Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc vairāk nekā 20 gadu ilga darba dažādās ar valsts finanšu jomas drošību saistītās struktūrās 2019. gadā darbu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) zaudēja toreizējā Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās darbības daļas vadītāja Gita Plaude. Iemesls – viņa atteicās pildīt prettiesiskus un pretlikumīgus augstu VID amatpersonu izdotus rīkojumus. Lai gan Gita Plaude par situāciju tolaik oficiāli iesniedza ziņojumus gan ģenerālprokuroram, gan Valsts kancelejas vadītājam, gan finanšu un iekšlietu ministriem, nekāda reakcija nesekoja. Šodien Pietiek.com publicē vienu no šiem iesniegumiem, kurā minēto ignorēja gan Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis (attēlā), gan finanšu ministrs Jānis Reirs.

Es, Gita Plaude, strādāju Valsts ieņēmumu dienestā kopš 2001.gada. Savas darba gaitas Finanšu policijas pārvaldes Operatīvā darba daļā uzsāku 2003.gadā. Ņemot vērā manu ilggadējo darba pieredzi operatīvajā darbā un darba rezultātus noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā valsts ieņēmumu jomā, ar 2014.gadu tiku iecelta par Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļas vadītāju.

Kā Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļas vadītāja:

iniciēju iekšējā kontroles sistēmas pretkorupcijas jomā izveidošanu, lai mazinātu korupcijas riskus publiskas personas institūcijās,

nodrošināju korupcijas risku pārvaldības sistēmas darbību un interešu konflikta likuma darbības nodrošināšanu VID;

piedalījos korupcijas novēršanas pasākumu plāna izstrādē;

piedalījos VID jaunās Risku analīzes sistēmas korupcijas risku analīzes veikšanai, lai šos koruptīvos darījumus identificētu un pierādītu;

sniedzu priekšlikumus nevainojamas reputācijas vadlīniju izstrādē VID;

paralēli stratēģisku dokumentu izstrādei VID, stiprināju Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļas neatkarību, veicot izmaiņas dokumentu apritē;

sagatavoju korupcijas riskiem visvairāk pakļauto VID funkciju un amatu sarakstu (sensitīvo amatu saraksts) un pasākumu projektu amatpersonu atlasei uz šiem amatiem un uzraudzības veikšanai par pasākumu izpildi;

stiprināju struktūrvienības kapacitāti, izveidojot papildu amata vietas;

piedalījos OECD 4.veiktajā monitoringā par pretkorupcijas līmeņa novērtēšanu, kā vienīgais eksperts no Latvijas;

no 2015.gada esmu bijusi VID mentors;

īstenoju pasākumus Iekšējās drošībās pārvaldes, kā jaunas neatkarīgas izmeklēšanas iestādes, izveidošanā no 2018.gada 1.janvāra (nodrošināju normatīvo aktu projektu sagatavošanu, iestādes reglamenta un amata aprakstu sagatavošanu, operatīvās darbības instrukcijas izstrāde un citus pasākumus izmeklēšanas iestādes un operatīvā darbības subjekta izveidošanā).

Veikto pasākumu kopumu atzinīgi novērtējuši neatkarīgi eksperti:

saņemts pozitīvs Deloitte Iekšējo kontroles sistēmu juridiskais un efektivitātes audita slēdziens.

saņemts pozitīvs PWC VID korupcijas novēršanas procesu novērtējums.

Ņemot vērā manu profesionālo pieredzi un ieguldīto darbu VID mērķu sasniegšanā, kas saistīti ar korupcijas risku mazināšanu iestādē, korupcijas pārvaldības sistēmas izveidošanu un ieviešanu, vairākkārtīgi esmu saņēmusi VID atzinības rakstus pateicībā par teicamu, godprātīgu darbu un personisko ieguldījumu un līdzdalību kopējo Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumu sekmīgā un kvalitatīvā izpildē, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas Pateicību par nozīmīgu ieguldījumu sevišķi bīstama organizētās noziedzības grupējuma darbības atklāšanā. 2018.gada 23.novembrī saņēmu Valsts ieņēmumu dienesta Goda zīmi par pašaizliedzīgu darbu, teicamu darba kvalitāti un nozīmīgu ieguldījumu Valsts ieņēmumu dienesta attīstībā.

Uzsākot savas darba gaitas VID Iekšējās drošības daļā, mans mērķis bija izveidot saliedētu, profesionālu komandu, kura veicinātu darba rezultātu kāpumu, lai veiktu sarežģītu un sazarotu funkciju izpildi specifiski profesionālu darbinieku vidē, vēl nepabeigtu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, jau notikušu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un operatīvās darbības uzdevumu izpildi.

Savus darba pienākumus esmu veikusi ar lielu atbildības sajūtu, asi vērsusies pret jebkuriem iestādes, to struktūrvienību atbildīgo amatpersonu lēmumiem, rīkojumiem, kas var radīt korupcijas riskus iestādē, kā arī radīt interešu konfliktu valsts amatpersonu darbībā.

Turpmāk lietas faktisko apstākļu izklāsts:

1. Ar 2019.gada 2.augusta rīkojumu par VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoru, pamatojoties uz konkursa rezultātiem tika iecelts Aigars Prusaks.

Konkursa komisija neuzskatīja par nepieciešamu izvērtēt nākotnes korupcijas un interešu konflikta riskus, ievērojot, ka ar VID ģenerāldirektores I.Cīrules rīkojumu iepriekš par korupcijas riskiem aizrotētā VID Finanšu policijas pārvaldes darbiniece Kristīne Prusaka – Brinkmane tika atrotēta uz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieka amatu pamatojoties uz VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes rīkojumu, lai arī Aigara Prusaka un Kristīnes Prusakas – Brinkmanes saistība ir publiski zināma informācija.

Vēršu Jūsu uzmanību, ka es nepiedalījos konkursā uz vakanto amatu, jo manā rīcībā bija neapstiprināta informācija, ka uz minēto amatu tiks virzīts un apstiprināts VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes iepriekš izvēlēts kandidāts no citas drošības iestādes.

Atbilstoši konkursa rezultātiem minētā informācija ir guvusi apstiprinājumu.

2. Laika periodā no 2019.gada 2.augusta līdz 2019.gada 16.septembrim atrados prombūtnē – ikgadējā atvaļinājumā.

3. 2019.gada 17.septembrī ierodoties darbā un saņemot neoficiālas ziņas par 2019.gada 16.augustā VID ģenerāldirektores p.i. D.Pelēkā izdoto rīkojumu Nr.9.5-10/2280 “Par Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes direktora A.Prusaka kompetencē ietilpstošo funkciju nodošanu attiecībā uz K.Prusaku-Brinkmani Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājam”, mutiski informēju Iekšējās drošības pārvaldes direktoru par minētā rīkojuma riskiem, kā arī lūdzu rast iespēju oficiāli iepazīties ar rīkojumu, jo neskatoties uz saviem darba pienākumiem un kompetenci šo rīkojumu nebiju saņēmusi.

4. Iepazīstoties ar rīkojuma pilnu saturu, konstatēju, ka saskaņā ar rīkojumu Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājam tiek nodotas Iekšējās drošības pārvaldes direktora A.Prusaka kompetences – operatīvās darbības veikšana un izmeklēšana krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus VID ierēdnes – VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieces Kristīnes Prusakas – Brinkmanes darbībā, kas saistīti ar viņas pienākumu izpildi VID IDP Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājam.

Vēršu Jūsu uzmanību, ka atbilstoši VID Iekšējās drošības pārvaldes struktūrai operatīvo darbu saskaņā ar Operatīvās darbības likumu veic Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās darbības daļa, bet izmeklēšanu atbilstoši Kriminālprocesa likumam veic Iekšējās drošības pārvaldes Pirmstiesas izmeklēšanas daļa.

Saskaņā ar Iekšējās drošības pārvaldes direktora A.Prusaka amata aprakstu – A.Prusaka kompetencē nav operatīvās darbības veikšana atbilstoši Operatīvās darbības likumam, bet viņa amata aprakstā ir noteiktas tikai likuma piemērošanas un izpildes uzraudzības un kontroles funkcijas.

Ņemot vērā to, ka VID Iekšējās drošības pārvaldes direktora kompetencē nav operatīvā darba veikšana atbilstoši Operatīvās darbības likumam, šādas funkcijas nodošana nav iespējama un minētais rīkojums ir prettiesisks, un tajā saskatāmi augsti korupcijas un interešu konflikta riski, ievērojot, ka Aigaru Prusaku un Kristīni Prusaku – Brinkmani saista ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī kopīgs bērns. Par iespējamiem riskiem norādījis pats Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks savā 2019.gada 9.augusta ziņojumā Nr.16-13/595.

Saskaņā ar Operatīvās darbības likumu un likumu Par valsts noslēpumu Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai nav tiesības dot norādījumus Operatīvās darbības daļas amatpersonām. Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 7.pantu operatīvās darbības pasākumus amatpersona uzsāk ar tās tiešā vadītāja (priekšnieka) vai viņa vietnieka akceptu.

Respektīvi, konkrētajā tiesiskajā situācijā Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājai N.Dolgovai nebūs tiesiska pamata nodot materiālus Operatīvās darbības daļas amatpersonām operatīvā darba veikšanai atbilstoši Operatīvās darbības likumam, par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

Savukārt nododot materiālus operatīvās lietvedības uzsākšanai amatpersonām, kuru lietvedībā nekad nav bijušas operatīvās lietas, kurām nav atbilstošu zināšanu un profesionālās pieredzes operatīvo pasākumu veikšanai, tiek jau post factum nodrošināts labvēlīgs rezultāts iespējamai Kristīnes Prusakas - Brinkmanes lietas virzībai.

Nekad VID Finanšu policijas pārvaldes (tagad Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Iekšējās drošības pārvaldes) darbības vēsturē nav bijuši gadījumi, kad operatīvo darbu, kam nepieciešamas speciālas zināšanas un profesionālā pieredze, veiktu struktūrvienība, kuras kompetencē ir izmeklēšana kriminālprocesos. Kā arī pieļauju, ka minētā jaunā kārtība nav saskaņota ar Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokuroru par operatīvās darbības kompetences nodošanu struktūrvienības darbiniekiem, kuru kompetencē saskaņā ar amatu aprakstiem nav operatīvā darba veikšana.

Savukārt, ja pieņemam, ka minētā rīkojuma kontekstā operatīvo darbību veiks Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītāja Natālija Dolgova, kuras amata aprakstā formāli ir iekļauta šāda kompetence, tad atbilstoši Operatīvās darbības likuma 7.pantam, šādi pasākumi jebkurā gadījumā uzsākami ar tiešā vadītāja Aigara Prusaka akceptu. Tikai amatpersonas tiešais vadītājs uzrauga, kontrolē un lemj par materiāla tālāko virzību, savu pakļautībā esoša darbinieka informācijas, kas satur valsts noslēpumu apriti, izmantošanu, aizsardzību. Konkrētajā tiesiskajā situācijā Natālijas Dolgovas tiešais vadītājs ir Aigars Prusaks, bez kura akcepta un kontroles operatīvās darbības veikšana nav iespējama.

Iepriekš minētā, vienai VID amatpersonai speciāli izstrādātā kārtība degradē vēsturisko un tiesisko operatīvās darbības praksi iestādē, kā arī zūd vispārējais Operatīvās darbības daļas pastāvēšanas pamatojums, ierobežojot likumā noteikto kompetenci, kā arī ņemot vērā iepriekš minēto, faktiski izslēdz jebkuru iespēju uzsākt operatīvo lietvedību, veikt operatīvo darbu par konkrēto amatpersonu.

Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 4.pantu, operatīvā darbība organizējama un veicama, pamatojoties uz likumību, ievērojot personu pamattiesības, sadarbojoties ar iedzīvotājiem un balstoties uz viņu palīdzību.

Minētais rīkojums paralizē Operatīvās darbības daļas kompetenci, jo atbilstoši dokumentu aprites kārtībai Operatīvās darbības daļas amatpersonai, pieņemot iedzīvotāja sniegto informāciju, nebūs iespējas to virzīt likumā noteiktajā kārtībā.

Faktiski kontroles funkcijas (operatīvais darbs, izmeklēšanas darbs) uz šāda rīkojuma pamata ir koncentrētas vienas Iekšējās drošības pārvaldes amatpersonas rokās, ievērojot Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājas Natālijas Dolgovas labās attiecības ar Iekšējās drošības pārvaldes direktoru Aigaru Prusaku un VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieci Kristīni Prusaku – Brinkmani, kas rada būtiskus korupcijas riskus.

Rīkojums ir pilnīgi pretrunā ar Valsts ieņēmumu dienesta 2018.gada 26.februāra noteikumiem Nr.13 “Valsts noslēpuma aizsardzības kārtība Valsts ieņēmumu dienestā”’, kam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss.

5. Ņemot vērā to, ka uz manu 2019.gada 17.septembra mutisko lūgumu sniegt skaidrojumu par rīkojumu un tā būtību, nesaņēmu atbildi, 2019.gada 18.septembrī ar rakstisku vēstuli informēju VID Personālvadības pārvaldi, VID ģenerāldirektores vietnieki D.Pelēko un Iekšējās drošības pārvaldes direktoru A.Prusaku informēju par rīkojuma nepilnībām un lūdzu sniegt skaidrojumu par turpmāko operatīvo darbu saskaņā ar Operatīvās darbības likumu un Ministru kabineta noteikumiem Nr.21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumu” izpildi.

2019.gada 19.septembrī saņēmu atbildi no VID Personālvadības pārvaldes, kurā tika sniegta sekojoša informācija: “rīkojuma 2.punktā nav atrunāta īpašas kategorijas lietu aprite, bet gan tikai tā, kas ienāk Nodrošinājumu lietu pārvaldes, jo Nodrošinājumu lietu pārvalde nenodrošina korespondences apriti Operatīvās darbības likuma (turpmāk - ODL) un MK Nr. 21 Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteiktajā kārtībā, kā arī Personālvadības pārvaldē nav šādas informācijas par šīs informācijas aprites īpatnībām.”

Papildus tika norādīts: “Jūsu Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās darbības daļas vadītājas viedoklis par šīs korespondences apriti kā zinošas un kompetentas amatpersonas noteikti ir precīzāks par Personālvadības pārvaldes viedokli, līdz ar to būtu tikai loģiski un saprotami, ja Jūs varētu sniegt informāciju, kā to labāk noorganizēt un mēs labprāt sniegtu Jums atbalstu informācijas sagatavošanā. Vienīgi jautājums vai Personālvadības pārvalde arī būtu iesaistāms šo procesu noregulēšanā – ievērojot šīs informācijas ierobežoto pieejamību. Jo šis jautājums arī tad būtu jānoregulē un iespējami drīzākā laikā, kā Jūs to pareizi norādāt.”

Ar šo e-pastu saraksti VID Personālvadības pārvaldes amatpersona atzina pieļautās kļūdas rīkojumā, tajā skaitā kļūdas attiecinot dokumentu apriti operatīvās darbības ietvaros, kas satur informāciju par valsts noslēpumu uz parastās lietvedības apriti, un iekļaujot rīkojumā operatīvo funkciju nodošanu no personas, kurai šādas funkcijas nav.

Vēršu Jūsu uzmanību, ka lai gan minētais rīkojums vistiešākā veidā skar VID Iekšējās drošības pārvaldes direktora kompetences, Iekšējās drošības pārvaldes darba organizāciju, normatīvo aktu piemērošanas tiesiskumu, nekādus norādījumus, ieteikumus, uzdevumus no A.Prusaka vai citas personas, kura nodrošina Operatīvās darbības likuma noteikumu ievērošanu, nesaņēmu.

Iepriekš minētais liecina par konkrēto, no manas puses informēto amatpersonu, pilnīgu neieinteresētību korupcijas risku un interešu konfliktu novēršanā, tiesiskuma nodrošināšanā, rezultātā paralizējot Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās darbības daļas darbu un ierobežojot likumā noteikto kompetenci – veikt operatīvo darbu.

6. Lai arī, neskatoties uz maniem iebildumiem par minētā rīkojuma saturu, VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks mutiskā sarunā ar mani norādīja, ka turpināsim kopā strādāt, iestādes mērķu sasniegšanai, paralēli steidzamības kārtībā 2019.gada 17.septembrī sagatavoja ziņojumu par manis rotēšanu uz VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldi.

Minētais ziņojums tapa konkrēta iemesla dēļ – nepieļaut jebkādus ierobežojumus, kas saistīti ar Kristīnes Prusakas – Brinkmanes faktiski ar iepriekš minēto rīkojumu nodrošināto “neaizskaramības statusu”, nepieļaut, ka personas, kuras nepakļaujas prettiesiskiem norādījumiem, nākotnē varētu uzsākt jebkādas pārbaudes par konkrēto amatpersonu un nodrošināt, ja tomēr tiek saņemta informācija par konkrēto amatpersonu, minētās pārbaudes veikšana tiek nodota konkrētai, vienai, Aigaram Prusakam un Kristīnes Prusakas – Brinkmanes pietuvinātai amatpersonai – Natālijai Dolgovai.

Minēto mērķu sasniegšanai, no VID augstāko amatpersonu puses tika klaji ignorēti gan normatīvie akti, gan iekšējie rīkojumi, gan vispārējie tiesību principi, pieļaujot un atbalstot korupcijas risku un interešu konflikta situāciju VID. Tajā vietā, lai nodrošinātu Iekšējās drošības pārvaldes darbības tiesiskumu, tika pieņemts lēmums, par manis, trauksmes cēlāja nekavējošu rotāciju, kā rezultātā faktiski tieku pazemināta amatā.

Par iepriekš minētā lēmuma steidzamību liecina tas, kas citos gadījumos, pieņemot lēmumu par amatpersonas rotāciju uz citu VID struktūrvienību, amatpersonai tiek dots laiks sakārtot lietvedību, pabeigt iesāktos darbus vidēji 30 dienas, tad manā gadījumā, VID ģenerāldirektore I.Jaunzemes vēstulē no 2019.gada 20.septembra Nr.9.6-5/773 man piedāvāja turpināt valsts civildienesta attiecības citā amatā no 2019.gada 27.septembra, man atvēlot laiku viedokļa sniegšanai līdz 2019.gada 24.septembrim. Vēršu Jūsu uzmanību, ka ievērojot, ka 21.,22.septembris iekrita brīvdienās, man viedokļa sniegšanai, kas skar manu nākotni VID ģenerāldirektore ir atvēlējusi 2 darba dienas.

Par saskaņotām darbībām, lai atbrīvotos no amatpersonām, kuras nevēlas pakļauties iestādes prettiesiskiem lēmumiem un rīkojumiem, kā rezultātā faktiski tiek nodrošināts “legāls jumts” atsevišķām VID amatpersonām, VID augstāko amatpersonu līmenī liecina arī īsais termiņš vēstules sagatavošanā, neizvērtējot ne manu profesionālo pieredzi korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, ne manis ieguldīto darbu Iekšējās drošības pārvaldes izveidē, ne iespējamos riskus turpmākajam operatīvā bloka darbam.

Šī VID augstāko amatpersonu rīcība ir vērtējama ne tikai konkrētās situācijas ietvarā, bet arī vērtējot, kādas tiesiskas sekas VID amatpersonu darbības var radīt, arī nākotnē pieņemot lēmumus, rīkojumus, kas neatbilst tiesību normām un vērsti uz atsevišķu amatpersonu nodrošināšanu pret nelabvēlīgām sekām, radot augsni šādai prettiesiskai praksei.

Tomēr šo VID augsto amatpersonu mērķis nav pazemināt mani amatā, aizrotējot uz VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldi, bet nodrošināt, ka pārtraucu savas darba tiesiskās attiecības ar Valsts ieņēmumu dienestu, izdarot morālu spiedienu uz manu lēmumu.

Informēju Jūs, ka saskaņā ar VID ģenerāldirektores vēstuli man tiek piedāvāts turpināt civildienestu VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Nolēmumu izpildes uzraudzības un organizēšanas daļas Valstij piekritīgās mantas uzskaites nodaļas vadītājas amatā. Minētais amats ir vakants, jo pamatojoties uz Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās darbības daļas darba rezultātiem, 2018.gada 1.novembrī tika uzsākts kriminālprocess Nr.15850000818 par noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, kuras paredzētas Krimināllikuma 329.pantā.

No iepriekš minētā ir secināms, ka tieku pārcelta darbā uz amata vietu, kura vakanta kļuva, pamatojoties uz manas vadītās daļas darba rezultātiem, tādējādi izdarot morālu spiedienu, mēģinot ietekmēt manu lēmumu.

Papildus informēju, ka, saņemot VID ģenerāldirektores vēstuli un izprotot cēloņsakarību starp manām darbībām korupcijas risku, interešu konfliktu novēršanā un VID ģenerāldirektores steidzamības kārtā sagatavoto vēstuli par manis pazemināšanu amatā ar noteikto divi darba dienu termiņu viedokļa sniegšanai, uz pārcelšanas termiņu, man kļuva slikti ar sirdi, kā sakarā nekavējoties vērsos pēc medicīniskās palīdzības. Šobrīd atrodos uz slimības lapas.

7. Vēršu Jūsu uzmanību, ka Kristīne Prusaka – Brinkmane regulāri aizvieto VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru, viņa prombūtnes laikā, kas savukārt ierobežo Nodokļu un muitas policijas pārvaldes operatīvo un izmeklēšanas darbinieku tiesības un iespējas nodot savā rīcībā esošās ziņas par konkrētas amatpersonas iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, tādējādi ierobežojot ilggadējo praksi, sadarbību, informācijas apmaiņu, iestādes kopīgo mērķu sasniegšanā, tajā skaitā kopīgi cīnoties pret noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

Esmu informēta, ka ņemot vērā to, ka par VID Iekšējās drošības daļas direktoru tika iecelts Aigars Prusaks, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieki ir norādījuši, ka turpmākā sadarbība, jautājumos, kas skar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētājus, kuriem ir īpaši draudzīgas attiecības ar Kristīni Prusaku – Brinkmani, nebūs iespējama, jo šādu ziņu sniegšana Iekšējai drošības pārvaldei var apdraudēt darbinieka turpmākās darba gaitas Nodokļu un muitas policijas pārvaldē.

8. Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju šobrīd Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās darbības daļas rīcībā parastajā lietvedībā ir materiāli, kuri būtu izskatāmi Krimināllikuma noteiktajā kārtībā. Minētā materiāla ietvaros Nodokļu un muitas policijas pārvaldei tika uzdoti jautājumi par iestādes amatpersonu dienesta auto transporta izmantošanu darba pienākumu pildīšanas laikā. Iepazīstoties ar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieces Kristīne Prusakas – Brinkmanes sniegto atbildi, tika konstatēts, ka sniegta nepilnīga un maldinoša informācija, iespējams ar mērķi slēpt viņas pakļautībā esošas darbinieces iespējamo noziedzīgo nodarījumu.

Lai gan Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks pats ir atzinis pastāvošo interešu konfliktu, kā arī ievērojot iepriekš aprakstītā rīkojuma saturu, ir iepazinies ar materiāliem, kurus parakstījusi Kristīne Prusaka – Brinkmane, un kuri, iespējams, satur nepatiesas ziņas.

Iepriekš minētais var radīt situāciju, kad netiek nodrošināta vispusīga materiālu izvērtēšana un atbilstošu lēmumu pieņemšana, lai slēptu VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieces pakļautībā esošo darbinieku darbības prettiesiskas darbības.

Līdz ar to pastāv ne tikai risks, ka Iekšējās drošības pārvaldes direktors pieņems lēmumus, kas būs labvēlīgi konkrētai amatpersonai, bet arī citām amatpersonas pakļautībā esošajām amatpersonām.

Papildus iepriekš minētajam pastāv risks, ka attiecībā uz konkrētai amatpersonai nevēlamām personām var tikt pieņemti prettiesiski lēmumi, tajā skaitā par personu pārcelšanu uz citām VID struktūrvienībām, tādejādi, graujot Nodokļu un muitas policijas pārvaldes kapacitāti un prestižu, veidojot atsevišķām amatpersonām labvēlīgu korupcijas vidi.

Šādas rīcības rezultātā VID var nākties atkārtoti saskarties ar situāciju, kad tiek apdraudēta iestādes un amatpersonu reputācija, kas var radīt vēl negatīvāku sabiedrības attieksmi pret valsts pārvaldi un tās darbības tiesiskumu.

Konkrētajā tiesiskajā situācijā pats būtiskākais ir nevis konkrētā situācija, kas saistīta ar mani, bet valsts un sabiedrības intereses, kuras tiek būtiski ignorētas, īpaši periodā, kad sabiedrība ir negatīvi noskaņota pret VID darbību.

Lai nodrošinātu valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, jānovērš jebkuras amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas lēmumiem un rīcību.

Konkrētajā situācijā divu amatpersonu personiskās saites un ieņemamie augstie amati rada augstus interešu konflikta riskus un iespējamie korupcijas riski apdraud gan valsts ekonomisko, sociālo un tiesisko attīstību, gan ikviena tās iedzīvotāja tiesību un brīvību realizāciju, tādējādi mazinot sabiedrības lojalitāti pret valsti un ietekmējot valsts politisko stabilitāti.

Korupcija ietekmē valsts pārvaldi, novājinot tās spējas kalpot sabiedrībai. Tā kavē lēmumu pieņemšanu un izvēli.

Korupcija ir sabiedrības uzticētās varas ļaunprātīga izmantošana personīgo vai tuvu stāvošu cilvēku interešu labā.

VID Iekšējās drošības pārvalde strādā ļoti specifiskos un sarežģītos apstākļos, jo daudzi darbinieki vēsturiski ir pārnākuši no dažādām VID struktūrvienībām, tajā skaitā VID Finanšu policijas pārvaldes, kā arī VID Iekšējā drošības pārvaldes atrodas vienā ēkā ar citām VID struktūrvienībām, kas rada papildus interešu konflikta un korupcijas riskus, kā arī apgrūtina operatīvo darbības pasākumu veikšanu, jo Iekšējās drošības pārvaldes darbinieki ir atpazīstami.

Uzskatu, ka konkrētajā tiesiskajā situācijā, kad par pārvaldes, kuras kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana un apkarošana VID, direktoru ir iecelts VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieces Kristīnes Prusakas – Brinkmanes bērna tēvs, nav iespējams novērst interešu konflikta situāciju un iespējamos korupcijas riskus, Iekšējās drošības pārvaldei paliekot VID struktūrā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, steidzamības kārtībā ir risināms jautājums par VID Iekšējās drošības pārvaldes kompetenču nodošanu citai izmeklēšanas iestādei.

Ar cieņu Gita Plaude

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...