Jā, mēs gatavojamies paslepus, necaurspīdīgi iztērēt 100 miljonus eiro par apšaubāmu vēja parka projektu, un ko jūs, kaitnieki, mums padarīsiet?
Latvenergo24.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS “Latvenergo” paziņojums par ražošanas jaudu paplašināšanu ar lieljaudas atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanu nacionālo interešu labā ir raisījis augstu interesi dažādās aprindās. Arī tādu, kas būtībā atklāti nostājas pret Latvijas enerģētiskajām interesēm, apzināti vai neapzināti izplatot melus un dezinformāciju.
Šīs darbības nemaina un neietekmēs AS “Latvenergo” nacionālo nostāju – koncentrēties uz lieljaudas atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu valsts un sabiedrības interesēs. Lieljaudas vēja un saules parku ātra īstenošana ir kritiski nozīmīga Latvijas atkarības no ārzemju fosilo resursu cenām novēršanai un sekmēs elektrības cenas samazinošu situāciju.
Dažādu nozaru ekspertu sociālo mediju video, kas piedzīvo pārpublikācijas ierobežota loka plašsaziņas medijos, vērtējam par apzināti kaitnieciskām Latvijas kā enerģētiski neatkarīgas un konkurētspējīgas valsts virzībai. Šī mērķa sasniegšanas nozīmību mums katru dienu atgādina karš Ukrainā.
Ir uzņēmumi, kas pērk gatavus projektus, un ir uzņēmumi, kur projekts tiek veidots no nulles. Trešie – kā AS “Latvenergo”, strādā abos virzienos, jo ambīcijas ir lielas un ātrumam ir ļoti svarīga nozīme. Tas, kādu pieeju izvēlēties, ir jautājums par katras kompānijas iekšējo kapacitāti, pārliecību un vēlamo izaugsmes ātrumu.
Tādēļ, lai panāktu straujāku dinamiku, AS “Latvenergo” iet arī otru, īsāku, ceļu – projekta iegādi. Vērtējam, kur ir iesākts projekts ar jau veiktām izpētēm, pietiekami sagatavotu dokumentāciju, kur gatavības pakāpe ir tāda, lai jau pieņemtu lēmumu par investīcijām.
Attēlā – AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste
Jurģa Liepnieka video par šo tēmu šeit: https://www.youtube.com/watch?v=erHqIwK1Q3I
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts raksts Enerģētikas zaļais mezgls”. Rakstā norādīts, ka Latvijas delegācija vizītes laikā ASV 2022. gada aprīlī saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto dabasgāzi (SDG) par ievērojami zemākām cenām nekā pagājušajā gadā tirgū bija pieejamas. Seko apgalvojums, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām neesot tikušas uzsāktas un līgums neesot noslēgts, kā rezultātā noprotams, ka Latvija nav guvusi ievērojamu ekonomisku labumu.
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
