Intriga: vai jaunajā Indriķa Latvieša romānā “Nāve” parādīsies šāda sižeta līnija par Rebenoka slepkavību?
Indriķa lasītājs30.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nesen stacijas bagāžas glabātuvē noklausījos šādu versiju, kas izklausās taisni kā nākusi no gaidāmā romāna “Nāve” („Bailes – 4”). Interesanti, vai tā tiešām ir no romānu sērijas, kuras iepriekšējās grāmatās izteiktās versijas vēlāk piepildījušās ar biedējošu precizitāti?
Divas dienas pirms tam, kad parādījās ziņa par kāda advokāta brutālo slepkavību, bija noticis kas tāds, ko mediju manīgās acis, visticamāk, bija palaidušas garām, — kādā no Rīgas Radisson viesnīcām pēcpusdienā advokāts bija ticies uz sarunu ar kādiem čehiem, kuru vārdi esot Šmigors un Bujtehniks. Par ko bija šī saruna, – to zina vairs tikai paši čehi un nu jau viņsaulē esošais sarunu biedrs.
Taču divas dienas vēlāk — 2020. gada 20. septembrī ziņa par Pāvela slepkavību šokēja gan juristu aprindas, gan visu Latvijas sabiedrību, kad kļuva zināms: viņu līdz nāvei nodauzījuši ar terases dēļiem vai varbūt kājām un rokām.
Par ļoti aktīvā advokāta darbību saistībā ar lielajām farmācijas kompānijām un ostām jau daudz runāts un rakstīts, pētīts un analizēts. Taču lielu uzmanību līdz šim nav pievērsis kāds cits būtisks biznesa virziens, kurš bija Pāvela profesionālo interešu lokā — tā ir vēja enerģija un atjaunojamie energoresursi, kur ticis plānots paveikt tik daudz, ziedots daudz paša enerģijas un amatos iebīdītas draudzīgas valsts amatpersonas. Taču pāragrā nāve, iespējams, diemžēl atņēma iespēju iesākto novest līdz rezultātam.
Nevienam nav noslēpums, ka bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro un viņa partija solīja cīnīties ar OIK shēmām, pat uzsāka šo darbu, taču pēc advokāta noslepkavošanas un ministra izmešanas no amata cīņa apsīka, viss notiek pēc ierastās shēmas. Savukārt čehu investori plāno nākamos milzu ģeneratorus, kuri nevar atmaksāties bez valsts atbalsta.
2019. gada 19. jūnijā tika atlaista VAS "Latvenergo" padome, tās vietā tā brīža ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) iecēla pagaidu padomi. Pagaidu padomes sastāvā bija Pāvels Rebenoks, Inese Kublicka, Kristaps Stepanovs, Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.
Jau mēnesi vēlāk pagaidu padome atkāpās, saskaroties ar kritiku. Taču konkursā uz pastāvīgā padomes locekļa amatu uzvarēja P. Rebenoks, kurš tomēr pēc tam savu dalību atsauca. Par pastāvīgajiem padomes locekļiem kļuva Ivars Golsts, Toms Siliņš, Aigars Laizāns, Gundars Ruža un Kaspars Rokens.
Tikmēr Kristaps Stepanovs, kurš ieguvis maģistra grādu vadības zinībās un bakalaura grādu tiesību zinātnē, aktīvi darbojas enerģētikas politikas veidošanā Latvijā. Kopš 2012. gada darbojas kā praktizējošs jurists, kas konsultē enerģētikas uzņēmumus, un vēja parku pārvaldnieks.
Kristaps Stepanovs ir Vēja elektroenerģijas ražotāju savienības vadītājs. Šobrīd ir valdē firmā “4 Wind”, kuras valdē un īpašniekos ir čehi Tibor Bokor, Vojtěch Kačena, Tomaš Kršek, kas izgaismojušies arī “Olainfarm” pārņemšanas mēģinājumos. Jā, runa ir par to pašu “Olainfarm”, kurā kā padomes priekšsēdētājs vairākus gadus bija Rebenoks un kur strādāja arī viņa partneris Mārtiņš Krieķis.
Tātad, neticis Rebenoka organizētajā „Latvenergo” padomē, Kristaps Stepanovs tika par valdes locekli pie čehiem. Vai advokāta tikšanās bija darbā iekārtošanas pakalpojums vai Olainfarm afēras aizsākums?
Jāpiebilst, ka “Olainfarm” akciju kārtotāju intereses visnotaļ cieši ir sapinušās arī ap vēja enerģijas tēmu. Tie paši investori – jau iepriekš pieminētie čehi kopā ar igauņu uzņēmēju Oļegu Osinovski paralēli mēģinot attīstīt vēja parku arī Igaunijā. Sovpaģeņije? Ņe dumaju.
Un vēl būtu interesanti uzzināt, vai mūsu policija šo stacijas stāstu arī ir dzirdējusi un vai zina par šo advokāta tikšanos ar blēdīgajiem čehiem pavisam neilgi pirms viņa nāves? Neviens nav pelnījis pāragri aiziet, kur nu vēl tik brutālā veidā. Kamēr policijas gaiteņos tiek cilātas notikušā versijas, mums, lasītājiem, paliek vien iespēja spekulēt, vai šo notikumu izklāsts ir vai nav saistīts ar šo traģisko nāvi.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
