Iesaki rakstu: 
Iepirkumu uzraudzības biroja informācija apstiprina – pēc tam, kad Pietiekpubliskoja Latvijas Nacionālās operas iepriekš oficiāli sniegtās ziņas par 14,5 tūkstošiem latu, ko operas kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka it kā saņēmusi par kostīmu skiču un tehniskos zīmējumu radīšanu vienam iestudējumam, operas vadība steidzami mēģinājusi publiskos datus labot, Iepirkumu uzraudzības birojam iesniedzot jaunu paziņojumu par trīsreiz mazāku summu – tikai 4,7 tūkstošiem latu. Šī informācija netieši apliecina publiski izskanējušās versijas par finansējuma „neformālo sadali” operā iepriekšējos gados.
Pietiek jau informēja, ka Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze līdz šim rādīja – pagājušajā gadā operas iepirkumā, kurā Pasternaka bijusi vienīgā pretendente, viņa ieguvusi pasūtījumu par 14 500 latu radīt kostīmu skices un tehniskos zīmējumus A.Sigalovas baleta iestudējumam Otello.
Pagājušā gada 6. septembrī publicētais biroja paziņojums bija nepārprotams un skaidrs: šī summa paredzēta tieši Pasternakai un tieši viena konkrēta uzdevuma veikšanai - "radīt kostīmu skices un tehniskos zīmējumus A.Sigalovas baleta iestudējumam Otello" (šāds ir gan iepirkuma līguma nosaukums, gan oficiālais veicamo darbu apraksts).
Taču pēc Pietiek publikācijas, kurā tika aprakstīti arī citi daudzus tūkstošus latu vērtie Pasternakas iegūtie operas iepirkumi, operas kostīmu māksliniece 23. oktobrī vērsās pie Pietiek ar prasību pēc atsaukuma. Saskaņā ar Pasternakas versiju patiesībā viņas "honorārs par baletu Otello ir 4705 Ls bruto", savukārt 14 500 latu esot "konkrētā baleta visu kostīmu izmaksu budžets".
Jau nākamajā dienā – 24. oktobrī Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze papildinājās ar jaunu ierakstu: no tā savukārt izriet, ka Pasternaka par uzdevumu "radīt kostīmu skices un tehniskos zīmējumus A.Sigalovas baleta iestudējumam Otello" nu jau saņēmusi 4705,88 latus. Uzdevums ir bijis identisks tam, kas pirms gada publicēts biroja mājas lapā, taču informatīvais paziņojums par noslēgto līgumu un trīsreiz mazāko summu publicēts tikai tagad, pēc tam, kad Pietiek paziņoja par Pasternakai piešķirtajām summām.
Tas nozīmē, ka, ja ticēt operas Iepirkumu uzraudzības birojam sniegtajām ziņām, vienā un tajā pašā dienā – pagājušā gada 18. jūnijā – vienā un tajā pašā iepirkumā Nr. LNO 2012/26 ar vienu un to pašu nosaukumu "Radīt kostīmu skices un tehniskos zīmējumus A.Sigalovas baleta iestudējumam Otello" pieņemti divi lēmumi par divu dažādu, būtiski atšķirīgu summu piešķiršanu Pasternakai.
Jaunā Nacionālās operas vadība nekādu skaidrību šajā jautājumā šonedēļ nav vēlējusies viest. „LNO lietvedībā ir reģistrēts tikai viens iepirkums Ls 4705,88 apmērā par kostīmu skicēm un tehniskajiem zīmējumiem A.Sigalovas baleta iestudējumam Otello,” – tas bija viss, ko par šīm „dīvainībām” vēlējās paskaidrot jaunā operas valdes priekšsēdētāja Inese Eglīte un valdes locekle Daina Markova.
Daudz lielāku skaidrību vieš Pietiek saņemtā Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas Daces Gailes detalizētā atbilde uz birojam uzdotajiem jautājumiem, - no tās skaidri izriet, ka operas iepriekšējās vadības darbības laikā tā ir birojam nosūtījusi informāciju par 14,5 tūkstošiem latu kā Pasternakai izmaksājamo summu, bet, šiem datiem nonākot atklātībā Pietiek publikācijā, jau jaunā operas vadība ir birojam iesniegusi jaunu paziņojumu par 4,7 tūkstošiem latu.
Pilns Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojums ir šāds: „Iepirkumu uzraudzības birojs veic Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru uzraudzību, tai skaitā katra par šīm procedūrām publicētā paziņojuma un tā izmaiņu atbilstības likumam pārbaudi.
Jūsu vēstulē minētais VSIA Latvijas Nacionālā opera iepirkums (identifikācijas numurs LNO 2012/26) veikts atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 8.1pantam (pakalpojumi, kuru paredzamā līgumcena ir no 3000 latu līdz 20 000 latu (līgumcenas robeža līdz 2013.gada 1.augustam) bez PVN - tā sauktie "mazie iepirkumi").
Iepirkumu veikšanai nepieciešamos paziņojumus sagatavo pats pasūtītājs, individuāli autorizējoties un izmantojot IUB mājas lapā pieejamo paziņojumu sagatavošanas elektronisko veidni. Sistēmā ir paredzēta automātiska līgumcenu pārbaude, kas neļauj publicēt paziņojumu par iepirkumu, kura līgumcena pārsniedz pieļaujamās robežas.
Iepirkumu uzraudzības biroja darbinieki neveic Publisko iepirkumu likuma 8.1 panta kārtībā veikto iepirkumu ("mazo iepirkumu") pārbaudi, un par paziņojumos ietvertās informācijas pareizību un patiesumu pilnībā ir atbildīgs pasūtītājs.
Par šo iepirkumu Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā ir publicēti divi informatīvie paziņojumi par noslēgto līgumu, kas publicēti 2012. gada 6. septembrī (http://pvs.iub.gov.lv/show/246089) un 2013. gada 24. oktobrī (https://pvs.iub.gov.lv/show/337726).
Ņemot vērā, ka nereti iepirkumu veic, līgumu slēdz un paziņojumus elektroniski sagatavo dažādi cilvēki, paziņojumos reizēm tiek pieļautas kļūdas, kuras pasūtītājs jebkurā brīdī ir tiesīgs labot, publicējot atkārtotu paziņojumu (šajā gadījumā 24.oktobrī publicētajā paziņojumā norādīts, ka tas ir atkārtots paziņojums, kas publicēts, lai labotu iepriekšējā paziņojumā pieļauto kļūdu).
Abos Jūsu e-pastā minētajos paziņojumos norādītās līgumcenas atbilst Publisko iepirkumu likuma 8.1panta piemērošanai noteiktajām līgumcenu robežām. Iepirktais pakalpojums ietverts Publisko iepirkumu likuma 2.pielikuma B daļā (Mākslinieciskie pakalpojumi), kas nozīmē, ka pasūtītājs, lai noslēgtu līgumu par šāda pakalpojuma saņemšanu, ir tiesīgs nepublicēt pirms iepirkuma uzsākšanas Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā paziņojumu par plānoto līgumu, bet gan pēc līguma noslēgšanas ar izvēlēto pakalpojuma sniedzēju publicēt informatīvu paziņojumu par noslēgto līgumu Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.
Iepirkumu uzraudzības biroja kompetencē neietilpst citu Jūsu minētajā publikācijā aprakstīto apstākļu pārbaude.”
Kā Pietiek informējis, Pasternaka jau ir paziņojusi, ka patiesībā esot lietas kursā par aprakstīto „kļūdu”, taču viņa nevēloties, „lai darbinieka vārds, ja Jūs to noskaidrojat, parādās medijos”. Versijas par 14,5 tūkstošu latu iespējamo „neformālo sadalījumu” viņa nav komentējusi.
Savukārt jaunā operas valde nav vēlējusies ne atklāt konkrētā darbinieka vārdu, kas pieļāvis šo „kļūdu”, un norādīt šī darbinieka saistību ar iepriekšējo operas vadību, ne arī informēt, vai tā gatavojas veikt pārbaudi par finansējuma izmantojumu un tā ceļiem aprakstītajā gadījumā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
