Iesniegums VID un Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai par nepatiesu ziņu sniegšanu Jāņa Bordāna valsts amatpersonas deklarācijā
Pietiek lasītājs*19.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar šo vēlos informēt par Jāņa Bordāna, iespējams, nepatiesi sniegtām ziņām likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā saistībā ar Jāņa Bordāna ieņemtajiem amatiem un attiecīgi, iespējams, nedeklarētiem gūtajiem ienākumiem.
Atbilstoši publiski pieejamajai informācijai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde (VID) izmeklēja pirmstiesas procesā, bet Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra (Prokuratūra) cēla apsūdzību Valsts vides dienesta ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā.
Pirmās instances tiesa atzina Ingu Koļegovu par vainīgu viņai inkriminētajā noziegumā. Manā ieskatā šī lieta ir pēc būtības līdzīga epizodei, par kuru vēlos ziņot ar šo iesniegumu, tāpēc vēršos pēc piekritības VID un Prokuratūrā.
Publiski pieejamā komercreģistra informācija liecina, ka Jānis Bordāns laikā no 2007.gada 23.janvāra līdz 2010.gada 07.jūlijam ieņēma valdes locekļa amatu Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "PILSĒTAS GANĪBAS", reģistrācijas Nr. 40003823178.
Tāpat publiski ir pieejama Jāņa Bordāna amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā - 2010. gada 9. jūnijā. Norādītajā deklarācijā konstatējams, ka Jānis Bordāns stājās amatā 2010. gada 9. jūnijā un deklarāciju iesniedza 2010.gada 02.jūlijā.
Deklarācijas 2.sadaļā, kurā jānorāda citi amati, kurus deklarācijas iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, Jānis Bordāns ir norādījis tikai vienu amatu – valdes priekšsēdētājs "In Patria Credere", reģ.nr. 40008150477.
Vērtējot Jāņa Bordāna iesniegto deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā, kopsakarā ar SIA "PILSĒTAS GANĪBAS" komercreģistra datiem, secināms, ka laika posmā, kopš Jāņa Bordāna kļūšanas par valsts amatpersonu 2010.gada 09.jūnijā līdz 2010.gada 07.jūlijam, Jānis Bordāns vienlaikus ieņēma arī valdes locekļa amatu SIA "PILSĒTAS GANĪBAS", kuru nenorādīja savā deklarācijā.
Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 24.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka deklarācijā valsts amatpersona norāda: informāciju par citiem amatiem, ko tā ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, kā arī par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kurus tā veic vai kuros noteiktās saistības pilda. Tā paša panta astotajā daļā noteikts, ka deklarācijā valsts amatpersona norāda: informāciju par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem. Kā arī tā paša panta pirmās prim daļas 1.punktā noteikts, ka valsts amatpersona, kura vienlaikus ir arī advokāts, deklarācijā, sniedzot informāciju, kas ir saistīta ar advokāta profesionālo darbību, sniedz informāciju par citiem amatiem, ko tā ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, kā arī par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kurus tā veic vai kuros noteiktās saistības pilda (šā panta pirmās daļas 3.punkts), norādot tikai informāciju par advokāta profesionālo pienākumu pildīšanu, un norāda to kā citu amatu, ko tā pilda papildus valsts amatpersonas amatam.
Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26.panta otrajā daļā noteikts, ka publiski pieejamā deklarācijas daļa ir visa deklarācijā ietvertā informācija, izņemot informāciju, kas norādīta šā panta ceturtajā daļā, bet ceturtajā daļā noteikts, ka publiski nepieejamā deklarācijas daļa ir deklarācijā norādītais valsts amatpersonas personas kods un dzīvesvieta, informācija par amatpersonas nepilngadīgajiem radiniekiem (arī adoptētajiem), informācija par deklarācijā norādītajiem saistību un darījumu partneriem, kā arī šā likuma 24.panta pirmās daļas 13.punkta "a" apakšpunktā norādītā informācija.
Vērtējot citētās likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas, secināms, ka Jānim Bordānam savā deklarācijā, stājoties amatā 2010. gada 9. jūnijā, 2.sadaļā kurā jānorāda citi amati, kurus deklarācijas iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, bija jānorāda tas, ka Jānis Bordāns ieņem valdes locekļa amatu SIA "PILSĒTAS GANĪBAS", un/vai, ka pilda advokāta profesionālos pienākumus (publiski zināms, ka Jānis Bordāns ir arī zvērināts advokāts), taču Jānis Bordāns to nav darījis.
Tāpat, ieņemot valdes locekļa amatu SIA "PILSĒTAS GANĪBAS", Jānis Bordāns, iespējams, ir saņēmis par to kāda veida atlīdzību, kuru, iespējams, nav norādījis savā deklarācijā.
Krimināllikuma 219.pantā noteikta kriminālatbildība par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas.
Jānis Bordāns šobrīd ieņem tieslietu ministra amatu un attiecīgi joprojām ir valsts amatpersona un turpina sniegt amatpersonas deklarācijas. Tomēr kopš 2010.gada Jānis Bordāns nav grozījis savu 2010.gada deklarāciju un nav deklarējis savu amatu SIA "PILSĒTAS GANĪBAS" vēlāk. Tādējādi Jāņa Bordāna, iespējams, izdarītais noziedzīgais nodarījums tiek turpināts.
Vienlaikus jānorāda, ka gadījumā, ja ir iestājies noilgums par Jāņa Bordāna saukšanu pie kriminālatbildības, jāpārliecinās, vai nepastāv personu nereabilitējošie apstākļi, izbeidzot kriminālprocesu.
Ņemot vērā visu norādīto, lūdzu uzsākt kriminālprocesu un pārliecināties, vai Jāņa Bordāna darbībās, nedeklarējot savu valdes locekļa amatu SIA "PILSĒTAS GANĪBAS" un iespējamus ienākumus no SIA "PILSĒTAS GANĪBAS", ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.
* Redakcijai iesnieguma autors ir zināms.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
