšanai un veiksmīgai norisei. Lielākā daļa koru, orķestru, deju kolektīvu dalībnieku līdz šim ir rīkojušies atbildīgi visas sabiedrības un savas veselības labā, potējoties pret Covid-19.

Balstoties uz to, ka koprepertuāra sagatavošanas cikls ir iekavējies par diviem gadiem, Latvijas novadu un pilsētu virsdiriģentu sapulcē šā gada 11. janvārī vienbalsīgi tika izteikts viedoklis, ka mākslinieciski augstvērtīga Dziesmu un deju svētku koncertu norise 2023. gadā ir apdraudēta, ja no 1. marta netiek atjaunots pilnvērtīgs amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu process.

Kopumā ar izpratni pieņemam šā brīža pandēmijas situāciju kopumā, taču amatiermākslas nozarei radītā dīkstāve un fragmentētā darbība grauj Latvijas lielāko nacionālo dārgumu – Dziesmu un deju svētku tradīciju, ko atjaunot nebūs iespējams. Viņi arī atgādina, ka lielu negatīvu ietekmi uz Dziesmu svētku procesu nākotnē jau atstās 2020. gadā nenotikušie un 2021. gadā pārceltie XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumi, kur bija iespējama minimāla bērnu un jauniešu līdzdalība.

Mūsu kā koru virsdiriģentu vēlēšanās ir krāšņi simtpiecdesmitgades Dziesmu svētku koncerti atjaunotajā Mežaparka lielajā estrādē, tādējādi atkal apliecinot latviešu tautas vienotību, spēku un radošumu. Tie būs iespējami tikai situācijā, ja nekavējoties atsākas pilnvērtīgs amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu process un vasarā notiek ieplānotie reģionālie pasākumi.

Ceram uz sadarbību un tālredzīgu pozitīvu attieksmi pret mūsu tautas un valsts nozīmīgāko kultūras vērtību un pasaulē apbrīnotu fenomenu – Dziesmu svētkiem.

* Aira Birziņa, Ogres un Salaspils novadu, Rīgas valstspilsētas sieviešu koru virsdiriģente;

Agita Ikauniece-Rimšēviča, Jēkabpils novada koru virsdiriģente;

Aigars Meri, Ventspils valstspilsētas un Ventspils novada koru virsdiriģents;

Andis Groza, Kuldīgas novada koru virsdiriģents;

Ārijs Šķepasts, Madonas novada koru virsdiriģents;

Bruno Cabulis, Latvijas jaukto senioru koru virsdiriģents;

Daiga Galeja, Latvijas sieviešu senioru koru un Rīgas pilsētas senioru koru virsdiriģente;

Edgars Vītols, Jelgavas valstspilsētas, Jelgavas un Olaines novadu virsdiriģents;

Eduards Grāvītis, Aizkraukles novada koru virsdiriģents;

Ēriks Čudars, Rēzeknes valstpilsētas, Rēzeknes un Varakļānu novadu koru virsdiriģents;

Gints Ceplenieks, Talsu novada koru virsdiriģents;

Ilze Valce, Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novadu koru virsdiriģente;

Ints Teterovskis, Rīgas valstspilsētas virsdiriģenta asistents;

Ivars Cinkuss, Rīgas valstspilsētas vīru koru virsdiriģents, Diasporas koru virsdiriģents;

Jānis Baltiņš, Ādažu, Saulkrastu, Siguldas un Ropažu novadu koru virsdiriģents;

Jānis Ozols, Jūrmalas valstspilsētas, Ķekavas un Mārupes novadu koru virsdiriģents;

Jevgeņijs Ustinskovs, Daugavpils valstspilsētas, Augšdaugavas, Līvānu, Krāslavas un Preiļu novadu virsdiriģents;

Jurģis Cābulis, Cēsu novada koru virsdiriģents;

Kaspars Ādamsons, Limbažu novada koru virsdiriģents;

Māra Marnauza, Dobeles un Saldus novadu koru virsdiriģente;

Mārtiņš Klišāns Valmieras, Smiltenes un Valkas novadu koru virsdiriģents;

Romāns Vanags, Rīgas valstspilsētas un Tukuma novada koru virsdiriģents;

Uģis Matvejs, Bauskas novada koru virsdiriģents;

Uldis Kokars, Alūksnes, Balvu un Gulbenes novadu koru virsdiriģents.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...