Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrības par atklātību Delna kas pēdējā laikā aktīvi pozicionējusies pret  papildu miljonu piešķiršanu Inčukalna sērskābo dīķu jeb tā dēvēto "gudrona dīķu" sanācijas projekta pabeigšanai, ko veic SIA Skonto būve, noklusējusi faktu, ka tās vadošais jurists Jānis Geks līdz nesenam laikam daudzus gadus ieņēmis vadošus amatus ar Skonto būvi konkurējošā uzņēmumā SIA VentEko. Taču Delnas vadība, kas daudzus gadus izvirzījusi augstas morāles standartus citiem un cīnījusies ar citu interešu konfliktiem, šajā situācijā jau tradicionāli nekādas problēmas nesaskata. Delna arī negatavojoties informēt sabiedrību, kur vēl papildus strādā tās vadošais jurists.

Pietiek jau ziņojis, ka Geka līdz pat 2012. gada pārstāvētais VentEko  pats ir pats bijis pretendents tādos valsts iepirkumos, kā Inčukalna sērskābo dīķu sanācijas projekts, Sarkandaugavas vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas projekts un Liepājas Karostas sanācijas projekts.

Tas, ka Inčukalna sērskābo dīķu sanācijas iepirkumā sevi strikti pozicionējušās sabiedrības par atklātību Delna vadošais jurists pārstāvējis uzņēmumu, kas piedalījies šo projektu iepirkumos, ļauj uzdot jautājumu, vai Delna spēj līniju starp sabiedrības interešu un privāto uzņēmēju interešu aizstāvību.

Taču Delnas direktors Gundars Jankovs sarunā ar pietiek skaidro, ka atklātības šajā gadījumā esot bijis pietiekami - tam esot domāts Google meklētājs, Delnas mājas lapā publicētais Geka CV nemaz neesot uzskatāms par CV, uz visu šādā gadījumā esot jāskatās "no profesionālā viedokļa", bet Pietiek atklātās ziņas par Delnas jurista iepriekšējo nodarbošanos nekādu interešu konfliktu neesot atklājušas. Publicējam sarunu ar Jankovu par šo tēmu:

- Vai zinājāt, ka Jānis Geks strādājis konkurējošā uzņēmumā?

- Jā, zināju.

- Bet tas, jūsuprāt, nerada interešu konfliktu?

- Nē, mēs šajā gadījumā interešu konfliktu nekādā veidā nesaskatām. Ja mēs runājam par Pietiek informāciju, tad es gribētu teikt, ka viņa ir nedaudz tendēta un maldinoša par to, ka nebija pieejama informācija par Venteko. Tās ir aplamības, jo mūsu mājas lapā pieejamā informācija – tur nav ievietots CV nevienam darbiniekam. Tur ir vienkārši apraksts ikvienam darbiniekam ļoti vispārīgi par dzīves gājumu. Kas attiecas uz Jāni Geku, iegūglējot ir pieejams ļoti plašs CV, kas ir publiski pieejams, kur ir detalizēti aprakstīts arī tas, ka viņš ir strādājis Venteko. Līdz ar to šeit nevar būt nekāda informācijas slēpšana. Un neviens jau arī nav jautājis neko un pārmetis līdz šim. Kas ir svarīgākais - visa mūsu komunikācija līdz šim, kas ir bijusi par Valsts vides dienestu un visiem sanācijas projektiem, ir balstīta uz to informāciju, ko mēs iegūstam, pirmkārt, no trauksmes cēlājiem. Tie ir uzņēmumi, kas nav Venteko, un fiziskās personas, valsts iestādes, kuras ir mums atbildējušas, un arī publiski pieejamā informācija. Un šos dokumentus un informāciju mēs esam analizējuši, neko mēs pilnībā neesam slēpuši un esam atsaukušies uz šo informāciju. Un arī veidojuši savus iebildumus.

- Pēc jūsu domām, tas nav interešu konflikts, ja persona, kas ir strādājusi pie konkurenta, sniedz atzinumu par konkurējoša uzņēmuma darbību?

- Mēs jau nelobējam vienu uzņēmumu. Mēs līdz šim esam teikuši to, ka nav vispār tiesiska regulējuma vides sanācijas jomā, ko arī atzinusi ministrija, un ar vides konsultatīvās padomes palīdzību mūsu ierosinājums ir panākt to, ka tiek veidota darba grupa, kas strādās pie normatīvā regulējuma. Līdz šim tādi Latvijā nav bijuši. Ir atsevišķas normas, kas ir kaut kur iestrādātas, bet viņas praksē nedarbojas. Es vēlreiz gribu uzvērt – mēs nelobējam Venteko vai kādu citu kompāniju, un visas mūsu darbības un iebildumi ir vērsti uz to, ka ir prettiesiskas darbības, nevis kaut kādā veidā apzināti slēpjam informāciju, lai panāktu kaut kādam labvēlību,.

- Bet jūs iestājaties pret konkrēti Skonto būvi, un to dara cilvēks, kas ir saistīts ar konkurentu.

- Nu, viņš ir saistīts vairākus gadu atpakaļ. 2012.gadā, manuprāt, viņš pārtrauca savas darbības. Un, ja tīri formāli mēs tādā veidā skatāmies, tad interešu konflikts zūd pēc diviem gadiem. Es gribētu teikt, ka Jānis strādā profesionāli, un arī es pats personīgi esmu runājis ar viņu un kontrolēju to, ko mēs kā organizācija paužam. Un es varu apgalvot, ka mēs nekādā veidā nelobējam viena uzņēmuma intereses.

- Bet kāpēc jūs neko neesat darījuši, lai šīs aizdomas publiski un atklāti novērstu?

- Bet kādā veidā, jūs domājat, mums būtu jānovērš? Jānāk ar paziņojumu, ka mēs tagad runāsim par sanācijas projektiem un, re, kur Jānis ir strādājis Venteko? Tad jau tikpat labi, ja es tagad sāktu runāt par Eiropas fondiem, kas saistīts ar sliktu apgūšanu, tad man varētu pārmest, ka es nesen esmu pārtraucis attiecības ar Lauku atbalsta dienestu. Manuprāt, šeit ir jāskatās pēc būtības, lai mēs komunicējam profesionāli un par ko mēs iestājamies. Mēs neiestājamies par to, ka būtu jālauž līgums ar Skonto būvi un jāpiešķir Venteko. Mēs iestājamies par to, ka ir jāsakārto beidzot Latvijā šis te tiesiskais regulējums un, otrkārt, valstij vajag galu galā pastāvēt uz savām tiesībām un pieprasīt līguma izpildi, tiesisku līguma izpildi, kā tas ir nolīgts, un nepiekāpties uzņēmuma šantāžā. Tas - vienalga, kurš uzņēmums būtu.

- Tad jūs nekādu problēmu neredzat?

- Jā, Pietiek publikācija tāda ir, bet es no tāda profesionālā viedokļa viņu neņemu vērā, jo tur ir vienkārši izklāstīti fakti, un nekādi netiek norādīts, pierādīts šis te interešu konflikts. Mēs arī esam tieši par šiem projektiem komunicējuši ar KNAB, un turpinām to darīt. Un KNAB arī ir zināma Jāņa līdzšinējā pieredze un to , ko mēs darām, un kāda informācija ir mūsu rīcībā. Un ar viņi nav pauduši nekādus pārmetumus vai aizdomas, ka mums ir interešu konflikts un mēs lobētu kāda intereses.

- Un kā jūs spējat šādu cilvēku apmaksāt, ņemot vērā viņa iepriekšējo amatu?

- Jānis nestrādā pie mums uz pilnu slodzi. viņu mēs apmaksājam no Eiropas Komisijas projekta, kas ir paredzēts tieši trauksmes cēlāju aizsardzībai Latvijā.

- Un kur viņš to otru pusslodzi strādā?

- Tas jums jājautā viņam.

- Vai tad jūs nezināt, kur viņam ir otra darba vieta?

- Es zinu, bet tas tomēr ir viņa privātās lietas un tāpēc jums jājautā viņam personīgi. bet tas nekādā veidā, šī papildus strādāšana neietekmē kaut kādus interešu konfliktus, nerada un tā. Viņš ar publiskiem iepirkumiem starptautiskiem nodarbojas.

- Un ar šo Eiropas Komisijas finansējumu jūs varat viņam nodrošināt tādu algu, lai viņam būtu interesanti pie jums strādāt?

- Jā, tas ir projekts, kas finansē trauksmes cēlāju aizsardzību Latvijā, par ko mēs arī runājam, un esam ar Valsts kanceleju sadarbībā panākuši, ka tiks veidota darba grupa, kas veidos likumprojektu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...