Izbeigts Viņķeles noorganizētais kriminālprocess pret uzņēmēju Babri
Lato Lapsa04.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policija noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ ir izbeigusi neslavas celšanas kriminālprocesu, kas pēc nu jau bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles iesnieguma bija sākts pret uzņēmēju Arnoldu Babri: šā gada sākumā augstajai amatpersonai nebija iepatikusies uzņēmēja piedalīšanās „Brīvības braucienā” ar autopiekabi, kuru rotāja uzraksts „Viņķeles miskaste”.
Kā izriet Valsts policijas dokumentiem, šā gada 9. janvārī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirknī uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 157. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm par to, ka sociālajā tīklā Facebook bijusi „vērojama tiešraide, kurā tiek celta neslava Ilzei Viņķelei”.
Dokumenti rāda, ka šajā gadījumā, reaģējot uz ministres vēlmi, policija ir rīkojusies zibenīgi: 9. janvārī notika „Brīvības brauciens”, tai pašā datumā tapis I. Viņķeles iesniegums policijai, un nekavējoties, pat neveicot resorisko pārbaudi, kas ir ikdienišķa lieta „parasto cilvēku” gadījumos, Valsts policija jau sākusi kriminālprocesu.
Savā iesniegumā I. Viņķele norādījusi, ka noskatījusies Facebook tiešraidi, kurā straumēts “Brīvības brauciena” video un bijusi redzama uz piekabes izvietota muca ar uzrakstu “Viņķeles miskaste” un komentāriem par viņas politiskām bērēm. Tad arī viņa neesot spējusi nevērsties policijā ar iesniegumu, lūdzot „izvērtēt iesaistīto personu atbildību par neslavas celšanu attiecībā pret viņu”.
Tiesa, kad Valsts policija I. Viņķeli pēcāk nopratinājusi liecinieka statusā, izrādījies, ka politiķei viņas pašas skatījumā nu jau „nekādu pretenziju nav, ka arī ar notikušo viņai netika nodarīts nekāds kaitējums”. Vēl vairāk – I. Viņķele atklāti atzinusi, ka iesniegums tapis vienkārši aizvainojuma rezultātā un ka „pēdējā gada laikā strādājusi paaugstināta stresa un pārslodzes apstākļos”.
„Ilze Viņķele liecināja, ka visu notikušo kopumā, proti, gan pašu braucienu, gan vēstījumu, kas aicināja pārkāpt epidemioloģiskus ierobežojumus, kurus viņa pati biju rosinājusi apstiprināt Ministru kabinetā, uztvēra kā aizvainojumu viņas profesionālajai darbībai,” teikts lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu.
Pēc tam, kad policija nopratinājusi arī A. Babri kā personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, un kā liecinieku – viņa līdzbraucēju Kasparu Lasi, tā nonākusi pie secinājuma, ka, „izmantojot valodas līdzekļus un uz mucas piestiprināto uzrakstu “Viņķeles miskaste”, ir izteikts subjektīvs viedoklis par Ilzes Viņķeles politisko karjeru un valdības pieņemtajiem lēmumiem, savukārt paustais viedoklis nav vērtējams kā apzināti nepatiess izdomājums”.
„Izvērtējot kriminālprocesa materiālus, secināms, ka 2021. gada 9. janvārī organizētais pasākums nebija vērsts uz Ilzes Viņķeles personīgā goda un cieņas aizskaršanu, tā mērķis bija paust neapmierinātību ar Ilzes Viņķeles kā politiķes pieņemtajiem lēmumiem, ieņemot Veselības ministrijas vadītājas - veselības ministres amatu,” secināts Valsts policijas lēmumā, ar kuru kriminālprocess izbeigts.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
