Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna iesniegusi sūdzību policijā par kādu žurnālista Krišjāņa Kļaviņa izteikumu. Lai arī publiskajā telpā nav oficiālas informācijas par to, par ko tieši Brauna sūdzību iesniegusi, no lietā iesaistīto cilvēku izteikumiem var noprast, ka Braunai nepatikusi viņas nodēvēšana par “Kremļa aģenti”.

Ziņa par Kļaviņa izsaukšanu uz policiju un viņa pratināšanu izraisīja asas diskusijas tviterī, uz kurām reaģēja Latvijas Radio, turpat ievietojot savu paziņojumu: “Latvijas Radio nosoda vietnē X.com publicētos uzbrukumus Latvijas Radio galvenajai redaktorei Anitai Braunai. Mēs iestājamies par vārda brīvību, taču neslavas celšana nav pieņemama, un noziegumu piedēvēšana nav vārda brīvība.”

Var pievienoties Latvijas Radio paustajai atziņai, ka “neslavas celšana nav pieņemama un noziegumu piedēvēšana nav vārda brīvība”, tomēr šeit prasītos lielāka skaidrība un konkrētība, ko šis paziņojums diemžēl nedod. Ja viss “noziegums” ir Braunas nodēvēšana par Kremļa aģenti, tad Latvijas Radio galvenās redaktores rīcība ir, maigi sakot, visai dīvaina. Kāpēc?

Vispirms jāpasaka, ka šo Braunas/Kļaviņa juridisko konfliktu nevar skatīt atrauti no tā konteksta, kādā tas izcēlies, kādā turpina attīstīties un pie kādām sekām var novest.

Par “aģentu” var uzskatīt gandrīz ikvienu

Gandrīz katrs žurnālists, kurš raksta par sabiedrībā rezonējošām, pretrunīgi vērtētām tēmām, ir no pretējo uzskatu pārstāvju puses ne reizi vien nosaukts par kādas puses aģentu. Šis “aģentēšanas” pušu spektrs var būt visplašākais. No Kremļa līdz pašiem elles vārtiem. Ja ikreiz, kad kāds žurnālists vai jebkura cita persona tiks nosaukta par kādu netīkamu spēku aģentu, šī persona sūdzēsies policijai, tad tas varētu radīt pilnīgu haosu tiesībsargājošās struktūrās.

Tiesa, ja kāds “vienkāršais” cilvēks prasīs policijai ierosināt krimināllietu par to, ka kāds viņu publiski sociālajā tīklā nodēvējis par Kremļa, Sorosa, Švāba vai Bilderbergas kluba aģentu vai vienkārši nosaucis par muļķi, diez vai viņu policijā uzklausīs tikpat uzmanīgi kā Braunu. Visdrīzāk, kulturāli pasūtīs pāris mājas tālāk. Tāpēc konkrētajā gadījumā var pat teikt, ka Brauna ir izmantojusi savu dienesta stāvokli un tikai viņas amata dēļ policija ir aktivizējusies.

Lai gan negribētos apspriest šo “aģentu” tēmu pēc būtības, jāatzīst: ja lietai pieejam no juridiski formālās puses, tad pierādīt, ka kāds žurnālists, ietekmīga amatpersona vai jebkurš cits cilvēks patiešām būtu kādu spēku aģents, ir tikpat kā neiespējami. Arī gadījumos, kad viņš tāds, visticamāk, ir, jo, lai to izdarītu, jābūt tādai pierādījumu bāzei, kādu pat mūsu VDD un SAB ne vienmēr var iegūt pa saviem slepenajiem kanāliem. Atcerēsimies kaut vai mūsu pašu Tatjanu Ždanoku, par kuras “Kremļa aģentes” statusu bija vairāk nekā aizdomas, bet tas viņu netraucēja balotēties ne tikai mūsu Saeimā, bet arī Eiropas Savienības parlamentā.

Tas nozīmē, ka šī ir spēle “vienos vārtos”. Līdz ar to tiek radīts precedents, ka nevienu par Kremļa vai kādu citu aģentu nosaukt nedrīkst, nebaidoties no tiesu darbiem, pat tad, kad šīs personas darbošanās Kremļa vai cita interesenta labā ir nenoliedzama. Iespējams, tieši tāds arī ir šī Braunas iesnieguma galvenais mērķis - aizbāzt mutes īstu Kremļa aģentu atmaskotājiem.

Nostājoties pret valsts drošību, viegli nonākt Kremļa aģentos

Kā mēdz teikt, nav dūmu bez uguns. Ja reiz kāds ir kādu nosaucis par Kremļa aģentu, tātad tam ir kaut vai šķietams pamats. Tā kā šajā konkrētajā lietā visi (tajā skaitā vismaz divās sarunu festivāla LAMPA diskusijās, kurās šis gadījums tika skarts) operē ar neoficiālu, katram pašam vien zināmu informāciju, tad nevaram precīzi restaurēt, kurā brīdī un kāpēc Braunas vadzis lūzis un viņa izlēmusi vērsties policijā.

Toties ir labi zināma Latvijas Radio galvenās redaktores noraidošā attieksme pret krievu valodas izņemšanu no Latvijas sabiedriskā medija. Tā kā šī attieksme ir pretrunā Saeimas pieņemtajai Nacionālās drošības koncepcijai, tad var izdarīt pieņēmumu, ka tie, kas pretojas šīs koncepcijas normu ieviešanai, ir pret mūsu valsts nacionālo drošību. No tā tikai viens solis līdz pieņēmumam: Kremļa aģents. Ne man teikt - īsts aģents vai tikai šķietams, bet ir jau arī vispārzināmais teiciens par pīli, kura peld kā pīle, staigā kā pīle un pēkšķ kā pīle.

Sabiedrisko mediju stūrgalvīgā ietiepība

Diemžēl šis nav tikai divu cilvēku - Anitas Braunas un Krišjāņa Kļaviņa - savstarpējs konflikts, kurš tagad klusi tiks izvērtēts juridiskā plāksnē, kā tas bija kādreizējā Latvijas PSR tiesneša, tagad varai pietuvinātā, turīgā advokāta Romualda Vonsoviča un žurnālista Lato Lapsas lietā. Braunas un Kļaviņa gadījums, atšķirībā no Vonsoviča/Lapsas lietas, ir ar plašu sabiedrisko rezonansi un ļoti nopietnām potenciālām sekām. Kaut vai tāpēc, ka: 1) lietā iesaistīta augsta valsts amatpersona, viena no sabiedrisko mediju vadītājām; 2) lieta saistīta ar valsts nacionālo drošību.

Jautājums pēc būtības ir pat ārkārtīgi nopietns: cik ilgi Latvijas sabiedriskie mediji stūrgalvīgi konfliktēs ar to sabiedrības daļu, kura prasa tikai vienu: ievērot Nacionālās drošības koncepcijā rakstīto? Kāpēc nenotiek mēģinājumi atrast kaut kādus kopsaucējus, bet gluži otrādi: tiek iets uz nemitīgu konflikta padziļināšanu, kā tas vērojams kaut vai ar šo pret Kļaviņu ierosināto tiesvedību. Arī uzaicinājums viņam piedalīties jau pieminētajā festivālā LAMPA izvērties par kārtējo konflikta eskalāciju.

Aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāsaka, ka tieši šī LAMPA epizode izraisīja plašu sašutuma vilni aktīvajā nacionālkonservatīvās sabiedrības daļā, kas vēlāk citas politiskās orientācijas pārstāvjiem ļāva runāt par it kā pret visu pasākumu vērstu nepatiku. Lai gan ne pret vienu citu no daudzajām šajā festivālā notikušajām diskusijām nebija nekādu masveida pārmetumu. Drīzāk otrādi, cilvēki novērtēja kopumā cieņpilno sarunu gaitu.

Slogas uzvedība izraisa “nereālu kaunu”

Taču atgriezīsimies pie Kļaviņa, kuram LAMPA tika uz nepilnu minūti iedots mikrofons, lai viņš no skatītāju sēdvietām varētu izteikties. Kļaviņš savā uzrunā norādīja, ka, skatoties uz diskusijā uzaicināto personu sastāvu (tajā piedalījās pieci par apskatāmo jautājumu līdzīgi domājoši cilvēki), ir pilnīgi skaidrs, kāds būs tās vēstījums, jo “jūs nevienu oponentu, kurš gribētu iestāties par citu viedokli, ka līdz 2026. gadam būtu jāslēdz [sabiedriskie mediji krievu valodā], jūs vienkārši neuzaicināt.

Tas ir veids, kādā jūs “diskutējat” ar latviešiem; ar tiem, kuru senčus izsūtīja uz Sibīriju; ar tiem, kuri 50 gadus cīnījās, lai izdzīvotu un saglabātu latvisko vidi Latvijā. Un es uzskatu, ka līdz 2026. gada 1. janvārim ir Latvijas drošībai stratēģiski svarīgi noslēgt šo okupācijas palieku - sabiedrisko mediju krievu valodā. Latvija turpmāk publiskajā saziņā būs latviešu valodas valsts, kura tiks izmantota tālāk un nodota nākamajām paaudzēm. Paldies.”

Pēc šī, manuprāt, cieņpilnā, nosvērtā un mierīgā balsī izteiktā paziņojuma diskusijas vadītāja Gunta Sloga paskaidroja, “kāpēc diskusija ir tāda, kāda tā ir, un kāpēc tas tika šādi izvēlēts, jo diemžēl ir bijis ļoti daudz politizētu, jūsu domubiedru izbojātu diskusiju un tāpēc šeit bija iespēja runāt cieņpilni”.

Nekādi nav saprotams, kāpēc diskusija par nenoliedzami politisku jautājumu nedrīkstētu būt politizēta. It kā tā vispār varētu būt ne politizēta. Arī Slogas rīkotā diskusija (domubiedru saruna, kurā viens otru papildina) bija politizēta. Tikai politizēta, piedaloties Slogas domubiedriem. Bet ko nozīmē runāt cieņpilni, nodemonstrēja viens no vienprātīgās “diskusijas” dalībniekiem, cits žurnālists Aleksejs Dunda. Viņš, it kā apšaubot Kļaviņa tiesības saukties par žurnālistu, atļāvās viņam nekaunīgi norādīt: a kas tu tāds vispār esi?

Līmenis, kādu nodemonstrēja atsevišķi uz skatuves sēdošie personāži, bija vienkārši šokējošs. Kā tviterī norādīja Latvijā dzīvojošais lietuviešu izcelsmes sporta komentētājs Pauļus Jakelis: “Visu cieņu Krišjānim par jautājumu un nereāls kauns par atbildi. Vienkārši wow.”

Šo Jakeļa ierakstu šeit citēju tieši tāpēc, ka viņš nekad nav iejaucies latviešu žurnālistu iekšējos strīdos un vienmēr centies skatīties uz Latvijā notiekošām lietām it kā no malas, lai nepārkāptu kaut kādus pieklājības principus. Pieļauju, ka viņš pat nezina, kas ir Sloga, kuras atbilde viņam izsauca “nereālu kaunu”.

Mani neinteresē, kas notiek “tur”

Slogas atbilde uz Kļaviņa izteikumu, tāpat kā viņas nākamajā dienā paustais, ka viņa savus sociālos tīklus esot tā “limitējusi” (acīmredzot domāts - iztīrījusi), ka par pret sevi vērstajiem pārmetumiem neko neesot dzirdējusi, liecina par dziļām attieksmes problēmām lielai daļai tā dēvēto viedokļu līderu. “Lai tas “šitstorms” dzīvo citā pasaulē,” Sloga sludināja no “savas pasaules” augstumiem, demonstrējot, ka viņas pasaule ar “to tur” pasauli nekādi nesatiekas. Gluži kā sliktākajās aparteīda tradīcijās.

Arvien neslēptāk parādās tā dēvētās elites augstprātīga nodalīšanās no tiem, kas nedomā tāpat kā viņi. Sauksim lietas īstajos vārdos. Parādās arvien klajāka necieņas izrādīšana pret, viņuprāt, plebejiem, kas nesaprot mūsu [pašiedomāto] augsti attīstīto ētiku un estētiku. Esam mēs - brahmaņi (augsto gudrību priesteri) - un ir “pūlis”, kura pārstāvjus nav vērts uzklausīt, jo viņi ar savu “muļķību” jebkuru diskusiju izbojās.

Var, protams, turpināt barot savu iedomību un teikt: bet vai tad tā nav, tikai tad nevajadzētu aizmirst Lielās franču revolūcijas mācību. Tad garīdzniecības (izglītoto) kārtas augstprātība noveda tās pārstāvjus pie masveida giljotinēšanas, jo uzradās arī citi izglītotie, kas savu gudrību neietērpa augstprātības un vienīgās patiesības drānās, bet, uzrunājot “trešo kārtu”, veica plašas sociālās pārmaiņas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

Aivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli....

Foto

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

Manu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas....

Foto

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne...

Foto

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu...

Foto

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

Godājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt...

Foto

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

Latvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs...

Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...