Iesniegums KNAB par „kapu tramvaju”: vai nav notikusi kukuļa došana amatpersonai?
Tālis Linkaits30.11.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Līdz ar Skanstes tramvaja līnijas būvniecības projekta "Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstība” sagatavošanu un iesniegšanu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā sabiedrībā ir aktualizējies jautājums, kā interesēs tiek īstenots šis projekts un vēl daudzi citi par publiskiem līdzekļiem īstenoti projekti Skanstes apkaimē.
Šķiet neparasti, ka 44.mazākajai apkaimei Rīgā ar 1305 iedzīvotājiem kopš 2008.gada tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un tērēti ievērojami pašvaldības līdzekļi. Pēc Rīgas domes institūciju pasūtījuma tiek veikti pētījumi un izstrādāti plānojumi, piemēram, 2011.gada “Skanstes apkaimes arhitektoniski telpiskās struktūras attīstības koncepcija”, 2012.gada “Rīgas attīstības teritoriju potenciāla izvērtējums” ar uzsvaru uz Skanstes attīstību, kā arī ar Rīgas domes 2013.gada 18.jūnija lēmumu Nr.6330 uzsāktā Skanstes lokālplānojuma izstrāde.
Kaut arī Skanstes lokālplānojuma izstrāde joprojām nav noslēgusies, tās gaitā izteiktie nekustamā īpašuma attīstītāju priekšlikumi par Skanstes prioritāro statusu ir iestrādāti Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmā 2014.–2020.gadam.
Bez jau minētā projekta "Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstība” ir sagatavots arī projekts „ Skanstes teritorijas revitalizācijas 1.kārta” (ietver četru jaunu ielu izbūvi ar inženiertīkliem Sporta-Lapeņu-J.Krūmiņa-Skanstes ielas kvartālā), un izsludināts iepirkums attiecīga būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai.
Kā norādīts Skanstes apkaimes lokālplānojuma 1.redakcijas paskaidrojuma rakstā, nozīmīgākās attīstības iniciatīvas Skanstes apkaimē ir:
- SIA „Merks” darbība - kvartālu apbūve starp Jāņa Daliņa, Vesetas, Jāņa Dikmaņa, Grostonas un Skanstes ielām;
- „AB.LV” (iepriekš AS „Aizkraukles banka”) – uzsāktā daudzfunkcionālā dzīvojamā un biroju kvartāla attīstība teritorijā starp Pulkveža Brieža, Hanzas un Skanstes ielām (projekts “New Hanza City”).
Turklāt „Skanstes teritorijas revitalizācijas 1.kārtas” jaunbūvējamo ielu kvartālā SIA “Merks” iecerējis būvēt multifunkcionālu kultūras un konferenču centru.
2015.gadā nodibināta biedrība “Skanstes attīstības aģentūra” (reģ. Nr. 40008235286). Tās biedru vidū atzīmējami: SIA “Merks”, ABLV bankas uzņēmums SIA “Pillar”, kā arī SIA “ELL Nekustamie īpašumi”, kuras īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums “E.L.L. Kinnisvara”, kas pilnībā pieder AS “Riverito”, kam pieder kontrolpakete uzņēmumā AS “Merko Ehitus”. Biedrības “Skanstes attīstības biedrība” un SIA “Merks” juridiskās adreses sakrīt.
Latvijas Televīzijas 2016.gada 6.novembra raidījuma “De facto” sižetā tika minēti fakti, ka Rīgas pilsētas pašvaldības amatpersonas, tostarp Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, par pazeminātu cenu ir ieguvušas īpašumā un/vai lietošanā būvfirmas SIA “Merks” uzceltā ēku kompleksa “Viesturdārza nami” Rīgā, Rūpniecības ielā 21 dzīvokļus, tādējādi, iespējams, pārkāpjot likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. LTV sižets ir pieejams portālā LSM.LV http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/rigas-domes-amatpersonas-savulaik-par-sviestmaizi-ieguvusas-dzivoklus-merks-majas.a208951/
Ievērojot to, ka 1) Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks ir piedalījies daudzu Rīgas domes lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar pašvaldības līdzekļu piešķiršanu Skanstes apkaimes sakārtošanai, attīstības plānošanai un Eiropas Savienības līdzekļu piesaistīšanai, 2) SIA “Merks” un “Merks” grupas uzņēmumu interesēs ir nekustamā īpašuma vērtības pieaugums Skanstes apkaimē, publiskas infrastruktūras izveidošana un uzlabošana, un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Amerika darbība potenciāli var veicināt šo interešu īstenošanu, lūdzu veikt pārbaudi, vai Latvijas Televīzijas 2016.gada 6.novembra raidījuma “De facto” sižetā minētās darbības nav bijusi kukuļa došana valsts amatpersonai jeb mantiska rakstura labumu nodošana labvēlīgu pašvaldības lēmumu nodrošināšanai.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
