Iesaki rakstu:

Izskatās, ka Kariņš nevÄ“las vadÄ«t valdÄ«bu. To var secināt, skatoties uz valdÄ«bas veidošanas sarunām. Un te ir pamatojums.

Jaunā VienotÄ«ba kā uzvarÄ“tājs vÄ“lÄ“šanās uzņēmās valdÄ«bas veidošanas sarunas. Un tas ir loÄ£iski. Premjera kandidāts Arturs Krišjānis Kariņš noteica sarunu vešanas grafiku. Un tas tika noteikts reizi nedēļā. Ja ir vÄ“lme kaut ko izdarÄ«t, tad jātiekas katru dienu vai kaut vairākas reizes dienā. Tātad sākotnÄ“js uzstādÄ«jums ir vilkt procesu garumā un nevÄ“lÄ“šanās sasniegt mÄ“rÄ·i – izveidot valdÄ«bu ātri.

Kad 2019. gada 7. janvārÄ« toreizÄ“jais valsts prezidents Raimonds VÄ“jonis nominÄ“ja Kariņu par ministru prezidenta amata kandidātu, tad Kariņam tika dots divu nedēļu laiks valdÄ«bas izveidei. Un divās nedēļās Kariņš spÄ“ja izveidot valdÄ«bu. Tātad gribÄ“ja un varÄ“ja. Kaut arÄ« esošais premjers Kariņš un tas pats cilvÄ“ks Kariņš kā nākamais premjera amata kandidāts laiku pa laikam atgādina, ka valsts ir krÄ«zes priekšÄ un nedrÄ«kst kavÄ“ties, tomÄ“r nesteidzina valdÄ«bas veidošanas sarunas. Tātad mÄ“rÄ·is nav izdarÄ«t ātri.

Kariņš sākumā piedāvā veidot lielu koalÄ«ciju ar četrām partijām, kas nevienam no politiskajiem partneriem nav izdevÄ«gi, arÄ« pašai Jaunajai VienotÄ«bai, jo tas ir pretrunā ar mÄ“rÄ·i nokļūt pie varas (startÄ“jot vÄ“lÄ“šanās, tādu mÄ“rÄ·i partijas uzstāda), bet, iegÅ«stot varu, vÄ“las to atdot. Tātad mÄ“rÄ·is ir apzināti sÄ“t nepatiku pārÄ“jos sarunu partneros. Jau sākotnÄ“ji skaidri redzams, ka izsauc uguni uz sevi un veiksmÄ«gu sarunu veikšanas procesu. 

Kariņa piedāvātais memorands ir ar nesaprotamu jēgu veidots dokuments jeb process, jo tādam dokumentam nav jēgas. Juridiski Saeima balso par valdības deklarāciju, kuru pildīs Ministru kabinets, nosakot tā sastāvu (un tad seko Ministru kabineta sastāvs ar uzvārdiem. Jāņem vērā, ka ministri var arī vienas valdības laikā mainīties, tādēļ deklarācija ir pamats valdībai. Bez valdības deklarācijas vēl ir savstarpēji jāparaksta koalīcijas līgums, kas ir dokuments, kurā ir aprakstīts, kā notiks praktiskais ikdienas darbs valdības sastāvā). Respektīvi, tādam memorandam nav nekādas valstiskas nozīmes, jo pamata dokuments par ko balso Saeima, dodot uzticību valdībai, ir valdības deklarācija.

PÄ“c valdÄ«bas deklarācijas apstiprināšanas trÄ«s mÄ“nešu laikā jātop valdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plānam ar konkrÄ“tiem darbiem, kurus arÄ« apstiprina Saeima. ValdÄ«bas vadÄ«tājam reizi gadā jāziņo Saeimā par valdÄ«bas deklarācijas un rÄ«cÄ«bas plāna izpildi. Nevis par memoranda izpildi. Un pie kam memorandā ir ielikti Jaunās VienotÄ«bas partijas programmas punkti. Taču Jaunā VienotÄ«ba nav piekritusi, ka šajā memorandā citas partijas ieliktu arÄ« savu programmu politiskos mÄ“rÄ·us un uzstādÄ«jumus. Tātad memoranda mÄ“rÄ·is visdrÄ«zāk ir apzināta strupceļa gatavošana, zinot, ka pārÄ“jie partneri iebildÄ«s, ka memorandā nav citu partneru politisko vÄ“lmju.

Kariņš mÄ“neša garumā nepiekrita, ka sarunas notiek visiem potenciālajiem partneriem vienkopus, bet tikai atsevišÄ·i ar katru. Tā var darÄ«t pirmajā, otrajā tikšanās reizÄ“, lai tiešÄka, konkrÄ“tāka saruna ar katru partneri. Taču, ja valdÄ«bu plāno veidot ar vairākiem partneriem, tad jābÅ«t sarunām, kur tiekas visi partneri kopā un kopā izrunā kopÄ«gi darāmās lietas. Pret to Kariņš visu laiku ir iebildis. Jo, ja bÅ«tu šÄdas sarunas, tad visdrÄ«zāk lÄ«dz valdÄ«bas veidošanai nonāktu ātrāk. Tātad tāda mÄ“rÄ·a nav.

Parasti cenšas valdÄ«bas sastāvu noteikt vienlaicÄ«gi ar Saeimas amatu sadalÄ«jumu. RespektÄ«vi, “uzzÄ«mÄ“ lielo bildi”, kura persona bÅ«s kurā amatā gan Saeimā, gan valdÄ«bā. Un tas ir tādēļ, lai deputātiem bÅ«tu skaidrÄ«ba – vai deputāts bÅ«s ministrs, tas nozÄ«mÄ“, ka tas nekandidÄ“ par kādas komisijas vadÄ«tāju, vai apzinās, ka tas nav kādā komisijā, jo bÅ«s attiecÄ«gās nozares ministrs.

Tādēļ attiecÄ«gajā komisijā vai amatā stājas cits deputāts, kurš neplāno kandidÄ“t par ministru. Vai arÄ« cenšas skatÄ«ties, lai vienam politiskajam spÄ“kam nav Ministru prezidents un Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājs, bet demokrātiski šos amatus sadala proporcionāli. Vai arÄ« skatās, lai viena politiskā spÄ“ka rokās nav visa drošÄ«bas nozares vadÄ«ba.

Kā piemÄ“rs: lai Nacionālajā drošÄ«bas padomÄ“ ir pārstāvÄ“ti vairāki politiskie spÄ“ki, nevis no vienas un tās pašas partijas ir Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājs, Saeimas Nacionālās drošÄ«bas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs, Saeimas AizsardzÄ«bas, iekšlietu un korupcijas novÄ“ršanas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs, ministru prezidents, aizsardzÄ«bas ministrs un ārlietu ministrs. Jo tas var kalpot par apdraudÄ“jumu, novedot pie valsts apvÄ“rsuma.  

RespektÄ«vi, redzot kopÄ“jo ainu, ir iespÄ“jams salikt loÄ£iskāko un produktÄ«vāko, zinošÄko amatpersonu sastāvu gan Saeimā, gan Ministru kabinetā. Šoreiz tika darÄ«ts tā, ka tika vilkts laiks, lai apstiprinātu Saeimas amatus un no tā, kas atlicis, veidotu valdÄ«bu. Neliekas, ka Jaunās VienotÄ«bas cilvÄ“kiem, kuriem ir daudzu gadu politiskā pieredze, šis bÅ«tu jaunums. Tātad apzināta rÄ«cÄ«ba.

Katrā nākamajā sarunu tikšanās reizÄ“ Kariņš sācis ar pilnÄ«gi citiem jautājumiem, pilnÄ«gi noliedzot to, kas iepriekšÄ“jā reizÄ“ ir ticis runāts. Tātad visdrÄ«zāk mÄ“rÄ·is ir jaukt gaisu, lai nenonāktu lÄ«dz valdÄ«bas izveidošanai.

Kariņa uzstādÄ«jums ar konkrÄ“tu ministru amata sarakstu, pat iepriekš nekonsultÄ“joties, nepajautājot redzÄ“jumu partneriem, ir skaidrs vÄ“stÄ«jums, ka šÄdam priekšlikumam nebÅ«s atbalsta un skaidri sagaidāms noraidÄ«jums no kāda sarunu partnera.

VÄ“lÄ“tāji vÄ“lÄ“šanās no Apvienotā saraksta nav ievÄ“lÄ“juši nevienu lauksaimnieku, nevienu veselÄ«bas nozares pārstāvi, bet tajā pašÄ laikā divus zinošus aizsardzÄ«bas nozares speciālistus (Rajevu un Bergmani), tomÄ“r Apvienotajam sarakstam tiek likts par pienākumu atbildÄ“t par zemkopÄ«bu un veselÄ«bu, bet ne par aizsardzÄ«bu.

IepriekšÄ“jā (vÄ“l esošajā) Kariņa valdÄ«bā veselÄ«ba un iekšlietas ir tās nozares, kuras šÄ« valdÄ«ba ir visvairāk atstājusi novārtā un kuras nav bijusi vÄ“lme atbalstÄ«t (neskaitot ārkārtas lÄ«dzekļus, kas piešÄ·irti COVID-19 apkarošanai un robežas žoga bÅ«vniecÄ«bai). Ja ir vÄ“lme vadÄ«t valdÄ«bu, tad valdÄ«bas vadÄ«tājam ir pašam jāuzņemas vadÄ«t smagākās nozares un labot iepriekš nepadarÄ«to pašam. Jau sākotnÄ“ji ir skaidrs, ka šÄds piedāvājums ir vai nu apzināta vÄ“lme cementÄ“t nejÄ“dzÄ«bu, vai apzināts gājiens ar mÄ“rÄ·i dzÄ«t strupceļā valdÄ«bas veidošanu.

Kā dzirdÄ“ts no mediju cilvÄ“kiem, tad vienā no beidzamajām sarunām Kariņš sadusmojies, rupji pateicis “Ejat d…rst” (šis ir citāts), apgāzis krÄ“slu un izgājis laukā no sarunu telpas. Tad ieradies Edgars RinkÄ“vičs, kurš, it kā nekas nebÅ«tu bijis, sācis vadÄ«t sarunas. VisdrÄ«zāk šis ir bijis iepriekš iestudÄ“ts labā un sliktā policista taktikas teātris, kura mÄ“rÄ·is ir parādÄ«t, ka ar Apvienoto sarakstu nav iespÄ“jams runāt. RespektÄ«vi, Kariņam ir jāatrod vainÄ«gais, kas iebilst viņa apstiprināšanai premjera amatā. 

Kariņš iebilst, ka sarunās piedalās Uldis PÄ«lÄ“ns. Ko tieši sliktu sarunās var nodarÄ«t PÄ«lÄ“ns, kurš bija publiski nominÄ“ts kā vÄ“lÄ“šanu kampaņas lÄ«deris Apvienotajam sarakstam? VisdrÄ«zāk tas ir mÄ“rÄ·is apzināti saasināt situāciju, lai meklÄ“tu ieganstus, kādēļ nevar izveidot valdÄ«bu. Pie kam laikā, kad Kariņš pirmo reizi kļuva par ministru prezidenta kandidātu pÄ“c 2018. gada Saeimas vÄ“lÄ“šanām, viņš bija Eiropas parlamenta deputāts, vienlaicÄ«gi Jaunās VienotÄ«bas premjera kandidāts un nekandidÄ“ja Saeimas vÄ“lÄ“šanās. Tieši tāpat kā šajās vÄ“lÄ“šanās nekandidÄ“ja PÄ«lÄ“ns.

KOPSAVILKUMS: ir cilvÄ“cÄ«gi saprotams, ka Kariņš ir saguris. Un to cilvÄ“kam nevar pārmest. Taču politiskā loÄ£ika ir cita – Jaunā VienotÄ«ba vÄ“lÄ“šanās solÄ«ja strādāt ar Kariņu priekšgalā. Un vÄ“lÄ“tāji nesaprastu, ja cilvÄ“ks, par kuru viņi ir balsojuši, tā vienkārši pateiks, ka ir noguris un vairs nevÄ“las strādāt. Dienā pirms vÄ“lÄ“šanām vÄ“l reklamÄ“ja, ka vÄ“las strādāt, bet dienu pÄ“c vairs ne? Tādēļ jāatrod vainÄ«gie, kas viņu noraida.  Tuvākajā laikā sagaidāma vainÄ«go meklÄ“šana ar viskrāšÅ†Äkajiem argumentiem, nevis valdÄ«bas veidošana.

Ko vÄ“las Kariņš? Å…emot vÄ“rā, ka nākamajā gadā tuvojas valsts prezidenta vÄ“lÄ“šanas un aiznākamajā gadā Eiropas parlamenta vÄ“lÄ“šanas, tad pastāv liela varbÅ«tÄ«ba, ka Kariņš vÄ“las bÅ«t vai nu par valsts prezidentu, vai par Eiropas parlamenta deputātu, vai arÄ« cer kļūt par nākamo Eiropas komisāru, jo Valda Dombrovska termiņš drÄ«z beigsies. Un nekas no šÄ« nav slikti, ja cilvÄ“ks to vÄ“las, taču nevar nokļūt šajos amatos pa tiešo no ministru prezidenta krÄ“sla, jo tas automātiski nozÄ«mÄ“ Jaunās VienotÄ«bas valdÄ«bas krišanu. Un sabiedrÄ«ba varÄ“tu apvainoties par šÄdu vilšanos, tādēļ nebalsot par Jauno VienotÄ«bu Eiropas parlamenta vÄ“lÄ“šanās.

Ja tuvākajā laikā Kariņam neizdodas izveidot valdÄ«bu, tad visdrÄ«zāk prezidents nebÅ«s gatavs nominÄ“t Kariņu kā premjera kandidātu. Un tieši tas ir šajā situācijā izdevÄ«gi Kariņam. VainÄ«gi pie Kariņa nevirzÄ«šanas bÅ«s visi pārÄ“jie, ieskaitot prezidentu. Un Kariņš tiks pie vÄ“lamā – nekļūt par premjeru un vienlaicÄ«gi ne savas vainas dēļ, bet visu citu.

Kas varÄ“tu notikt tālāk? VisdrÄ«zāk Jaunā VienotÄ«ba Kariņa izgāšanas (izgāšanās) gadÄ«jumā virzÄ«s Edgaru RinkÄ“viču kā premjera kandidātu. Sarunas sāksies teju no sākuma, bet nākamajam premjera kandidātam bÅ«s vieglāk, jo jau ar iepriekš skaidru politiskā laukuma un vÄ“lmju redzÄ“jumu. 

Pārpublicēts no silenieks.lv