Izrādās, daudzi (bet ne visi) latvieši nav nemaz tik lēnprātīgi: no uzbrēciena “govori po russki!” vairs nesaraujas
Monika Zīle, AS Latvijas Mediji16.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Izglītība – vienīgais dievišķais un nemirstīgais mūsos, un divas lietas – saprāts un valoda – ir labākais cilvēkā.” Plutarhs, grieķu cilmes seno romiešu vēsturnieks
Tagad arī vairāki citi uz Rīgu pārcēlušies Krievijas mediji jau domā par Berlīni vai Amsterdamu, – pēc televīzijas kanāla “Doždj” saņemtās apraides licences Nīderlandē tviterī teica “Baltijas mediju izcilības centra” (BMIC) vadītāja Gunta Sloga, – jo Latvijas vide kļūstot arvien toksiskāka.
Bez iedziļināšanās detaļās man personīgi grūti spriest par Slogas kundzes vadītā veidojuma pienesumu mediju kvalitāšu celšanā. Bet ar skandālu Latvijā licenci nu zaudējušā “Doždj” vadošie žurnālisti vēl rudenī sacīja: Rīgu izvēlējušies tāpēc, ka te “visi runā krieviski”. Cik saprotams, BMIC šo Maskavā tapušo uzskatu bez iebildumiem apstiprinājis.
Acīmredzot arī citiem ar krievvalodības dominanti Rīgas virzienā doties iedrošinātajiem tagad ir toksisks pārsteigums. Izrādās, latvieši nav nemaz tik lēnprātīgi: no uzbrēciena “govori po russki!” vairs nesaraujas un nekautrējas atgādināt par Satversmē noteikto valsts valodu. Bez šaubām, tas laikam apgrūtinājis dažu Kremļa šķietamo opozicionāru ieceri par “mazās bezPutina Krievijas” izveidošanu te, siltajā Eiropas Savienības paspārnē, izmantojot ambīcijām pretimnākošu labvēļu aizgādnību.
Bet jāredz arī pozitīvais pienesums viņu impērisko viedokļu izpausmēm – tās devušas jaunu atspēriena punktu latviskuma apziņas nostiprināšanā: mums ir sava valsts, un ar tās likumiem jārēķinās katram ienācējam, lai cik lielas “ģeržavas” piederīgais viņš būtu!
Godīgi runājot, par impēriski krāsoto austrumu kaimiņa mediju nākotni maza bēda – kuram vide šeit neatbilst gaidītajām ērtībām, laimīgu taciņu. Pamatoti smagākas pārdomas, vērojot mūsu pašu valsts augstākā līmeņa politiķu zemo nacionālās pašapziņas plauktiņu.
Viens no svaigākajiem piemēriem: Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam (“AS”), izvadot Rīgas transporta dāvinājumu uz Ukrainu, pat neienāk prātā, ka tādos publiskajos iznācienos viņa ranga amatpersonai pieklātos izmantot tulku, nevis televīzijas kameru un mikrofonu priekšā ar šaušalīgu akcentu burbulēt krieviski!…. Diemžēl arī citi politiķi tā dara. Baidās, ka latviski runājošu citreiz neparādīs televīzijas ekrānā, vai?…
Beidzamajā laikā gadījies izmantot taksometrus ar latviski labi runājošiem vidējā vecuma cittautiešiem pie stūres. Uz jautājumu, kur apgūta valsts valoda šādā līmenī, atbilde bija vienāda: darba tirgus – ja gribi strādāt, mācies. Par to, cik maz šajā ziņā devusi skola, veidojas gari un skumji stāsti ar vienu secinājumu: jauno izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (“JV”) gaida smagas dienas. Pieskatot ne vien latviešu valodas programmu ieviešanu visos priekšmetos valsts finansētajās mācību iestādēs, bet arī izmēžot staļļus, ko pēc sevis atstājuši karaliski atalgotie kompetenču ieviesēji.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
