Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atvainojos visiem, kas šodien lasa informāciju tikai par Krišjāņa Kariņa demisiju un jaunas Latvijas valdības izveidi. Šajā rakstā tā visa nebūs, ja nu vienīgi – pēdējā rindkopā.

Ar lielu interesi izlasīju Imanta Parādnieka viedokli par kara nodokli. Imants Parādnieks ir pētījis, kādas Eiropas, ASV un arī Latvijas firmas turpina tirdzniecību ar Krieviju, kā attīstās bizness brīdī, kad konkurence zūd, un pareizi norāda, ka bizness Krievijā ir neētisks bizness, kas stiprina mūsu kaimiņu – agresoru. 

Tiesa, ne visam rakstītajam varu piekrist, jo, manuprāt, visas marmelādes (naftu, tankus, automašīnas, zāles, šprotes un Rīgas balzāmu) vienā turzā bērt nav prāta darbs. Lielāka uzmanība būtu pievēršama tieši eksportam no Krievijas – tieši Krievijas produktu iepirkšana un valūtas piegāde agresorvalstij ir nozīmīgākais Krievijas militārais stimuls.

Varētu minēt piemēru – kodoldegvielu atomelektrostacijām ASV un Rietumeiropa par miljardiem dolāru iepērk tieši no Krievijas, uz urāna eksportu nekādas sankcijas un ierobežojumi nav noteikti. Tiesa, formāli lielākā daļa šā urāna ir iegūta Kazahstānā, bet bagātināta Krievijā. Un tikai Krievijas specdienesti varētu sniegt precīzu atbildi uz jautājumu – cik lielā mērā šī nukleārās degvielas tirdzniecība ir saistīta ar militāro industriju. 

Vispārējai informācijai šeit derētu piebilst, ka sestās lielākās globālās urāna ieguves raktuves atrodas Nigērā, kurā nesen notika militārs apvērsums (iespējams, ar Krievijas militāristu tiešu vai netiešu atbalstu).

Ir diezgan grūti nošķirt naftas produktus, kas globālajā tirgū nonāk caur Indiju un citām valstīm, no Krievijas naftas produktu tieša eksporta, vismaz ķīmisko un fizikālo īpašību jomā šie produkti ir identiski. Tādēļ nav īpašs pārsteigums, ka pieaug Indijas produkcijas noiets Krievijā, īpaši tas attiecas uz ķīmijas produktiem un medikamentiem. Patiesībā visu Krievijas zāļu tirgu, ko bija samazinājuši Eiropas (t.sk. Latvijas) zāļu ražotāji, nekavējoties aizpildīja indieši.

Pēdējā gada laikā ASV tirdzniecības apjoms ar Krieviju ir pieaudzis. Tā melo globālie ekonomisko apskatu portāli un informācijas avoti. Ieskatoties citos informācijas avotos, izrādās, ka vairums no starptautiskām kompānijām, kas it kā ir atstājušas Krievijas tirgu, patiesībā tur saglabājušās – mazāk ražo, taču čakli tirgo.

Vienīgais spēcīgais ierocis pret Krievijas militāru ekonomiku, izrādās, ir saskaņotās Eiropas Savienības, ASV, Kanādas un citu rietumvalstu noteiktās sankcijas, un īpaši tas attiecas uz militārās tehnoloģijas tirdzniecību, finanšu un informatīvās telpas aizsardzību.

Pārskatot globālo literatūru, rodas iespaids, ka visi segmentētie mēģinājumi ietekmēt Krievijas ekonomiku nesasniedz rezultātus, bet drīzāk kaut kādā mērā sašķoba tirgu un veicina citu struktūru peļņu. Tātad – pirmkārt, Latvijas un visas Eiropas interesēs ir precīzi ievērot visas noteiktās sankcijas, vērsties pret tiem, kas tās neievēro, un izmantot diplomātiskās saites, lai šīs sankcijas stiprinātu.

Kas būtiski – Latvijai neviens neliedz Eiropas Savienībā iniciēt jaunas, stingras sankcijas, kuras, pirmkārt, attiecas uz jebkādu Krievijas izejvielu, enerģētikas produktu, kā arī citu preču eksportu. Es, protams, pilnībā ticu tam, ka visi naftas produkti, akmeņogles, minerālmēsli, kas pa Latvijas dzelzceļu virzās uz Latvijas ostām, ir ražoti Kazahstānā vai Uzbekistānā, ka tās uz Eiropu sūta kazahu un uzbeku biznesmeņi, kas nekad un nemaz nav saistīti ar Krievijas tirgu. Informācija par stāvokli Inčukalna gāzes krātuvē ir noslepenota, bet gribētos zināt – cik Krievijas gāzes tajā atrodas.

Protams, katrs mēs informāciju masu saziņas līdzekļos lasām no sava skatupunkta. Būtu dīvaini, ja es šajā diskusijā – pārtraukt jebkādu Latvijas produktu eksportu uz Krieviju - nebūtu pamanījis mildronātu. Pārlasīju vēlreiz Eiropas sankcijas pret Krieviju – medikamentu šajā sankciju sarakstā nav, patiesībā nav bijušas pat nopietnas diskusijas par medikamentu iekļaušanu sankciju sarakstā. 

Atkāpe no politikas ar garstāstu par mildronātu

Latvijas portālos parādījās plaša informācija, ka „Grindeks” eksportējot uz Krieviju mildronātu un to izmantojot Krievijas karavīru stimulēšanai. Aktīvisti pieprasīja nekavējoties šo darbību pārtraukt. Tādēļ nolēmu nedaudz iedziļināties leģendā par mildronāta nozīmi Krievijas – Ukrainas karā.

Kā šādos gadījumos man nākas šeit likt atsauci par iespējamu interešu konfliktu. Šo rindu autors ir ārsts, nav saistīts ar farmaceitisko ražošanu un tirdzniecību, nesaņem finansiālu atbalstu par zāļu reklamēšanu vai ieteikšanu. Nekad nav izrakstījis vai pats lietojis mildronātu (meldoniju), nav piedalījies farmakoloģiskos pētījumos. Ir bijis redaktors vairākos žurnālos angļu, krievu un latviešu valodā, kur publicēti materiāli par meldonija klīniskajiem pētījumiem, rediģējis un recenzējis publikācijas par meldoniju. 

L–karnitīns un meldonijs ir Latvijas veiksmes stāsts, gluži kā igauņiem Skype, bet lietuviešiem „Žalgiris” (vai varbūt „Maxima”). Īsti nevaru pastāstīt par mildronātu, ja nepastāstītu par L–karnitīnu. Tālajā 1905. gadā karnitīnu atklāja latviešu bioķīmiķis Roberts Krimbergs (1874–1941). Viņš to izdalīja no Lībiga gaļas ekstrakta filtrāta, savu ziņojumu par atklājumu publicēja tā laika ietekmīgākajā bioķīmijas žurnālā „Zeitschrifft für Physiologische Chemie”, vēlāk pats atklāja karnitīna ķīmisko formulu. Karnitīns ir 3-hidroksi-4-trimetil-aminobutanoāts. 

Roberts Krimbergs Nobela prēmiju nesaņēma tikai tādēļ, ka viņa dižākie pētījumi sakrita ar 1. Pasaules karu, viņš tolaik bija Maskavas universitātes profesors, bet Krievijai ar Zviedriju bija, tā teikt, neviennozīmīgas attiecības. Vēlāk profesors Krimbergs atgriezās Latvijā, bija viens no Latvijas universitātes dibinātājiem un pirmais Medicīnas fakultātes vēlētais profesors.

L–karnitīns stimulē garķēžu taukskābju oksidēšanu mitohondrijos. Īsumā varētu teikt tā – kanitīns ir ļoti svarīga muskuļu audu sastāvdaļa, un 95% arī atrodas muskuļos. Ja karnitīna nav– muskuļi ir vāji un neveidojas. Ja karnitīna pārāk daudz – pieaug aterosklerozes risks. Lai uzņemtu 100 mg karnitīna pietiek apēst 114 gramus liellopu sarkanās gaļas vai 3.5 kilogramus tomātu, 12.5 kilogramus olu vai izdzert 5 litrus piena. 

Kā jau norādīju, karnitīns veido muskuļu masu, līdz ar to karnitīnu plaši lieto kultūristi, svarcēlēji, bokseri un citi cīņas sporta pārstāvji. Latvijā reģistrēti vairāk par 100 karnitīnu saturošiem uzturbagātinātājiem, bet ebay.com ir atrodami kādi 3000 karnitīnu saturošu produktu piedāvājumi. Nereģistrētos karnitīna preparātus plaši tirgo fitnesa centros. 

Cilvēkam dienā vajadzētu uzņemt apmēram 50 mg karnitīna, galvenokārt ar gaļu. Iepriekšminēto sporta veidu pārstāvji karnitīnu ēd ievērojami vairāk, vēl nesen par kādu Latvijā labi pazīstamu sportistu – politiķi stāstīja, ka dienā viņš apēdot 30 mammas ceptas kotletītes no sarkanās gaļas. Tomēr nezināmu iemeslu dēļ vairums sportistu labprātāk ēd tabletītes, nevis kotletītes.

Vismaz ceturto daļu karnitīna cilvēks sintezē pats – aknās, nierēs un sēkliniekos no lizīna un metionīna. Arī lizīnu un metionīnu čakli ēd kultūristi un svara bumbu cilātāji. 

Tai pašā laikā karnitīns nav gauži nevainīgs. Pacientiem ar augstu karnitīna koncentrāciju biežāk ir neiropātijas un paaugstināts asinsspiediens. Sportistiem, kas ilgstoši lietojuši karnitīnu, lizīnu, metionīnu pārspīlētās devās, ar laiku veidojas polineiropātijas un Parkinsona slimībai līdzīgi simptomi. 

Cilvēka zarnu traktā mikrobioms pārvērš karnitīnu trimetilamīnā, kas paaugstina sirds-asinsvadu slimību risku. Tātad – karnitīns muskuļiem ir vajadzīgs, bet karnitīns citām šūnām pārlieku lielās devās ir kaitīgs. 

Te nu mēs nonākam līdz mildronātam jeb meldonijam. Meldonijs ir radīts Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, pieder taukskābju β-oksidācijas parciālo inhibitoru klasei, un klīnicistu vidū ir plaši pazīstams. Ķīmiskie nosaukumi – 3-(2,2,2-trimetilhidrazīnija propionāts vai 2-(2-karboksietil)-1,1,1-trimetilhidrazīnija hidroksīda betaīns. 1975. gadā tika reģistrēta pirmā autorapliecība par meldoniju, kurš tolaik tika saukts par kvaterīnu, bet 1989. gadā mūsu pašreizējais Zinātņu akadēmijas prezidents, viens no izcilākajiem latviešu zinātniekiem Ivars Kalviņš kopā ar līdzautoriem par mildronāta radīšanu saņēma PSRS valsts prēmiju.

Paskaidrot nav viegli, bet centīšos– meldonijs ir γ-butirobetaīna (GBB) struktūranalogs, un tādēļ ir GBB-hidroksilāzes– pēdējā karnitīna biosintēzes ķēdes fermenta konkurentais inhibitors. Mildronāta darbības pamatā ir karnitīna sintēzes ierobežošana, kas noved pie taukskābju oksidācijas bremzēšana ishēmijas apstākļos, tādējādi pieslēdzot enerģijas iegūšanai (ATF) glikozes oksidācijas ķēdi, kas prasa apmēram 12% mazāk skābekļa. Un iespējams, tieši šī 12% skābekļa ekonomija ļauj kaut kādā mērā sportistiem sasniegt nedaudz labākus rezultātus, ja treniņprocesā lietots meldonijs. Tomēr šajā gadījumā varētu arī definēt pretēji, ka meldonijs ir darbojies kā sirds vai skeleta muskuļa saudzētājs vai ārstētājs pēc pārlieku lielas slodzes. 

Meldonijs ir iekļauts pasaules dopinga sarakstā, un tādēļ to sportisti parasti nelieto. Toties slavenā krievu tenisiste Marina Šarāpova mildronātu bieži lietoja, tika diskvalificēta un nonāca uz visu Krievijas modes un skandālu žurnālu vākiem viegli apģērbta, bet ļoti skaista, un neslēpa savu draudzību ar mildronātu. Kopš  tā laika  Krievijā sportisti mildronātu lieto, bet pēdējos divus gadus krievu sportisti starptautiskās sacensībās ar dopinga kontroli nepiedalās. 

Šeit būtiski piebilst, ka Krievijā joprojām mīl tieši Grindeksa mildronātu nevis piecās dažādās Krievijas farmācijas rūpnīcās ražoto, daudz lētāko meldoniju. Es arī darītu tāpat, jo Grindeksa ražošanas kvalitātei es uzticos daudz vairāk nekā jebkuras Krievijas rūpnīcas kvalitātes standartiem. 

Savulaik Nils Ušakovs sociālajos tīklos pasmaidīja par meldonija skandālu ar mīļu Rīgas reklāmu “Welcome to the meldony city”. 

Jautājums – vai Krievijas karavīri lieto meldoniju pirms doties kaujas laukā? Lāga neticu, nekur neesmu atradis tam nekādus pierādījumus. Bet, ja nu lietotu, tad – lai mazinātu paģiras un uzlabotu sirdsdarbību pēc pārmērīgas dzeršanas. Un tad viņi tiešām lietotu Krievijas rūpnīcās ražoto medikamentu ar identisku formulu, taču lētāku. 

Medicīnā jebkuru apgalvojumu pieņemts balstīt uz pētījumiem un analīzi. Medicīnā lietojamo farmakoloģisko līdzekļu nozīmēšanu profilaksei un ārstēšanai pamato pierādījumu bāze (evidence based medicine).  Jebkura medikamenta farmakoloģisko pierādījumu bāzi veido pirmsklīniskie un klīniskie pētījumi četrās fāzēs. Mūsdienās pētījumi parasti notiek, analizējot medikamenta iedarbību desmitiem, simtiem tūkstošu pacientu, bet nereti pētījumi aptver miljonus. 

Atbilstoši pierādījumu bāzei nav iespējams par pētījumiem uzskatīt visus novērojumus un ziņojumus, kas publicēti dažāda līmeņa zinātniskā un parazinātniskā literatūrā. Pasaulē ir milzums žurnālu un interneta vietņu, kas publicē arī parazinātniskus un pat pseidozinātniskus materiālus. Arī starp zinātniskiem materiāliem ir milzīga atšķirība. Klīnisko pētījumu rezultātu ticamību reglamentē pielietotā metodika.  Šodien par ticamiem rezultātiem uzskata vienīgi tos, kas iegūti randomizētos parelēlu grupu pētījumos. Starptautiskā līmenī visaugstāk vērtē dubultaklos (double-blind) pētījumus. 

Arī par meldoniju (mildronātu) ir publicēti daudzi simti pētījumu un zinātnisku publikāciju, taču lielākoties tie ir vai nu novērojumi vai atklāta tipa pētījumi. 21. gadsimta izvirzītajām prasībām manuprāt atbilst vienīgi pētījumi par meldonija ietekmi sirds un asinsvadu slimību pacientiem. Proti, meldonijam ir pozitīva ietekme, ārstējot koronāro sirds slimību, sirds mazspēju un perifēro artēriju slimības. Ko labu dara meldonijs sirds un asinsvadu slimniekiem, kāpēc šis medikaments kardioloģijā ir tik ļoti populārs? Koronārās sirds slimības (sirds vainagartēriju caurlaidības samazināšanās– stenokardija, infarkts uc.) slimnieku ārstēšana ar meldoniju kombinācijā ar AKE inhibitoriem uzlabo pacientu klīnisko stāvokli, uzlabo viņu dzīves kvalitāti, uzlabo skeleta muskulatūras funkcionālo stāvokli, uzlabo miokarda sistolisko funkciju, uzlabo perifērisko asinsriti, atjauno simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas aktivitātes līdzsvaru. Meldonijs ļoti palīdz slimniekiem, kam aizsērējušas kāju artērijas, kam jāapstājas ik pēc brīža sāpju dēļ, kam sākas gangrēna un draud kājas amputācija. 

Nav neviena pētījuma uz zemeslodes, kas būtu veikts ar meldoniju sportistu vai karavīru profilaksē vai ārstēšanā. Tātad – nekur nav neviena zinātniska pamatojuma atzīt meldoniju par vielu, kas uzlabo fizisko formu krievu zaldātiem. Tomēr, ja jau meldonijs uzlabo sirds funkciju un sirds muskuļa darbību slimiem cilvēkiem, jādomā, ka tam ir arī pozitīva ietekme uz vesela cilvēka sirdi. 

Pamēģināšu iepriekšminēto apkopot. Nav datu par to, ka Krievijas armija, kura bieži aizmirst saviem zaldātiem piegādīt  munīciju un ēdmaņu, par siltu apģērbu nerunājot, censtos  viņus apgādāt ar Grindeksā  ražotu mildronātu. Vienīgie, kas ir patiesi ieinteresēti projektā – izspiest Grindeksa mildronātu no Krievijas tirgus, ir to Krievijas ģenērisko preparātu ražotāji, kas vēlas iegūt šo tirgus nišu, ko ar augstu ražošanas kvalitāti un Šarāpovas netiešo reklāmu Grindekss ir ieguvis.

Kas notiek Krievijas zāļu tirgū?

Šeit būtu mērķtiecīgi ieskatīties –  kas notiek Krievijas zāļu tirgū. Krievija pēdējos gados strauji palielina farmaceitisko ražošanu.

Farmaceitiskā rūpniecība, kas ietver medikamentu izstrādi, ražošanu un tirdzniecību, Krievijā nopietni attīstās. Viens no faktoriem, kas nosaka tirgus attīstību, ir valdības centieni nodrošināt valsts drošību zāļu piegādē, jo īpaši ņemot vērā, ka lieli ārvalstu ražotāji, tostarp „Abbott”, „Bayer”, „Novartis”, „Sanofi” un „Servier” (arī Latvijas zāļu ražotāji), kara Ukrainā dēļ ir apturējuši dažas darbības (ražošanu vai iepakošanu) Krievijā. Nozare Krievijā ir atkarīga no importa tirdzniecības, kuras vērtība 2022. gadā bija vairāk nekā viens triljons Krievijas rubļu. Vēl viens nozares virzītājspēks Krievija ir zāļu mazumtirdzniecības attīstība tiešsaistē, kas tika legalizēta Covid–19 pandēmijas laikā. Manuprāt, Krievijas tiešsaistes zāļu tirdzniecība ignorē nepieciešamību pēc ārsta izrakstītas receptes.

Krievijas uzņēmumi 2022. gadā saražoja farmācijas produktus 668,8 miljardu Krievijas rubļu vērtībā, kas ir par septiņiem procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, un aizpilda trešdaļu Krievijas zāļu tirgus. Šajā gadā visā valstī tika saražoti aptuveni 4,17 miljardi iepakojumu, kas salīdzinājumā ar 2021. gadu bija par 40 miljoniem iepakojumu vairāk. Līderis tirgū ir vietējais uzņēmums OTCPharm, kas ražo dažus no visvairāk pelnošajiem zīmoliem tirgū.

Jāsaprot, ka Krievijas un Eiropas izpratne par receptūru ir ļoti atšķirīga. Gandrīz 62 % no 2022. gadā Krievijā pārdoto zāļu kopskaita bija bezrecepšu zāles. Bezrecepšu medikamentu ieņēmumi valstī 2022. gadā tika lēsti 2,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Tendenciozs bezrecepšu zāļu segments Krievijā ir uztura bagātinātāji un vitamīni. 

Par Latvijas ārpolitikas ietekmi uz sankcijām

Var jau būt, ka man nav taisnība, bet vēl līdz šī gada jūnijam Latvijas vārds Eiropas politikas kuluāros bija skaļāks un nozīmīgāks, un – to lielā mērā noteica Edgara Rinkeviča faktors – viņš noteikti bija viens no ietekmīgākajiem Eiropas ārlietu ministriem. Tieši Baltijas ārlietu ministri virzīja sankcijas pret Krieviju. Šķiet, ka paies kāds laiks, kamēr Edgars Rinkevičs kļūs par vienu no ietekmīgākajiem Eiropas valstu līderiem, bet topošais ārlietu ministrs iegūs vietu un pozīciju ārlietu viedokļlīderu vidē. 

Līdz tam Latvijai nāksies pilnībā atblstīt visas Eiropas noteiktās sankcijas pret Krieviju, un rūpīgi sekot līdzi to izpildei. Jebkura novirze no šīm sankcijām – darot kaut ko vairāk, piemēram, nosakot Latvijas sankcijas pret Krieviju apakšveļas vai šprotu tirdzniecībā, patiesībā nevis stiprina, bet gan vājina kopējās pieejas pozīcijas. Dažkārt neatstāj sajūta, ka uzbrukumus ražotājiem, kuru preces nav pakļautas sankcijām un tiek tirgotas Krievijā, mērķtiecīgi organizē tie, kas turpina sankcijām pakļauto produktu tirdzniecību vai tranzītu.

Kara nodoklim noteikti vajadzētu tikt ieviestam, bet visas Eiropas, nevis tikai Latvijas mērogā. Un to tiešām varētu mēģināt paveikt Rihards Kols, ja tiktu celts ārlietu ministra amatā.  

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...