Iesniegums: Rīgas psihiatrijas centrs "Krājbankā" zaudējis Eiropas naudu, apdraudēta projekta realizācija

"Latvijas Republikas Ministru prezidentei L. Straujumai

Lai nodrošinātu vispusīgu informētību par notiekošo veselības nozarē periodā, kad Jūs uzņēmusies pildīt veselības ministra pienākumus, vēlos sniegt pārskatu par valsts kapitālsabiedrības – VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” (turpmāk – RPNC) valdes rīcību, realizējot RPNC Attīstības projektu.

Ņemot vērā, ka Attīstības projekta finansēšanas avoti ir starptautiskais valsts galvotais aizdevums projektam „VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” attīstība”  (turpmāk – VGA) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, līgums Nr. 3DP/3.1.5.3.1/10/IPIA/VEC/022, (turpmāk – ERAF), uzskatu, ka iespējamie RPNC valdes pieļautie pārkāpumi jau tuvākajā laikā var būtiski ietekmēt Latvijas Republikas valsts budžeta izpildi.

RPNC 2009.gadā apstiprinātais Attīstības projekts paredzēja veikt RPNC apsaimniekošanā esošo telpu renovāciju un rekonstrukciju 13 400 kv.m. platībā, kā arī divu jaunu ēku būvniecību – uzņemšanas nodaļas vajadzībām Rīgā, Tvaika ielā 2, un ambulatorās nodaļas vajadzībām Rīgā, Ļermontova ielā 1. Attīstības projekta kopējais budžets pēc aktualizācijas 2011. gadā bija noteikts 9 789 187 LVL/13 929 000 EUR, t.sk.:

Realizējot Attīstības projektu, RPNC valde ir izsaimniekojusi vai nelietderīgi izlietojusi kopā vismaz 4 325 571 EUR, t.sk.:

VGA līdzekļi:

1.1. Kopš 2009. gada, t.i. pirms Attīstības projekta realizācijas faktiskās uzsākšanas 2011. gadā, RPNC valde pieprasīja visas VGA summas 5 529 651 LVL ieskaitīšanu savos norēķinu kontos komercbankās. Bez kapitāla daļu turētāja – Veselības ministrijas un galvotāja – Finanšu ministrijas atļaujas RPNC valde VGA summas ir ieguldījusi depozītos vairakās komercbankās.

Šādas rīcības rezultātā RPNC 2011. gada novembrī faktiski ir zaudējusi depozīta noguldījumu AS „Latvijas krājbanka” 2 600 000 LVL/3 700 000 EUR apmērā, jeb 47% no valsts VGA summas.

Saskaņā ar VGA līgumu procenti par aizdevumu līdz 2015. gadam ir aptuveni 100 000 LVL/142 000 EUR gadā. Savukārt, jau kopš 2015.gada RPNC ir jāveic VGA pamatsummas atmaksa, kura paredzēta līdz 2039. gadam. Tēdējādi jau šobrīd, nerēķinot procenta maksājumus par VGA periodā no 2015. gada līdz 2039. gadam, RPNC ir nodarīti zaudējumi: VGA pamatsumma 2 600 000 LVL/3 699 000 EUR un procentu maksājumi līdz 2015. gadam aptuveni 200 000 LVL/285 000 EUR, kas kopā ir 3 984 000 EUR.

Šajā sakarā vēlos atkārtoti uzsvērt, ka valsts galvotā aizdevuma līdzekļi pilnā apmērā RPNC nebija vajadzīgi līdz šim brīdim, jo Attīstības projekta realizācijas termiņš ir vairākkārt pagarināts. Līdz ar to RPNC valdes rīcības rezultātā ir nepamatoti izsaimniekoti ievērojami naudas līdzekļi. Turklāt, ņemot vērā, ka faktiski zaudētās VGA summas rezultātā netiks sasniegts RPNC Attīstības projekta mērķis, jo par atlikušo VGA summu ir iespējams veikt infrastruktūras renovāciju un rekonstrukciju aptuveni 3 000 kv.m. platībā, ir arī apšaubāma RPNC spēja atmaksāt VGA no pamatdarbības ieņēmumiem, kas, savukārt, ietekmēs valsts budžeta izpildi nākotnē.

Diemžēl uz šādu RPNC valdes rīcību kapitāla daļu turētājs – Veselības ministrija joprojām nav reaģējusi.

1.2. Saskaņā ar aktualizēto VGA pieteikumu RPNC realizēja aktivitāti Nr.1.2.1. „Attīstības un tehniskā projekta izstrāde un autoruzraudzība”, kuras apstiprinātais budžets bija 723 460 LVL/1 029 000 EUR.

Aktivitātes ietvaros RPNC valde 2012.gada nogalē ir pasūtījusi teritorijas Rīgā, Tvaika ielā 2, infrastruktūras atīstības tehnisko projektu. Rezultātā, RPNC 2014. gadā ir nodots tehniskais projekts, kas paredz infrastruktūras renovāciju un rekonstrukciju aptuveni 12 000 kv.m. platībā, kas izmaksātu aptuveni 14 000 000 LVL/19 920 000 EUR.

Šādas RPNC valdes rīcības rezultātā ir pasūtīti būvdarbu tehniskie projekti, kuru finansēšani RPNC līdzekļu nav. Turklāt, ņemot vērā, ka RPNC valdei 2012.gada nogalē bija zināma informācija par VGA līdzekļu faktisko iztrūkumu, minēto projektēšanas darbu pasūtīšana būtiski un nepamatoti pagarināja VGA projekta realizācijas termiņu.

Papildus jāatzīmē, ka saskaņā ar pastāvošo likumdošanu izstrādātajiem būvniecības projektiem ir ierobežots realizācijas uzsākšanas periods. Rezultātā, RPNC valde, apzinoties neiespejamību realizēt izstrādātos rekonstrukcijas tehniskos projektus pilnā apjomā, ir radījusi nākotnes zaudējumus, kas būs saistīti ar iepriekš izstrādāto tehnisko projektu aktualizāciju.

ERAF līdzekļi.

2.1. ERAF projekta aktivitātes Nr.2.1.2.2. un Nr.2.3.2. ietvaros RPNC veica ambualatorā centra ēkas būvniecību un ēkas rekonstrukciju Rīgā, Ļermontova ielā 1. Būvdarbu kopējais apstiprinātais budžets bija 1 432 766 LVL/2 039 000 EUR.

Aktivitāšu realizācijas gaitā tika konstatēts, ka RPNC ir pieņēmusi jaunbūves tehnisko projektu ar būtiskiem trūkumiem, t.sk. ar atsevišķu nesošo konstrukciju iztrūkumu. Lai slēptu konstatētos faktus, venlaicīgi neveršoties pie atbildīgajiem projektētājiem par iespējamajām kompensācijām, RPNC valde ar būvdarbu izpildītāju 2012. gada 27. jūnijā ir noslēgusi papildus vienošanos par būvdarbiem 118 057 LVL/168 000 EUR apjomā. Minetā summa ir apmaksāta no RPNC līdzekļiem.

2.2. ERAF projekta aktivitātes Nr.2.2. ietvaros ir veikta ambulatorā centra Rīgā, Veldres ielā 1a, ēkas vienkāršotā renovācija. Būvdarbu kopējais apstiprinātais budžets bija 414 507 LVL/628 000 EUR.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, veicot minētā objekta un objekta Rīgā, Ļermontova ielā 1,  pecpārbaudi 2013. gada 16. oktobrī konstatēja vairākas neatbilstības tehniskajam projektam un secināja, ka RPNC nepamatoti samaksāja būvniekam 121 986 LVL/173 571 EUR. Minēto summu RPNC valde nolēma nepiedzīt no būvnieka un apmaksāt no RPNC līdzekļiem.

Ievērojot RPNC valdes nodarīto zaudējumu būtiskumu un cerot uz Jūsu patieso velmi nodrošināt valsts pārvaldes efektivitāti un valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātu uzlabošanu ierosinu nekavējoties organizēt RPNC valdes darbības izvērtēšanu saistībā ar Attīstības projekta realizāciju.

Papildus lūdzu informēt mani par iesnieguma izskatīšanas virzību un rezultātiem."

Veselības ministrijas skaidrojums:

"Atbildot uz Jūsu jautājumiem, sniedzam sekojošu Veselības ministrijas komentāru:

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) valde lēmumu par valsts galvotā aizdevuma (VGA) līdzekļu noguldīšanu komercbankā pieņēma, izvērtējot tā brīža ekonomisko situāciju un veicot atbilstošas iepirkumu procedūras. Viens no iepirkumu procedūrā iekļautajiem kritērijiem bija bankas finanšu stabilitāte, kas tika vērtēta pamatojoties uz bankas darbības finanšu rādītāju analīzi. Noguldījumu izdarīšanas dienā pat Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kas regulē un pārrauga Latvijas banku, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku, privāto pensiju fondu, maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu darbību Latvijas Republikā, nebija ziņu par iespējamo AS „Latvijas Krājbanka” maksātnespēju. Tādējādi, nelabvēlīgās sekas vienādi skārušas visus noguldītājus attiecīgajā kredītiestādē valsts mērogā. Ja RPNC valdei būtu bijuši zināmi apstākļi, kas var apdraudēt AS „Latvijas Krājbanka” maksātspēju, tā būtu savus finanšu līdzekļus nodevusi citiem noguldījumu piesaistītājiem.

Sakarā ar AS “Latvijas Krājbanka” maksātnespēju RPNC ir izlietojusi visus tiesiskos līdzekļus noguldītās naudas atgūšanai. RPNC jau ir izdevies atgūt AS “Latvijas Krājbanka” noguldītos līdzekļus garantētās atlīdzības apmērā, kas bija 70 280.40 LVL. Savukārt ar AS “Latvijas Krājbanka” maksātnespējas procesa SIA “KPMG Baltics” 2012.gada 5.septembra Lēmumu Nr.378/9137 atzīts RPNC nenodrošinātā kreditora prasījums 2 635 198.52 LVL apmērā. Ar kreditora prasījumu pieteikto naudas līdzekļu atgūšana būs atkarīga no turpmākā AS “Latvijas Krājbanka” maksātnespējas procesa administrēšanas veida un pamatprincipiem, ienākumu apmēra, kas tiks atgūts realizējot AS “Latvijas Krājbanka” aktīvus un citiem faktoriem.

Līdz ar to uz šo brīdi nav iespējams konstatēt faktiskos zaudējumus, kas radušies sakarā ar AS “Latvijas Krājbanka” maksātnespēju. Vadoties no Gada pārskata likuma 4., 25.panta 1.daļas 8.punkta, 37.panta 1.daļas un grāmatvedības pamatprincipiem, RPNC naudas līdzekļi AS “Latvijas Krājbanka” kontos klasificējama kā debitoru parāds.

Vēršam uzmanību, ka kopš VGA saņemšanas 2009.gadā, ir veiktas vairākas iepirkuma procedūras par depozīta noguldījumiem komercbankās. Kopējie ieņēmumi no depozīta noguldījumiem komercbankās par šo periodu ir 591 668 LVL/ 841 867 EUR, kas daļēji kompensē AS „Latvijas Krājbanka” zaudētos līdzekļus. Noguldot finanšu līdzekļus kredītiestāžu depozītos, RPNC ir spējis rast līdzekļus procentu un saistību nomaksai par VGA un ir nopelnījis naudas līdzekļus, kas bija ļoti būtiski tieši krīzes gados, kad slimnīcai bija samazināts valsts budžeta finansējums, lai RPNC varētu pildīt savas saistības un strādāt ar peļņu.

Šobrīd tiek strādāts pie jaunas ilgtermiņa stratēģijas, pārdalot un piesaistot papildu (piem. Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta) finanšu resursus un pārskatot plānotās aktivitātes, lai sasniegtu projektā izvirzītos mērķus, tādēļ apgalvojums, ka zaudēto līdzekļu rezultātā netiks sasniegts RPNC Attīstības projekta mērķis neatbilst patiesībai.

RPNC spēja atmaksāt VGA ir tieši saistīta ar veselības nozarei ikgadēji piešķirto valsts budžeta līdzekļu apmēru, jo šobrīd valsts finansējums par valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nenosedz pakalpojumu izmaksas pilnā apmērā.

Atbildot uz jautājumu par infrastruktūras tehniskā projekta realizāciju, informējam, ka RPNC valdes rīcība, rīkojot atbilstošu iepirkuma procedūru balstījās uz vadības īstenoto ilgtermiņa attīstības politiku, veicot visas nepieciešamās darbības, lai veicinātu kapitālsabiedrības izaugsmi un attīstību atbilstoši vispārpieņemtiem Eiropas standartiem. Valde rīkojās saskaņā ar apstiprināto Biznesa plānu, kas tika izstrādāts pamatojoties uz Latvijas un Eiropas ilgtermiņa attīstības dokumentiem un Eiropas Padomes nostādnēm primārās, sekundārās un terciārās veselības aprūpes jomā. Biznesa plāna mērķis ir nodrošināt RPNC sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes atbilstību specializētās psihoneiroloģiskās un narkoloģiskās slimnīcas funkciju izpildei. Biznesa plāns paredz RPNC infrastruktūras attīstību ar mērķi nodrošināt Rīgas pilsētas iedzīvotājiem racionālu pieejamību kvalitatīviem un izmaksu efektīviem veselības aprūpes pakalpojumiem. Biznesa plānā tika paredzēts realizēt attīstības projektu kārtās, atbilstoši pieejamiem finanšu līdzekļiem. Tāpēc īpaši svarīgi ir izstrādāt projekta realizācijas kārtu secību, kas nodrošina nepārtrauktu Sabiedrības darbību un vienlaicīgi dod iespēju pakāpeniski uzlabot esošās infrastruktūras kvalitāti.

Šobrīd RPNC realizē pa kārtām projekta ietvaros paredzamos būvdarbu apjomus, maksimāli virzoties uz mērķa sasniegšanu, piesaistot arī citus finansēšanas avotus (Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Eiropas Reģionālā un attīstības fonda līdzekļus). Vairāku pieejamo ieguldījumu fondu nosacījums ir izstrādātais rekonstrukcijas tehniskais projekts. Tādējādi, izstrādātais visas infrastruktūras rekonstrukcijas tehniskais projekts ļauj veiksmīgāk piesaistīt līdzekļus no vairākiem avotiem, tādējādi nodrošinot RPNC attīstības mērķu sasniegšanu.

Savukārt jautājumā par Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļu izlietojumu informējam, ka  papildu vienošanās par būvdarbiem tika noslēgta par Ambulatorā centra ēkas pamatu un pārsegumu nostiprināšanas papilddarbiem, kuri tika konstatēti rekonstrukcijas procesā, atsedzot minētās konstrukcijas. Publisko iepirkumu likuma izpratnē tie ir papildu būvdarbi, kas sākotnēji netika iekļauti līgumā vai būvniecības projektā, bet kuri neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei.

Tāpat informējam, ka atbilstoši Centrālās finanšu un līgumu aģentūras konstatētajiem neatbilstošajiem maksājumiem 121,9 tūkstošu latu apmērā, RPNC par renovācijas darbiem Veldres ielā 1 atbildīgajam būvuzraugam jau ir piemērojusi sankciju 10% apmērā no kopējās līgumcenas, neizmaksājot pienākošās atlīdzības 100% apmērā. Tāpat arī tiek izvērtēta iespēja vērst zaudējuma piedziņas prasību, un citus prasījumus, pret būvdarbu veicēju. Papildus tiek izvērtēta personāla atbildība, kapacitāte un spēja izpildīt uzticētos pienākumus, tai skaitā piesaistot nozares speciālistus, lai maksimāli izvairītos no riskiem nākotnē."

Novērtē šo rakstu: