Ir meli, ir lieli meli, un tad ir šīs varas stāsts par savu paveikto gāzes apgādes jomā
Ivars Zariņš09.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nacionālās apvienības (NA) ekonomikas ministres juceklīgie paziņojumi, un to acīmredzamā neatbilstība realitātei aizvien vairāk liecina, ka NA ar savu bezatbildīgo rīcību ir atstājusi Latviju atkarīgu no Krievijas energoresursu piegādēm, esošajā situācijā pakļaujot milzīgam riskam Latvijas siltumapgādi, par ko Latvijas sabiedrībai nāksies ļoti dārgi maksāt šajā apkures sezonā, mēģinot pārpirkt Inčukalnā iepumpēto dabasgāzi no citu valstu tirgotājiem.
Ekonomikas ministres paziņojums TV3: “Mēs jau no paša sākuma rēķināmies, ka mēs no Krievijas gāzes atteiksimies pēc iespējas ātrāk, cik vien ātri iespējams. Tieši tāpēc mēs arī nerēķinājāmies ar šīm Krievijas gāzes plūsmām, un pārorientējām visas piegādes un prioritāri plūsmu no Klaipēdas termināla..”
NA ministres teikto var noskatīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=KPJG-_sbmys
Tajā pašā laikā publiski pieejamā info - Klaipēdas LNG paziņojums 25.maijā (!):
https://kn.lt/.../five-customers-to-use-klaipeda.../5491...
Tātad jau sen ir zināms - līdz gada beigām visas Klaipēdas LNG jaudas izpirktas -Latvijas tur nav! Tad kā jūs tur rēķinājāt un ar ko rēķinājāties?!...
Bet, ja tas ir zināms, kā lai vērtē šādus ekonomikas ministres apgalvojumus: „Mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā gāzes noteikti pietiks, jo valsts ir nopirkusi drošības rezerves. "Latvenergo" ir nolīgusi arī drošības rezervju otro daļu, un gandrīz PUSE ir iesūknēta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Tā ka tās 1,8 teravatsundas, ko Ministru kabinets lēma pirkt, tās ir jau nolīgtas, dokumenti ir parakstīti un LĪDZ decembrim būs."
Skat: https://www.lsm.lv/.../ministre-iedzivotajiem-gaze-ziema.../
Ja visas Klaipēdas termināla jaudas ir izpārdotas līdz šī gada beigām, tad no kurienes mums tā gāze būs, ja Klaipēdas jaudas jau ir aizņēmušas citu valstu kompānijas?
Nacionālās apvienības vadībā Latvija pirks un pumpēs sev Krievijas gāzi? Vai, lai slēptu savu nekompetenci un bezatbildību tā tiks par dārgu naudu pārpirkta no citiem Baltijas valstu tirgotājiem?
Ir vēl kādi varianti?....
Ir! CONEXUS publiskie dati rāda, ka laikā, kad NA ministre sniedza savus publiskos paziņojumus, intensīvi tika pumpēta gāze no Krievijas (nāk vairāk nekā no Klaipēdas!).
Ja šī nav tā gāze, kas paredzēta „Latvenergo” (kas tagad atrodas NA politiskajā pārraudzībā), tad, iespējams, vēlāk mēs šo gāzi pirksim kā pārpircēji - to pašu Krievijas gāzi, tikai dārgāk, caur citas valsts starpnieku!
To, ka tā bija „Gazprom” gāze, pretēji visiem publiskajiem paziņojumiem, apliecina gāzes padeves apsīkums pēc 30.jūnija, kad „Gazprom” paziņoja, ka pārtrauc gāzes padevi Latvijai.
Tātad apstiprinās, kāds bija NA plāns nodrošināt Latvijas enerģētisko drošību - atstāt to atkarīgu no valsts, kuru paši piedāvā atzīt par teroristisku!?
Ir meli, ir lieli meli, un tad ir šīs varas stāsts par savu paveikto!
Vairāki siltumapgādes uzņēmumi (ne tikai „Rīgas siltums”) ir apliecinājuši, ka joprojām nav spējuši iegādāties apkures sezonai nepieciešamo gāzes apjomu! Nez kāpēc „Latvenergo ir atteicies no sava piedāvājuma piegādāt gāzi „Rīgas siltumam”?...
Nav saņemts neviens publisks apliecinājums, ka jelkādam Latvijas siltumapgādes uzņēmumam ir izdevies sevi nodrošināt ar nepieciešamo gāzes apjomu! Un tas ir šīs varas nopelns!
Vai kādam tiešām bija šaubas, ka šo tuvojošos energokrīzi šī vara risinās tikpat atbildīgi un kompetenti kā visu, ko tā dara?!...
Bet varbūt šāda situācija tiek apzināti veidota, jo nespēja apgādāt Latviju ar dabasgāzi esošajā situācijā ir lieliskākais arguments, kāpēc Latvijai vajag celt savu LNG terminālu (neskatoties uz to, ka pilnībā pietiktu ar Lietuvas un Igaunijas celto LNG terminālu) un kāpēc mums tas visiem būtu jāuztur vēl daudzus gadus, kad tas vairs nebūs vajadzīgs - lai sanāktu vēl viena OIK afēra, tikai šoreiz gāzei...
Tā vietā, lai šos simtus miljonus novirzītu ēku siltināšanai un investīcijām alternatīvajiem apkures veidiem, kas būtiski samazinātu Latvijas atkarību no gāzes...
Domājiet, par ko balsojiet!
PS. JUMS TAČU ARĪ GRIBĒTOS REDZĒT ŠOS MINSTRES APRĒĶINUS, VAI NE?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
