Iesniegums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei: sniedziet argumentētus skaidrojumus vai beidziet izplatīt nepatiesu informāciju publiskajā telpā!
Matīss Žuravļevs*21.05.2024.
Komentāri (0)
SEPLP padomes locekļi dažādos pasākumos un masu medijos runā par krievu kolonistiem un okupantiem kā par mazākumtautību. Tā tiek saukti cilvēki, kuri ieradušies Latvijā pēc 1940. gada 16. jūnija un viņu pēcteči. Šie cilvēki neadekvāti tiek pielīdzināti vecticībniekiem, kuri sen ir integrējušies, ievēro Satversmes vērtības, dzīvo Latvijā paaudzēm ilgi un pieder Latvijai kopš valsts dibināšanas. Regulāri no SEPLP pārstāvjiem ir nācies dzirdēt, ka krievijas valsts valoda ir mazākumtautību valoda. Tas neatbilst patiesībai un ir diskriminējoši.
Lūgums skaidrot, kuri tieši likumdevēja izdoti likumi runā par šo cilvēku grupu kā par mazākumtautību un uzdod jūsu organizācijai attiekties pret šo grupu kā mazākumtautību? Cik man zināms, tad likuma “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” 2. pantā mazākumtautības definētas šādi: “Latvijas Republika paziņo, ka termins "nacionālās minoritātes", kas nav definēts Konvencijā, Konvencijas izpratnē nozīmē Latvijas pilsoņus, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu.
Personas, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder nacionālajai minoritātei Konvencijas izpratnē atbilstoši attiecīgajā Latvijas Republikas deklarācijā sniegtajai nacionālās minoritātes definīcijai, bet kas sevi identificē ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti, var izmantot Konvencijā paredzētās tiesības, ja vien likums nenosaka izņēmumus.”
Pat vislabvēlīgākā šī teksta interpretācija neļauj attiecināt mazākumtautības statusu uz krievu okupantiem un kolonistiem, bet vecticībnieki ir sen integrējušies un pārvalda valsts valodu, ko apliecina statistika par valodas prasmēm.
Sagaidu katra padomes locekļa personisku un argumentētu skaidrojumu. Pamatojiet, kas liek Latvijā pēc 1940. gada 16. jūnija iebraukušos cilvēkus uzskatīt par mazākumtautību? Paskaidrojiet, kādēļ tiek runāts par mazākumtautībām daudzskaitlī, bet praksē visu Latvijas mazākumtautību kopējā saziņas valoda ir krievijas valsts valoda, nevis Latvijas valsts valoda? Kur veidojusies prakse, ka Latvijā sabiedriskie mediji uzskata, ka ar visām mazākumtautībām jāsazinās krievijas valsts valodā? Vai šī prakse ir okupācijas laika palieka? Kādēļ tā tiek turpināta un kādēļ katrs padomes loceklis to atbalsta?
Ja likums nenosaka krievu okupantiem un kolonistiem mazākumtautības statusu, tad aicinu izbeigt izplatīt nepatiesu informāciju publiskajā telpā un pārstāt šos cilvēkus dēvēt par mazākumtautību. Tas ir dziļi aizvainojoši okupācijā cietušo latviešu dzimtām.
* Biedrības "Austošā Saule" valdes loceklis