Izskaidrojiet Latvijas Universitātes bosu astronomiskās algas!
Andris Rubins20.02.2026.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lūdzu Jūs paskaidrot man un Latvijas pilsoņiem, ja nepieciešams, veikt pārbaudi Latvijas Universitātē saistībā ar informāciju presē un Latvijas Radio par nesamērīgi augstām algām LU amatpersonām - LU rektoram G.Bērziņam (attēlā) 21725 EUR mēnesī, prorektorei K.Stradai-Rozenbergai 15293 EUR mēnesī, administratoram A.Sarnovičam 10860 EUR mēnesī un citiem, kuras, pēc manām domām, tās sev ir piešķīrušas, iepriekš savstarpēji vienojoties. Šī nauda tiek ņemta no valsts budžeta, līdz ar to tiek nodarīts zaudējums daudziem LU darbiniekiem un studentiem, un, pēc manām domām, Latvijas tautai.
Lūdzu arī paskaidrot, kā LU amatpersonas var saņemt tik lielu algu, nesamērīgu ar citiem LU strādājošiem docētājiem - profesoriem docentiem, asistentiem? Uz cik slodzēm viņī strādā? Kas lēma par viņu algas lielumu?
Mēs LU MF Dermatoveneroloģijas katedrā pēdējos 5–8 gadus katru gadu apmācām apmēram 100 (simt) LU MF 4. kursa studentu. No tiem ap 40 bija ārvalstu studenti, kuri katrs par studijām maksāja ap 9000 EUR gadā, savukārt liela daļa (ap 40–45) Latvijas studentu bija maksas studenti un maksāja ap 3000 EUR gadā. Tas nozīmē, ka LU no 4. MF kursa medicīnas studentiem saņēma ap 480 000 EUR gadā, plus vēl valsts piešķirtā budžeta nauda.
Tomēr LU MF Dermatoveneroloģijas katedrā kā docētāji mēs strādājām tikai divi – es un asociētais profesors. Man mēnesī līdz 2023. gada 30. jūnijam, kamēr es biju gan Dermatoveneroloģijas katedras vadītājs, gan profesors, kopā LU maksāja mazāk nekā 1200 EUR mēnesī (uz rokas saņēmu 830 EUR mēnesī). Savukārt asociētam profesoram, kuram atļāva pamatdarbā LU MF strādāt tikai uz 0,3 slodzi, maksāja mazāk nekā 700 EUR mēnesī, kaut gan mēs apmācījām visus 4. kursa LU MF ārzemju studentus dermatoveneroloģijā angļu valodā, kuri katrs gadā LU maksāja ap 9000 EUR.Arī visus Latvijas studentus.
Tā kā es daudzas reizes LU par to kritizēju un norādiju uz netaisnību, nesamērību, tad no 2023. gada 1. jūlija LU atļāva un faktiski piespieda man, ievēlētam LU profesoram, strādāt pamatdarbā tikai uz 0,1 slodzi ar algu 198 EUR mēnesī (uz rokas 146 EUR mēnesī)! Domāju, ka tā ir klaja netaisnība!
Ceru, ka LR valdība pieņems lēmumu un samaksās, vai uzliks par pienākumu LU man apmaksāt darba daļu, ko es esmu veicis LU, bet neesmu saņēmis apmaksu.
Gribētos arī zināt, kāpēc ir tāda diskriminējoša LU vadības attieksme pret mani un manu ģimeni – vai tāpēc, ka:
1.Man ir augstāks zinātniskais indekss (Hirša indekss man ir 15) nekā minētajiem lielo algu saņēmējiem?
2. vai tāpēc, ka es kopā ar sievu, ārsti Guntu Rubini esam izaudzinājuši un izskolojuši 5 bērnus, kuriem visiem ir iegūta augstākā izglītiba un visi strādā Latvijas labā?
3. Vai tāpēc, ka es savā laikā atteicos sadarboties ar VDK (Valsts drošības komiteju)?
4, Vai tāpēc, ka.mans tēvs Jānis Rubins 1950.gadā bija notiesāts (10 gadi Sibīrijas cietumā) par pretkomunistisku darbību (KK 58-10.1.d pants)?
5. Vai tāpēc, ka mans tēva brālis, ārsts Alfrēds Rubins bija Triju Zvaigžnu ordeņa apbalvotais, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks,Latvijas armijas pulkvežleitnants?
6. Vai tāpēc, ka es kā bijušais LR Saeimas deputāts opozicijā esmu kritizējis pie varas esošas partijas un valdību un aicinājis nepieļaut izsaimniekot Latviju un nemaksāt nesamērīgi lielas algas, kamēr liela daļa Latvijas pilsoņu dzīvo trūkumā?
P.S. Iepriekšējais LU rektors Indriķis Muižnieks tika 2025. gadā krimināli notiesāts (krimināllieta Nr. 16870000921, Vidzemes apgabaltiesas spiedums 2025.g. 10. septembrī) par valsts līdzekļu nepamatotu izlietojumu, izmaksājot naudu sev pietuvinātiem LU darbiniekiem.
Seko mums 
Mūsu valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms vairākiem gadiem, vēl būdams ārlietu ministrs, no Saeimas tribīnes saistībā ar Brexit citēja Vinniju Pūku. Toreiz tas daudziem 12 Saeimas deputātiem lika pasmaidīt, bet trāpīja mērķī.
Vienreiz iemaldās drons, to laikus nepamana, neziņo sabiedrībai, pēc tam klaji melo. Otrreiz iemaldās drons, nu centīgi stāsta, ka nopeilēts, bet, kamēr ar auto braukuši pretīm, tas jau uzsprādzis. Un tāpat melo, vieniem sakot, ka tas ukraiņu, otriem – ka nezināms. Trešo reizi pat neiemaldās: garām valsts robežai palido drons – izziņo brīdinājumus pierobežā un daudziem arī tālu no tās esošajiem, bet… izrādās, ka izslavētā 112 aplikācija tādā brīdī uzkaras…
1. Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ar savu rīcību visos šos gadus veicinājis divvalodību un divkopienas sabiedrības uzturēšanu Latvijā. Šādi, iespējams, apzināti grauta sabiedrības integrācijas politika.
Latvijas ekonomika 2026. gadā atgādina cilvēku, kurš ir iemācījies dzīvot piesardzīgi. Viņš zina, kā izturēt aukstumu, kā sadalīt spēkus, kā neizšķiest to, kas ir. Taču jautājums paliek atklāts – vai viņš vispār vēl sapņo?
Latvijas iedzīvotāju saliedēšana, dažādu grupu integrēšana un, no pretējās puses, satraukums par sabiedrības “sašķeltību” ir tēma, kas sabiedriskajā telpā ir bijusi klātesoša un nereti pat centrāla kopš Trešās atmodas laikiem 1980. gados, kad latvieši reāli varēja sākt cerēt uz politiskās neatkarības atjaunošanu. Jēdzieni “saliedēšana” un “integrācija” šajās garajās desmitgadēs ir parādījušies gan valdības līgumos, gan stratēģiskajos un rīcībpolitikas dokumentos. 2001. gadā Latvijā nodibināts Sabiedrības integrācijas fonds – Ministru prezidentam pakļauta iestāde, kurai integrācijas uzdevumu veikšanai 2025. gadā novirzīti EUR 35,4 miljoni (no tiem 40% no Latvijas valsts budžeta).
Kad valsts saņem vairāk nekā atdod atpakaļ, tā vairs nav politika. Tas ir bizness. Bizness “Jaunās Vienotības” stilā.
Ziniet ko, gudrinieki? Beidziet apd...st Hermani.. Es viņa saturisko stostīšanos klausos daudz labprātāk nekā visu to eviku, laumiņu, hosamu, zandiņu, briškenu un pārējās rinkija kompānijas gludo, tekošo, bezsaturīgo vāvuļošanu.
Latvijas Raido „Krustpunktā” pie Aida Tomsona bija Alvis Hermanis. Cilvēks ar milzīgu potenciālu. Viņš atnāca ar savu ideju, savu redzējumu. Tomsona kungs neizdarīja neko, lai atvērtu intervējamo. Intervijai bija tikai viens mērķis - Tomsona kungs man atgādināja farizeju, kurš mēģināja pieķerties pie sīkām, nesvarīgām detaļām.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – SEPLP), ņemot vērā Satversmes tiesas lietā Nr. 2024-30-01 – par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – 2026. gada 30. martā pasludināto spriedumu, pauž gatavību iesaistīties izmaiņu sagatavošanā tiesiskajam regulējumam par mazākumtautību valodām sabiedriskajā medijā. SEPLP neredz nepieciešamību šobrīd mainīt 2026. gada sabiedriskā pasūtījuma plānu, kā ietvaros šogad uzsākta jauna pieeja mazākumtautību satura veidošanā, kas ir saskanīgs ar Satversmes tiesas atziņām minētajā spriedumā par mazākumtautību valodu sabiedriskajos medijos. Šie principi tiks ievēroti, arī strādājot pie sabiedriskā pasūtījuma plāna sagatavošanas 2027. gadam.
