Informācija par būtiskiem pārkāpumiem SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” darbībā

Faktiski komitejas sēdei bija formāls raksturs, jo komitejas politiskie spēki (kā arī Rīgas domes vadība) atbalsta RNP valdi no politiskā un savstarpējo “labo attiecību” aspekta, nevis no to darbības rezultātu viedokļa. Komitejas sēdē RNP stāstīja tikai sev izdevīgo informāciju un pat to bija nepamatoti “izkrāšņojusi” savā labā. Visi gada laikā RNP notikušie būtiskie negatīvie fakti tika noklusēti. Pēc komitejas sēdes RD preses pārstāvis nopublicēja objektīvi nepatiesu informāciju ar pateicību RNP valdei par veiksmīgo darbību 2021.gadā.

Pašvaldības domes deputāta statusa likuma 9.panta noteiktajā termiņā RNP nesniedza deputātam atbildi uz deputāta pieprasījumu, bet sniedza starpatbildi, ka atbildes sagatavošanai nepieciešams papildlaiks.

24.03.2022. atbildes vēstulē Nr.1-2e/12818 (pielikumā Nr.2), kuras saturs ir tikai uz vienas lapas, RNP padome attiecībā uz deputāta pieprasījuma 1.-6. jautājumu norāda, ka “Pārvaldnieka padome pastāvīgi uzrauga valdes darbu, padome ir saņēmusi tai nepieciešamo informāciju saistībā ar deputāta pieprasījumu un guvusi pārliecību, ka Pārvaldnieka valde ir rīkojusies, pieņemot tādus lēmumus, kuri atbilda tās kompetencei un neradīja valsts, pašvaldības un Pārvaldnieka līdzekļu nepamatotu izlietošanu, kā arī nav radījusi kaitējumu Pārvaldnieka interesēm”. Ņemot vērā norādīto atbildi, RNP padome nav pēc būtības atbildējusi uz deputāta pieprasījuma 1.-6. jautājumu un nav arī iesniegusi deputāta pieprasījumā minētos saistītos dokumentus.

Attiecībā uz deputāta pieprasījuma 7.jautājumu par valdes locekļa Elmāra Martinsona atsaukšanas (no valdes locekļa amatu pienākumu izpildes) iemesliem 2021. gada rudenī un attiecīgo dokumentu izsniegšanu RNP padome norādīja, ka “padome nesaskatīja Elmāra Martinsona proaktīvu rīcību un nedalītu uzmanību izvirzītajiem mērķiem, kā rezultātā padome pieņēma lēmumu par valdes locekļa atsaukšanu, par ko nekavējoties informēja E.Martinsonu un sniedza arī publisku informāciju. Papildu pieprasītā informācija satur ziņas par personu tiesībām uz privāto dzīvi, tādējādi paplašinātai informācijas izsniegšanai nav pamatojuma”. Ņemot vērā norādīto atbildi, RNP padome nav konkrēti atbildējusi uz deputāta pieprasījuma 7. jautājumu un nav arī iesniegusi deputāta pieprasījumā minētos ar lēmumu saistītos dokumentus. Nav arī saprotama RNP padomes norāde par ziņām par personu tiesībām uz privāto dzīvi un šajā sakarā informācijas izsniegšanas atteikumu deputātam.

Attiecībā uz deputāta pieprasījuma 8.jautājumu par apdrošināšanas polisēm valdei un padomei RNP padome nav atbildējusi, vai attiecīgie pilnvarojuma līgumi paredz tiesības slēgt apdrošināšanas līgumu ar RNP valdes locekļiem un padomes locekļiem, un nav iesniegusi pieprasītās apdrošināšanas polišu kopijas. Tāpat padome norāda uz tās veikto izvērtējumu attiecībā uz normatīvo aktu regulējumu un Sabiedrības valdes un padomes locekļiem iegādātās veselības apdrošināšanas polises apdrošināšanas prēmijas apmēru, bet šādu izvērtējumu nav pievienojusi atbildei deputātam.

Ievērojot labas pārvaldības principu, Pašvaldības domes deputāta statusa likumu, Informācijas atklātības likumu un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu u.c. saistošos normatīvos aktus, RNP padomei, atsakot izsniegt kādu no pieprasītās informācijas, bija likumā noteiktajā kārtībā tas detalizēti jāpamato. RNP padome to nav darījusi, turklāt speciāli vilcinājās arī ar neatbilstošas atbildes sniegšanu.

Deputāts, saprotot, ka atbilde no RNP pēc būtības nav saņemta (ar acīmredzamo RNP mērķi slēpt būtiskos pierādījumus), sev vien zināmu politisku iemeslu un iespējamo draudu dēļ atteicās atkārtoti vērsties pie RNP padomes izsniegt deputāta pieprasījumā pieprasīto konkrēto informāciju un dokumentus.

Tādējādi deputāts nenoveda iesākto deputāta izmeklēšanu līdz galam, saprotot, ka RNP slēpj iespējamos būtiskos pārkāpumus. Šādā veidā acīmredzot deputāts atbalsta iespējamos notikušos (un turpmākos) būtiskos pārkāpumus un kļūst zināmā mērā par līdzdalībnieku tajos.

Vai tā ir deputāta cienīga rīcība? Vai šādi deputāti cīnās ar korupciju, finanšu līdzekļu izšķērdību, pašvaldības uzņēmuma darbības necaurspīdīgumu, citiem būtiskiem likuma pārkāpumiem un pārstāv rīdzinieku/vēlētāju intereses? Un šajā procesā savu lomu “nospēlēja” arī Rīgas domes atbildīgās institūcijas/amatpersonas, kuras bija informētas par minēto deputāta pieprasījumu, bet nav šajā procesā aktīvi iesaistījušās – kā tas būtu no viņiem sagaidāms atbilstoši kompetencei un likumam.

Viens no deputāta pieprasījumā formulētiem jautājumiem (un attiecīgi izsniedzamiem dokumentiem) attiecas uz darbiniekiem, ar kuriem izbeigtas darba tiesiskās attiecības, izmaksājamām kompensācijām. Man, piemēram, ir informācija, ka 2020. gada decembra beigās RNP tika prettiesiski likvidēta Administratīvā pārvalde, likvidējot pārvaldes direktora un direktora vietnieces amatu. Tā kā šo darbinieču arodbiedrības nepiekrita šādai RNP amata vietu likvidēšanai/darbinieku skaita samazināšanai, RNP vērsās (gan novēloti – tikai 2021. gada februāra otrajā pusē pret vienu darbinieci un marta otrajā pusē pret otru darbinieci)) ar attiecīgo prasījumu par darba attiecību izbeigšanu tiesas ceļā.

Pa tiesvedības laiku šīs darbinieces bija darba attiecībās, saņēma savas līdzšinējās algas (viena 3600,00 euro mēnesī, otra 3700,00 euro mēnesī), bet savus pienākumus nepildīja, jo amata vietas bija likvidētas. 2021. gada novembrī vajadzēja notikt izšķirošajai tiesas sēdei, un pirms tiesas sēdes darbinieces piedāvāja RNP valdei noslēgt sev izdevīgo vienošanos - darbinieces piekrīt darba attiecību izbeigšanai ar 31.12.2021. (turpina neko nedarīt līdz gada beigām un saņemt algu), un papildus tam RNP katrai no viņām izmaksā kompensāciju septiņu algu apmērā.

RNP valdei acīmredzot saprotot, ka, zaudējot tiesā, RNP izdevumi būs tikai lielāki, valde nezinātu, ko tālāk darīt ar darbiniecēm, un nāktu gaismā valdes nepamatots un prettiesisks lēmums likvidēt šīs amata vietas (piemēram, ar mērķi piesaistīt līdzekļus valdes izveidoto jaunu amatu izveidei, piemēram, Attīstības pārvaldes izveide), – tika pieņemts lēmums noslēgt šādas vienošanās.

Kopumā tas nozīmē, ka katra no šīm darbiniecēm gadu faktiski nestrādāja, saņēma pilnu algu un papildus tam vēl bonusā saņēma katra pa septiņām algām. Tātad 19 algas faktiski ne par ko saņēma katra no darbiniecēm, t.i., aptuvenās kopējās izmaksas par valdes nepamatoto/prettiesisko lēmumu sastāda ap 140 000,00 euro. Vēl jau jāpieskaita arī atvaļinājuma nauda. Kurš par šīm izmaksām atbildēs – vai valde, kura ir to tiešais radītājs? Vai izmaksas tika segtas no RNP līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem? Vai gala maksātājs būs RNP klienti?

Varbūt tieši šādu izmaksu segšanai RNP valde tādā pašā veidā nepamatoti un prettiesiski likvidēja Iekšējās kontroles nodaļu 2021.gadā? Un jāņem vērā, ka šis ir tikai viens no konkrētiem gadījumiem par nepamatotu pašvaldības uzņēmuma finanšu līdzekļu izšķērdēšanu, tāpēc RNP arī atteicās sniegt deputāta pieprasīto informāciju un to pamatojošos dokumentus un rūpīgi to slēpj!

Domāju, ka RNP padome slēpj RNP valdes pārkāpumus, lai saglabātu savas “siltās amata vietiņas”, un līdzīgi RNP darbību nekontrolē kapitāldaļu turētāja pārstāvis Jānis Lange. Tā teikt, “savējie savējos neaiztiek” un izliekas, ka viss ir labi, tādējādi katram saglabājot savas amata vietas. Par minēto pārliecinājos arī celto vairāku trauksmes ziņojumu izmeklēšanas laikā no 2021. gada augusta par būtiskiem RNP pārkāpumiem – Rīgas dome neveic izmeklēšanu par RNP pārkāpumiem, tikai pasauc pie sevis uz pārrunām, paprasa apliecinājumu laboties (viss sods par būtiskiem pārkāpumiem) un ļauj strādāt tālāk.

Par daudziem būtiskiem pārkāpumiem līdz šim brīdim neviens nav saukts pie atbildības! Tāpat arī nevienai citai valsts institūcijai tas principā nerūp, jo objektīvas izmeklēšanas ar pavisam nelieliem izņēmumiem netiek veiktas. Savukārt to darbinieku amata vietas, kuri konstatēja pārkāpumus, tika prettiesiski likvidētas, darbinieki tika atlaisti – acīmredzot tas viss tika darīts, lai slēptu pārkāpumus un “legalizētu” tos turpmāk (jo bez likvidētās Iekšējās kontroles nodaļas neviens reāli iekšienē nekontrolē RNP būtiskos pārkāpumus un patvaļai faktiski robežu nav).

Papildus ir svaiga informācija par 10.-13.maijā notikušo vairāku dienu ārvalstu braucienu uz Holandi, Amsterdamu, uz pasākumu/izstādi “The world’s leading tradeshow for cleaning and hygiene professionals”, kuru par RNP līdzekļiem apmeklēja RNP valde (Ronalds Neimanis (attēlā), kurš, cik zināms, saistīts ar Edgaru Jaunupu no partijas “Latvijas attīstībai”, Bernhards Maļinovskis un Laila Keisele) pilnā sastāvā un vēl virkne citu tai pietuvināto darbinieku – vismaz astoņi cilvēki kopā, tajā skaitā par RNP ārējo komunikāciju atbildīgās pārvaldes direktors Krists Leiškalns (cik zināms, saistīts ar Edgaru un Modri Jaunupiem no partijas “Latvijas attīstībai”), valdes palīdze Laura Rāviņa (cik zināms, saistīta ar Edmundu Jurēvicu no partijas “Jaunā Vienotība”), par remontdarbiem atbildīgās daļas vadītājs Mārcis Kaktiņš, Attīstības pārvaldes direktore Inese Baumane, iecirkņu daļas vadītāja Gunta Tkačuka.

Ronalds Neimanis izlidoja uz Amsterdamu 9. maijā un atgriezās tikai 16. maijā (ievērojami pārsniedzot pat izstādes laiku). Turklāt ir vēl jautājums, vai izstāde ir jāapmeklē vairākas dienas, varbūt pietiek ar dažām stundām? Kurš palika vadīt RNP un strādāt? Vai šiem cilvēkiem pietrūkst līdzekļu pašiem doties atpūtas braucienā ārvalstīs, pietrūkst atvaļinājuma dienu? Par aviobiļetēm vien iztērēts aptuveni 4000,00 euro no RNP līdzekļiem. Šīm izmaksām būtu jāpieskaita komandējuma nauda, dzīvošanas viesnīcās izdevumi, transporta izdevumi un izstādes apmeklējuma biļešu iegādes izdevumi u.tml.

Novērtē šo rakstu: