Iniciatīva „Latvija Eirovīzijā – par sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā”
Kaspars Pudniks03.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savu viedokli par Samantas Tīnas un Latvijas Televīzijas klaji nepieņemamo un augstprātīgo attieksmi pret Latvijas sabiedrību, tās ģimenēm un tradicionālajām kultūras vērtībām, esmu skaļi paudis. Sabiedrībai doto vārdu sabiedrībai esmu turējis un izpildījis – iniciatīva publicēta! Laiks rīkoties!
Ja kāds cerēja, ka sabiedrība klusēs un ļaus iznīcināt tajā pastāvošās tradicionālās ģimeņu un latviešu kultūras vērtības, varu apbēdināt – tā nenotiks! Ja kāds domāja, ka varēs spļaut tautas dvēselē, jo par to nekas nebūs, varu apbēdināt – tā nebūs! Latviešu tauta aizstāvēs savas ģimenes un bērnus! Par Latviju! Par stiprām ģimenēm! Par vērtībām!
Iniciatīva: https://manabalss.lv/ludzam-atsaukt-latvijas-dalibu-2021-gada-eirovizijas-dziesmu-konkursa-roterdama/show.
Šeit - īsā saite uz iniciatīvu: https://manabalss.lv/i/2053.
Latvija Eirovīzijā – par sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā
Aicinām noteikt nemainīgu kārtību, kas garantē pastāvīgu sabiedrības līdzdalību, izvēloties Latviju pārstāvošo dziesmu Eirovīzijas dziesmu konkursā. Latvija šajā konkursā ir piedalījusies jau 20 gadus pēc kārtas un piedāvājusi pasaules skatītājiem kvalitatīvākos priekšnesumus un skaistas dziesmas.
Tāpat kā mēs lepojāmies par "Prāta vētru", par Mariju Naumovu, Intaru Busuli un citiem lieliskiem māksliniekiem, mēs vēlamies būt lepni par Latvijas pārstāvi, dziesmu un vizuālo tēlu arī turpmāk. Skatītāju balsojums ir šā konkursa nozīmīga sastāvdaļa, un tā tam ir jāpaliek arī atlases kārtā.
Konkursa rīkotāja - Eiropas Raidorganizāciju apvienība (European Broadcasting Union) ir noteikusi brīvu kārtību, pēc kādas katra valsts izvēlas savu pārstāvi un dziesmu. Tāpēc šai procedūrai ir iespējama arī formāla pieeja, kuru šoreiz arī izvēlējās Latvijas Televīzijas vadība. Līdz ar to Latvijas pārstāvis dodas uz konkursu ar tādu dziesmu, par kuru vispār nav balsojuši Latvijas iedzīvotāji.
Ja balsojums būtu noticis, Latvijas iedzīvotāji, visticamāk, būtu izvēlējušies citu dziesmu un vizuālo tēlu. Šāda situācija ir radījusi lielu vilšanos skatītājos un konkursa atbalstītājos. Tāpēc uzskatām, ka šāds priekšnesums nepārstāv Latviju un ka tam nav sabiedrības atbalsta.
Lai novērstu gadījumus, kad uz Eirovīzijas dziesmu konkursu dodas tāda dziesma, kas nav saņēmusi atbalstu balsojumā, un lai garantētu sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā, aicinām nostiprināt nemainīgu kārtību, kādā katru gadu skatītāju balsojumā tiek izraudzīta dziesma Eirovīzijas dziesmu konkursam un kā par Latvijas nodokļu maksātāju naudu tiek veidots Latvijas tēls. Latvijas pārstāvim un dziesmai ir obligāti katru reizi jāsaņem Latvijas skatītāju balsis.
Tāpēc aicinām Saeimas atbildīgo komisiju sadarbībā ar iesaistītajām pusēm izveidot un nostiprināt nemainīgu kārtību, kas garantē skaidru sabiedrības izvēli turpmākai Latvijas tēla veidošanai starptautiskajā Eirovīzijas konkursā.
Sabiedrības ieguvums no tā būs - novērsta iespēja, ka uz Eirovīzijas dziesmu konkursu dodas tāda dziesma, kas nav saņēmusi atbalstu sabiedrības balsojumā. Tāpat šādi tiks garantēta sabiedrības līdzdalība Latvijas tēla veidošanā.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
