Iesniegums par iespējamiem Bērnu tiesību aizsardzības likuma pārkāpumiem "Riga Pride" laikā
Partijas Latvija pirmajā vietā valde02.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laika periodā no 2022.gada 13.jūnija līdz 19.jūnijam Rīgā norisinājās "Riga Pride", kas vispārzināms ir Latvijas lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (turpmāk – LGBTQ) ikgadējs pasākums, kura ietvaros 18.jūnijā tika organizēts gājiens un koncerts Vērmanes dārzā, ar mērķi popularizēt LGBTQ tiesības.[1]
No plašsaziņas līdzekļos pieejamajiem fotoattēliem izriet, ka augstāk minētajā gājienā un koncertā piedalījās liels skaits nepilngadīgu jauniešu un mazu bērnu. Tāpat no iepriekšminētajiem fotoattēliem izriet, ka pasākuma laikā tika lietoti alkoholiskie dzērieni, smēķēti tabakas izstrādājumi, reklamētas azartspēles, kā arī vairāki apmeklētāji bija ģērbušies publiskai vietai nepiedienīgā apģērbā, kā arī bija vērojamas erotiskas ainas – viendzimuma personu skūpstīšanās un glāsti, un rupju žestu lietošana.[2],[3], [4],[5]
Partijas “Latvija pirmajā vietā” (turpmāk - Partija) darbības mērķis cita starpā ir Latvijas tautas tiesību un interešu aizsardzība, un konservatīvas uz tradicionālām vērtībām balstītas politikas veidošana.
Ievērojot iepriekš minēto, Partija ir konstatējusi, ka “Riga Pride” gājiena un koncerta laikā ir konstatējami Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – Likuma) pārkāpumi.
Likuma uzdevums ir noteikt bērna tiesības, brīvības un to aizsardzību, ņemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība. Tāpat Likums reglamentē vecāku un citu fizisko un juridisko personu, kā arī valsts un pašvaldību tiesības, pienākumus un atbildību par bērna tiesību nodrošināšanu.
Bērna tiesību aizsardzība ir valsts politikas sastāvdaļa. Valsts un pašvaldības organizē un kontrolē bērna tiesību aizsardzību visā valsts teritorijā.
Saskaņā ar Likuma 4. pantā noteikto bērna tiesības tiek aizsargātas, lai sasniegtu šādus mērķus:
1) sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošanos un nostiprināšanos bērnā;
2) bērna orientāciju uz darbu kā vienīgo morāli atbalstāmo eksistences līdzekļu iegūšanas un labklājības avotu;
3) bērna orientāciju uz ģimeni kā sabiedrības organizācijas pamatvērtību un vienu no sabiedrības un indivīda galvenajām vērtībām;
4) bērna orientāciju uz veselīgu dzīvesveidu kā tautas izdzīvošanas objektīvu priekšnosacījumu;
5) bērna drošību, kā arī viņa veselības un dzīvības maksimālu aizsardzību, sevišķu uzmanību tam veltot publisku pasākumu vai bērniem pieejamu publisku izklaides, sporta vai atpūtas vietu apmeklēšanas, bruņotu konfliktu, ugunsgrēku vai citu ārkārtas situāciju (plūdu, vētras, paaugstināta radiācijas līmeņa u.tml.) laikā.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 110. pantu valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.
Attiecīgi uz doto brīdi Latvijas Republikas Satversmē konstitucionāli aizsargājamas ir tieši tradicionālās ģimenes, bet nav nostiprinātas jebkādas citas kopdzīves formas, neskatoties uz sociālo realitāti – kam nav nekā kopīga ar sabiedrības kopējo labumu.
Sabiedrības kopējais labums ietverts arī Satversmes ievadā - atbildīga izturēšanās pret citiem un pret nākamajām paaudzēm.
Saskaņā ar Likumā noteikto cita starpā bērna labākās intereses ir aizsardzība no antisociālas uzvedības un atkarību ietekmes.
Darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā netiek ievērotas bērna tiesības uzskatāmas par amorālām un pretlikumīgām.
Jāatzīmē, ka “Riga Pride” pasākuma atbildīgās personas vairākkārt uzsvēra, ka tas ir privāts pasākums, ko pierāda fakts, ka tajā iekļūt varēja tikai ar organizatoru piekrišanu - 18. jūnijā slēdza publisku parku apmeklētājiem. Attiecīgi pasākuma organizatoru galvenais pienākums bija rūpēties par to, lai privātu pasākumu, kurā tiek lietoti alkoholiskie dzērieni, smēķēti tabakas izstrādājumi, reklamētas azartspēles un atradās personas nepiedienīgā apģērbā, redzamas erotiskas ainas un rupji žesti, apmeklētu personas, kuras sasniegušas vismaz 18 gadu vecumu, kas nav pretrunā Likumā noteiktajam, t.i. vecāku gribas izpausmēm attiecībā uz bērnu var noteikt ierobežojumus neatkarīgi no viņu uzskatiem un reliģiskās pārliecības, ja ir konstatēts, ka tās fiziski vai garīgi varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai.
Tāpat valsts institūciju un pašvaldību, fizisko un juridisko personu pienākums ir aizsargāt bērnu no negatīvās sociālās vides ietekmes.
Partijas ieskatā, attiecībā uz pasākumu apmeklējušajiem bērniem ir pārkāpts Likuma 48.panta pirmajā daļā, 50.panta otrajā un ceturtajā daļā, 50.1 panta pirmā daļā noteiktais, jo bērnu tiesību aizsardzības jautājumos būtisks faktors ir ne tikai veiktās prettiesiskās darbības tiešums un tiešais nodoms, bet arī kaitīgās sekas, kas konkrēto darbību rezultātā varētu rasties bērna garīgajai attīstībai. Likumdevējs ir paredzējis, ka bērna garīgā attīstība, kad viņš jebkādā veidā kļūst par nepiemērotu skatu/darbību liecinieku, ir nopietni apdraudēta. Arī zinātniski ir atzīts, ka uz bērnu būtisku ietekmi viņa izaugsmei un attīstībai atstāj nodotais attiecību modelis, ko viņi tiecas atkārtot savā saskarsmē ar citiem, kā rezultātā ir ļoti liels risks, ka bērns var tikt emocionāli traumēts. Arī cenšanās paātrināt bērna dabisko attīstības gaitu ir ļoti liela audzināšanas kļūda. Centieni forsēt sevis meklēšanu – tieši bremzē.
“Konvencija par bērnu tiesībām” atsaucas uz Bērnu tiesību deklarācijā teikto, ka bērni ir fiziski un garīgi vēl nenobriedušas būtnes un tāpēc viņiem vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība. Attiecīgi, Partijas ieskatā, šajā gadījumā, nepieciešams vērtēt vai nav iestājušies, piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 85. pantā paredzētā atbildība par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu, jo, iespējams, pasākumu apmeklējušo bērnu vecāki nepilda savus pienākumus - bērni atradās viņiem nepiemērotā vidē, lai gan vecāku uzraudzībā.
Lai gan pasākuma norises vietā atradās liels skaits policijas darbinieku, tie neiejaucās un pasākumu nepārtrauca.
Tāpat jānorāda, ka saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem tiesību aktiem ir aizliegta azartspēļu, kā arī interaktīvo azartspēļu organizēšanas vietņu reklāma ārpus azartspēļu organizēšanas vietām, kas attiecas arī uz medijiem internetā. Saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma 41.panta piekto daļu azartspēļu organizēšanas vietās atļauts norādīt tikai azartspēļu vietas nosaukumu un azartspēļu organizētāja reģistrētu preču zīmi. Attiecīgi reklāma ir ļauta tikai azartspēļu organizēšanas vietās, kas saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma 20. pantu ir kazino, spēļu zāles, bingo zāles, kā arī totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas. Savukārt saskaņā ar šā likuma 50. pantu par azartspēļu organizēšanas vietu ir uzskatāma licencē norādītā interneta adrese. Savukārt Reklāmas likuma 1. pants nosaka, ka reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.
No judikatūras konstatējams, ka, ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams izmantot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta resoriskās pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei (ar resorisko pārbaudi saprot valsts iestādes un tās amatpersonu veiktu pārbaudi attiecībā uz iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras).
Ņemot vērā iepriekš minēto, Partija lūdz uzsākt resorisko pārbaudi ar mērķi noskaidrot, vai "Riga Pride" laikā netika pieļauti Bērnu tiesību aizsardzības likuma pārkāpumi, par ko atbildība paredzēta Administratīvās atbildības likumā, kā arī Azartspēļu un izložu likuma un Reklāmas likuma pārkāpumi, un pieļauta Valsts policijas amatpersonu bezdarbība.
[1] https://rigapride.lv/event/march-for-freedom/
[2] https://www.leta.lv/photo/album/9F88D0D9-4928-4679-B734-8CDE2246B34A/
[3] https://jauns.lv/foto/zinas/47060-lgbt-kopiena-un-tas-atbalstitaji-riga-dodas-pride-gajiena#&gid=47060&pid=13
[4] https://www.delfi.lv/news/national/criminal/gajiena-riga-pride-viens-aizturetais.d?id=54468720
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
