Jā, mēs gatavojamies paslepus, necaurspīdīgi iztērēt 100 miljonus eiro par apšaubāmu vēja parka projektu, un ko jūs, kaitnieki, mums padarīsiet?
Latvenergo24.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS “Latvenergo” paziņojums par ražošanas jaudu paplašināšanu ar lieljaudas atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanu nacionālo interešu labā ir raisījis augstu interesi dažādās aprindās. Arī tādu, kas būtībā atklāti nostājas pret Latvijas enerģētiskajām interesēm, apzināti vai neapzināti izplatot melus un dezinformāciju.
Šīs darbības nemaina un neietekmēs AS “Latvenergo” nacionālo nostāju – koncentrēties uz lieljaudas atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu valsts un sabiedrības interesēs. Lieljaudas vēja un saules parku ātra īstenošana ir kritiski nozīmīga Latvijas atkarības no ārzemju fosilo resursu cenām novēršanai un sekmēs elektrības cenas samazinošu situāciju.
Dažādu nozaru ekspertu sociālo mediju video, kas piedzīvo pārpublikācijas ierobežota loka plašsaziņas medijos, vērtējam par apzināti kaitnieciskām Latvijas kā enerģētiski neatkarīgas un konkurētspējīgas valsts virzībai. Šī mērķa sasniegšanas nozīmību mums katru dienu atgādina karš Ukrainā.
Ir uzņēmumi, kas pērk gatavus projektus, un ir uzņēmumi, kur projekts tiek veidots no nulles. Trešie – kā AS “Latvenergo”, strādā abos virzienos, jo ambīcijas ir lielas un ātrumam ir ļoti svarīga nozīme. Tas, kādu pieeju izvēlēties, ir jautājums par katras kompānijas iekšējo kapacitāti, pārliecību un vēlamo izaugsmes ātrumu.
Tādēļ, lai panāktu straujāku dinamiku, AS “Latvenergo” iet arī otru, īsāku, ceļu – projekta iegādi. Vērtējam, kur ir iesākts projekts ar jau veiktām izpētēm, pietiekami sagatavotu dokumentāciju, kur gatavības pakāpe ir tāda, lai jau pieņemtu lēmumu par investīcijām.
Attēlā – AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste
Jurģa Liepnieka video par šo tēmu šeit: https://www.youtube.com/watch?v=erHqIwK1Q3I
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
