Informācija KNAB: kā atsevišķi kandidāti Ventspilī tikuši un tiek reklamēti par slēptu naudu
Pietiek lasītājs20.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Slepenas reklāmas kampaņas, kas izmaksājušas desmittūkstošus un varbūt pat simttūkstošus un ko finansējušas pašu kandidātu darbavietas — tāda aina ne pirmo gadu redzama Ventspils politikā.
Lai saprastu, kas notiek pašreizējā priekšvēlēšanu cīņā, ļoti labi noder ne tikai aktuālo partiju sarakstu apspriešana un debatēšana par tiem, bet arī palūkošanās ar šodienas acīm uz to, kas notika pirms četriem gadiem — kā nekā daudzi no kandidātiem tie paši, pat ja daži no viņiem pa šo laiku mainījuši partejisko piederību.
Ventspils pilsētā arī šogad ir Latvijai un Ventspilij saraksts, ir t.s. «apvienotais» jeb «Meroni saraksts», ir Saskaņa un Alternative.lv (pēdējo gan par «sarakstu» grūti nosaukt, ņemot vērā, ka tajā šoreiz ir tikai viens pats kandidāts). Kopējā politiskā aina mainījusies tādā ziņā, ka Nacionālā apvienība šoreiz startē atsevišķi un savākusi pilnvērtīgu sarakstu, bet Jaunā konservatīvā partija un Latvijas Attīstībai to nav spējušas.
Kāds slepens finansējums tad ietekmēja 2017. gada vēlēšanas, un kādas saiknes var saskatīt šogad?
Slepens finansējums slēptai aģitācijai
2017. gada pašvaldību vēlēšanās Ventspilī bija saskatāmas pazīmes, kuras liecināja par nelikumīgos veidos slepeni finansētu priekšvēlēšanu aģitāciju t.s. «apvienotā Meroni saraksta» labā.
Šajā sarakstā ar Nr. 2 kandidēja Inga Antāne, kura savā kandidātes anketā CVK bija norādījusi šādas darbavietas: (1) AS Ventspils Tirdzniecības Osta — padomes locekle, (2) advokātu birojs TRINITI — zv. advokāte, kā arī (3) biedrība BALTIJAS ASOCIĀCIJA – TRANSPORTS UN LOĢISTIKA (turpmāk tekstā BATL), valdes priekšsēdētāja. No Lursoft datiem redzams, ka viņa kādā brīdī bijusi arī padomē AS Ventbunkers. Šogad nekandidē.
Cits kandidāts Aivis Landmanis kā savu nodarbošanos minējis AS Ventspils Port Services «komercdarbības konsultants», bet iepriekš strādājis AS Kālija Parks. Ivars Landmanis kā savas divas darbavietas norādījis AS Ventbunkers un to pašu biedrību BATL. Viņi kandidē arī tagad.
2017. gada kandidāts Uģis Goldmanis kā savu darbavietu bija norādījis AS Baltic Coal Terminal «Administratīvi tiesiskās daļas vadītājs», šoreiz nekandidē. Toties sarakstā atkal redzams Raimonds Kalniņš — arī viņš uzrādījis darbavietu iepriekšminētajā AS Ventspils Port Services. Kandidāts Linards Gulbis kā toreiz, tā tagad norādījis, ka strādā AS Baltijas Ekspresis par Vilcienu kustības organizācijas daļas vadītāju.
Visi augšminētie uzņēmumi atrodas Rūdolfa Meroni un viņa saistīto personu kontrolē. Savukārt saraksta līderis Ģirts-Valdis Kristovskis ar sava uzņēmuma SIA GVK Consulting starpniecību saskaņā ar mediju publicētajiem dokumentiem ik mēnesi saņēma 5000 eiro no AS Ventbunkers.
Savukārt no Lursoft datiem redzams, ka akciju sabiedrības Ventbunkers, Ventspils Tirdzniecības Osta, Baltijas Ekspresis, Baltic Coal Terminal, Ventspils Port Services un citas (ieskaitot Kālija Parku) vēl 2006. gadā izveidojušas savu biedrību ar nosaukumu BALTIJAS ASOCIĀCIJA – TRANSPORTS UN LOĢISTIKA jeb BATL. Tajā ietilpst arī SIA Noord Natie Ventspils Termināls un vēl daži citi uzņēmumi.
Līdz ar to konstatējams, ka šeit apskatītajā kandidātu sarakstā kā 2017. gadā, tā 2021. gadā aptuveni puse no kandidātiem kaut kādā veidā saistīti ar BATL asociāciju un/vai to veidojošajiem uzņēmumiem.
Darbavietas slepeni apmaksā kandidātu slavināšanu
Šī BATL asociācija un tajā ietilpstoši uzņēmumi finansēja preses izdevuma un interneta vietnes Ventspilnieks.lv izveidošanu, uzturēšanu un darbināšanu.
Tas nozīmē, ka shēma bijusi šāda: lai slepeni finansētu sev vajadzīgos kandidātus un viņu saraksta priekšvēlēšanu kampaņu, kā arī lai šie izdevumi netiktu deklarēti, minētās kompānijas pārskaitījušas naudu asociācijai BATL, lai tā finansē savu darbinieku priekšvēlēšanu kampaņu.
Lai nodrošinātu finansējuma noslēpšanu un nodrošinātu, ka tas tiešām aiziet kampaņas nelegālai finansēšanai (nevis kādiem citiem mērķiem) un slēptajai reklāmai, attiecīgās firmas naudu pārskaitīja pašu ieinteresēto personu kontrolētajai asociācijai BATL, kuras valdē bez tam iepriekšējo vēlēšanu laikā bija divi reklamējamie kandidāti — Inga Antāne un Ivars Landmanis.
Slepenais, nedeklarētais finansējums izrādījās sekmīgs: no minētajiem 7 kandidātiem Ventspils domē tika ievēlēti 3 (Kristovskis un Landmaņu brāļi), kā arī vēl viena Ventspilnieka.lv eksponētā kandidāte — Vienotības Dace Korna, kura nav tieši saistīta ar šo finansējumu, taču tikusi atrasta «čekas maisā».
Gadaskaitļi mainās, slēptās reklāmas principi nē
Ir konstatējams, ka naudas faktiskais izlietojums bija šāds: par šo naudu tika sarakstīts, sagatavots, nodrukāts un izplatīts preses izstrādājums Ventspilnieks.lv, kurš ārēji maskējās par «laikrakstu», kaut gan patiesībā nestrādāja atbilstoši likumam «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» un žurnālistu profesionālajiem darba standartiem (objektivitāte, neitralitāte, līdzsvars ziņu materiālos utt.) un izplatīja slēpto reklāmu, kurā slavināja vai eksponēja viena konkrētā saraksta kandidātus, skata pēc dažkārt atšķaidot saturu ar rakstiem par kaut ko citu.
Vienlaikus tikusi izmantota katra iespēja, lai nomelnotu attiecīgo sev vēlamo kandidātu galvenos politiskos konkurentus priekšvēlēšanu periodā.
Jau kopš pašiem pirmajiem BATL asociācijas (un tās biedru) finansētā laikraksta numuriem sistemātiski bijuši redzami slavinoši materiāli, tajā skaitā lielās numura intervijas (attiecas gan uz Landmaņiem, gan uz Raimondu Kalniņu, gan Ģirtu Valdi Kristovski). Kandidāti eksponējas uz vecvectēva sasniegumu fona, uz amatieru sporta fona, sava vieta atradusies arī Bruno Jurševicam un Dacei Kornai u.c., izcelti atsevišķi kandidātu citāti un izteikumi utt., vārdu sakot — tipiska slēptā priekšvēlēšanu aģitācija. Tikai vienā no iknedēļas numuriem kandidāti pieminēti tikai dažos rakstos — apmēram tikpat bieži, kā tas notiktu īstā medijā.
Iepriekšminētās publikācijas satur slēptās reklāmas pazīmes: intervijās kandidātiem tiek uzdoti tikai nekritiski jautājumi, savukārt rakstos tiek atspoguļota reti vienpusīga informācija, kas izdevīga tikai viena konkrēta saraksta kandidātiem — tā saraksta, kurā kandidē Ventspilnieku.lv sponsorējošo uzņēmumu darbinieki. Līdztekus tiek izmantota katra iespēja, lai nomelnotu galvenos politiskos konkurentus.
Līdz ar to ikvienā no augšminētajiem gadījumiem pie raksta bija jābūt attiecīgam uzrakstam: «APMAKSĀTA PUBLIKĀCIJA — APMAKSĀ KANDIDĀTA DARBAVIETA». Tas nav darīts nevienā gadījumā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
