Informācijas pieprasījums: cik nodokļu maksātājiem izmaksā „valsts prezidenta reprezentācijas priekšmets” un kāpēc to neapmaksā pats Levits?
PIETIEK03.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atšķirībā no Triju Zvaigžņu ordeņa un citiem augstākajiem valsts apbalvojumiem, par kuriem vismaz formāli lemj Ordeņu kapituls, valsts prezidenta Egila Levita medaļa oficiāli skaitās vienkārši „reprezentācijas priekšmets”, kuru prezidents var izdāļāt pēc paša ieskatiem – arī alkoholiķim Artusam Kaimiņam un stāvvietu blēdim Jurim Pūcem. Kāds šāda „reprezentācijas priekšmeta” izsniegšanai ir likumīgais pamats, cik tas izmaksā nodokļu maksātājiem un kāpēc tas netiek apmaksāts no E. Levitam ik mēnesi izsniedzamajiem reprezentācijas izdevumu līdzekļiem, tagad nāksies skaidrot Valsts prezidenta kancelejai, - Pietiek publicē oficiālu informācijas pieprasījumu, ko Lato Lapsa jau nosūtījis šai iestādei.
Jūsu iestādes un valsts prezidenta interneta lapā president.lv sadaļā par valsts prezidenta medaļu ir atrodams šāds lakonisks apraksts:
„Valsts prezidenta reprezentācijas priekšmets MEDAĻA ir māksliniecisks dārgmetāla izstrādājums ar dārgmetālā atveidotu Valsts prezidenta parakstu.
Valsts prezidenta medaļu pēc savas iniciatīvas piešķir un pasniedz Valsts prezidents fiziskai personai, lai izteiktu atzinību par veikumu Latvijas valsts vai sabiedrības labā vai kā personīgu piemiņas velti atsevišķos fiziskai personai vai Latvijas valstij nozīmīgos notikumos.”
Nekāda cita informācija par šo priekšmetu Jūsu iestādes interneta mājas lapā nav atrodama.
Tā kā gatavoju grāmatu „Valstsgribis”, kurā tiks aprakstīta pašreizējā valsts prezidenta darbība, tostarp veicot neētiskas, negodprātīgas, izšķērdīgas un, iespējams, prettiesiskas rīcības, vēlos saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem, kas, iespējams, tiks izmantotas grāmatas sagatavošanā:
1) kas, kad, ar kādu likumisko pamatojumu ierosināja izveidot valsts prezidenta reprezentācijas priekšmetu – medaļu? Atbildei pievienojiet attiecīgās Jūsu iestādes lietvedības dokumentu kopijas, ja tādi šai sakarā ir sastādīti, vai arī sniedziet skaidrojumu, kāpēc šādi dokumenti nav sastādīti.
2) kas, kad, ar kādu likumisko pamatojumu pieņēma lēmumu par valsts prezidenta reprezentācijas priekšmeta – medaļas nepieciešamību un lietderīgumu? Atbildei pievienojiet attiecīgās Jūsu iestādes lietvedības dokumentu kopijas, ja tādi šai sakarā ir sastādīti, vai arī sniedziet skaidrojumu, kāpēc šādi dokumenti nav sastādīti.
3) kas, kad, ar kādu likumisko pamatojumu pieņēma nolikumu vai līdzīgu dokumentu par valsts prezidenta reprezentācijas priekšmeta – medaļas piešķiršanu. Atbildei pievienojiet attiecīgā nolikuma kopiju vai arī sniedziet skaidrojumu, kāpēc šāds dokuments nav ticis pieņemts.
4) kas, kad un ar kādiem nosacījumiem organizēja iepirkumu par medaļu izgatavošanu, kas uzvarēja šajā iepirkumā? Atbildei pievienojiet iepirkuma dokumentācijas kopijas un lietvedības dokumentu kopijas par medaļu pasūtīšanu un iegādi. Sniedziet izsmeļošu informāciju par visām izmaksām saistībā ar šo medaļu pasūtīšanu un izgatavošanu.
5) kādu iemeslu dēļ Jūsu iestādes mājaslapā minēta „valsts prezidenta medaļa”, bet no publiski sniegtas informācijas ir zināms, ka pašreizējais valsts prezidents Egils Levits ir pasniedzis medaļu, no kuras vizuālā noformējuma izriet, ka tā ir vienas konkrētas valsts prezidenta amatu ieņemošas personas medaļa? Kurš, kad, ar kādu pamatojumu apstiprināja tieši šādu medaļas vizuālo risinājumu?
6) tā kā Jūsu iestādes mājaslapā īpaši norādīts, ka valsts prezidenta medaļa ir „valsts prezidenta reprezentācijas priekšmets”, sniedziet atbildi uz jautājumu – kādas tieši valsts prezidenta reprezentācijas funkcijas palīdz īstenot valsts prezidenta medaļa?
7) no kādiem līdzekļiem ir finansēta valsts prezidenta medaļas pasūtīšana, izgatavošana un iegāde?
8) tā kā Jūsu iestādes mājaslapā īpaši norādīts, ka valsts prezidenta medaļa ir „valsts prezidenta reprezentācijas priekšmets”, sniedziet atbildi uz jautājumu – kādu iemeslu dēļ valsts prezidenta medaļu izgatavošana netiek segta no līdzekļiem, kas ik mēnesi tiek izmaksāti valsts prezidentam reprezentācijas vajadzībām?
Jūsu iestādes un valsts prezidenta interneta lapā president.lv sadaļā par valsts prezidenta plaketi ir atrodams šāds lakonisks apraksts:
„Valsts prezidenta reprezentācijas priekšmets PLAKETE ir māksliniecisks dārgmetāla izstrādājums ar dārgmetālā atveidotu Valsts prezidenta parakstu.
Valsts prezidenta plaketi pēc savas iniciatīvas piešķir Valsts prezidents fiziskai vai juridiskai personai Valsts prezidenta vizīšu, apmeklējumu un tikšanos laikā, kā arī Valsts prezidentam uzņemot ārvalstu delegācijas vai atsevišķas personas.”
Nekāda cita informācija par šo priekšmetu Jūsu iestādes interneta mājas lapā nav atrodama.
Tā kā gatavoju grāmatu „Valstsgribis”, kurā tiks aprakstīta pašreizējā valsts prezidenta darbība, tostarp veicot neētiskas, negodprātīgas, izšķērdīgas un, iespējams, prettiesiskas rīcības, vēlos saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem, kas, iespējams, tiks izmantotas grāmatas sagatavošanā:
9) kas, kad, ar kādu likumisko pamatojumu ierosināja izveidot valsts prezidenta reprezentācijas priekšmetu – plaketi? Atbildei pievienojiet attiecīgās Jūsu iestādes lietvedības dokumentu kopijas, ja tādi šai sakarā ir sastādīti, vai arī sniedziet skaidrojumu, kāpēc šādi dokumenti nav sastādīti.
10) kas, kad, ar kādu likumisko pamatojumu pieņēma lēmumu par valsts prezidenta reprezentācijas priekšmeta – plaketes nepieciešamību un lietderīgumu? Atbildei pievienojiet attiecīgās Jūsu iestādes lietvedības dokumentu kopijas, ja tādi šai sakarā ir sastādīti, vai arī sniedziet skaidrojumu, kāpēc šādi dokumenti nav sastādīti.
11) kas, kad, ar kādu likumisko pamatojumu pieņēma nolikumu vai līdzīgu dokumentu par valsts prezidenta reprezentācijas priekšmeta – plaketes piešķiršanu. Atbildei pievienojiet attiecīgā nolikuma kopiju vai arī sniedziet skaidrojumu, kāpēc šāds dokuments nav ticis pieņemts.
12) kas, kad un ar kādiem nosacījumiem organizēja iepirkumu par plakešu izgatavošanu, kas uzvarēja šajā iepirkumā? Atbildei pievienojiet iepirkuma dokumentācijas kopijas un lietvedības dokumentu kopijas par plakešu pasūtīšanu un iegādi. Sniedziet izsmeļošu informāciju par visām izmaksām saistībā ar šo plakešu pasūtīšanu un izgatavošanu.
13) tā kā Jūsu iestādes mājaslapā īpaši norādīts, ka valsts prezidenta plakete ir „valsts prezidenta reprezentācijas priekšmets”, sniedziet atbildi uz jautājumu – kādas tieši valsts prezidenta reprezentācijas funkcijas palīdz īstenot valsts prezidenta plakete?
14) no kādiem līdzekļiem ir finansēta valsts prezidenta plaketes pasūtīšana, izgatavošana un iegāde?
15) tā kā Jūsu iestādes mājaslapā īpaši norādīts, ka valsts prezidenta plakete ir „valsts prezidenta reprezentācijas priekšmets”, sniedziet atbildi uz jautājumu – kādu iemeslu dēļ valsts prezidenta plakešu izgatavošana netiek segta no līdzekļiem, kas ik mēnesi tiek izmaksāti valsts prezidentam reprezentācijas vajadzībām?
16) tāpat nosūtiet man to personu sarakstu, kas ir vai tiks ielūgtas uz 18. novembra svinīgo pasākumu valsts prezidenta un/vai valsts prezidenta kancelejas vārdā. Sniedziet arī atbildi uz jautājumu – kas un pēc kādiem kritērijiem ir izvēlējies tieši šīs personas un apstiprinājis sarakstu tieši šādā redakcijā?
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
