Iesaki rakstu:

ŠÄ«s analÄ«zes misija ir pavisam vienkārša – par godÄ«gu un taisnÄ«gu attieksmi pret lietām. Hokeja izlase nospÄ“lÄ“ja labi, pelnÄ«jusi atbilstošu (uzsveru – atbilstošu) atzinÄ«bu, ņemot vÄ“rā mÅ«su resursus, gaidÄ«to uz 7-8 nopietnu izlašu fona un ievÄ“rtÄ“jot to, ka tās spÄ“lÄ“ja stipri vājinātos sastāvos. Bet šoreiz ne par sportisko pusi.

Nupat RÄ«gas dome (RD) nākusi klajā ar čempionāta rÄ«košanas ekonomiskajiem panākumiem. Izrādās, arÄ« te esam čempioni. Vairāk nekā 30 000 viesu, 44 miljoni eiro pienesti, 50% viesnÄ«cu noslodzes pieaugums, 30-50% kafejnÄ«cu apgrozÄ«juma pieaugums. Par to runāsim.

Šo ieraugot, katram, kurš seko ekonomikas statistikai valstÄ« un saprot šo to no PÄŒ hokejā, nevar nerasties jautājumi. Pirmkārt - kurš šos skaitļus izgudroja un iedeva RD bosiem? Rodas priekšstats, ka PÄŒ hokejā rÄ«košana ir teicams bizness valstij. Kopš kura laika neviena valsts nevÄ“las biznesu, atstājot to latviešiem nu jau kuru gadu? LÄ«dzÄ«gi kā renes sporta veidos. Vācietis saka - varÄ“tu pelnÄ«t, bet nÄ“ – atteiksimies par labu latviešiem! Starp citu, ir nopietni pÄ“tÄ«jumi (piemÄ“ram, https://www.surrey.ac.uk/news/world-cup-its-winning-not-hosting-delivers-economic-boost ), kas rāda, ka pat Pasaules kausa rÄ«košana futbolā, kuru apmeklÄ“ miljoni, organizÄ“tājvalstij finansiāli nebÅ«t nav izdevÄ«ga, var nest pat zaudÄ“jumus.

30 000 viesu

AnalizÄ“jam mÅ«su grupu. SlovÄ“nija. "LTV Sports" pozitÄ«vie optimisti runāja par 30-40 atbraukušajiem slovēņiem. Lai bÅ«tu visi 50. Kanāda. 20? Ok, rÄ“Ä·inām 50. NorvÄ“Ä£ija. Lai bÅ«tu 50 uz Ä£imeņu, draugu rÄ“Ä·ina. Kazahstāna . 100? Bez vÄ“stniecÄ«bas. Šaubos, bet skaitām. Sanāk 250. NebÅ«šu sÄ«kumains. Liekam uz šiem kopā 500, jo esot pāris simti somi arÄ«. Ceturtdaļfināls pret zviedriem. 100? Man kāds uzticams avots teica, ka esot bijuši 10. Es nezinu precÄ«zi, bet diezin vai tik maz. Tātad rÄ“Ä·ināsim visus 500, lai visā šajā pirmajā grupiņā kopā sanāk apaļš 1000.

ÄŒehija, Slovākija un Šveice. Uz šiem trim paliek 29 tÅ«kstoši. It kā pat vairāk, jo "pāri par 30 tÅ«kstoši esot bijuši"

Sākšu ar meliem no personÄ«gās pieredzes. CitÄ“ju RD priekšsÄ“dÄ“tāja tvÄ«tā uzsaukto rakstu: "PÄ“c mÅ«su rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas, uz hokeja čempionāta spÄ“li Šveice-Kanāda ieradās 8000 lÄ«dzjutÄ“ju no Šveices." Te raksts: https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-dome-hokeja-svetki-pilsetai-deva-30-tukstosus-turistu-un-butisku-pienesumu-ekonomikai

Es biju uz šo spÄ“li. IIHF mājas lapā oficiālais šÄ«s spÄ“les apmeklÄ“jums ir 8234 skatÄ«tāji. IztÄ“lojies arÄ“nu tikai ar šveiciešiem! Sektorā, kurā sÄ“dÄ“ju, un blakus esošajos sektoros nebija neviena šveicieša. Tā kā šim pievÄ“ršu pastiprinātu uzmanÄ«bu, teiktu, ka bija 2500-4500 šveiciešu. Lai izsakās kāds vÄ“l no šÄ«s spÄ“les apmeklÄ“tājiem! Ja nebÅ«s kretÄ«nisks melis – piekritÄ«s man.

ÄŒehijas-Slovākijas mačs. Oficiālā statistika – 7800 skatÄ«tāju. Cik bez latviešiem, šveiciešiem? Nerunājot par regulāri pārspÄ«lÄ“to PÄŒ statistiku. Cik šajā unikālajā spÄ“lÄ“ bija čehu un slovāku? Teiktu – varbÅ«t 5000, bet ticamāk, ka mazāk.

Šveice-Kazahstāna. 2867 skatÄ«tāju oficiāli. Ar pietiekamu latviešu Ä«patsvaru. Tad cik to šveiciešu bija? Kazahiem arÄ« savi 100 jāatvÄ“l. Šaubos, ka šajā spÄ“lÄ“ bija kaut 2000 šveiciešu, noteikti mazāk.

ÄŒehija-SlovÄ“nija. 3670 oficiāli. Ar latviešu devu. Tad cik to čehu bija? VÄ“l arÄ« nedaudz slovēņu. 2000-2500 Äehu varbÅ«t. Droši vien lÄ«dzÄ«gi kā uz slovāku maču – tie paši jau gāja.

Slovākija – Kazahstāna. 3670 oficiāli. Ar latviešu devu protams. Uz slovāku svarÄ«go maču. Tad cik slovāku bija? Atkal 100 kazahi. VarbÅ«t 2500? ArÄ« tie paši, kas uz čehu maču

ÄŒehija-Šveice. 7150. Ar latviešu devu protams. Droši vien kopā čehi un šveicieši savus 5000 varbÅ«t (šaubos) izveidoja.

Ikviens saprātÄ«gs cilvÄ“ks, kurš neuzskatÄ«s, ka uz katru unikālo spÄ“li ieradās citi čehi, slovāki un šveicieši, varÄ“s loÄ£iski izrÄ“Ä·ināt, ka ar milzÄ«gu, milzÄ«gu pievilkšanu varÄ“tu sanākt 15 tÅ«kstoši viesu. DrÄ«zāk tomÄ“r tuvāk tiem pašiem 10 tÅ«kstošiem.

Provizoriskie aprēķini liecina, ka čempionāta norise Rīgā valsts ekonomikai piesaistījusi papildu 44 miljonus eiro. Ļoti gribētos redzēt aprēķinu metodoloģiju un autorus.

Lai mÄ“rÄ«tu ekonomisko ietekmi šajā gadÄ«jumā, pamatā bÅ«tu jārÄ“Ä·ina eksportÄ“tā pievienotā vÄ“rtÄ«ba, nevis kopā iztÄ“rÄ“tā nauda. PiemÄ“rs: čehs atlidoja un aizlidoja ar čehu avio, gulÄ“ja somu Ä«pašnieku viesnÄ«cā, Ä“da "McDonalds", dzÄ“ra Ä«ru viskiju. MÅ«su eksportÄ“tā pievienotā vÄ“rtÄ«ba no viņa atstātās naudas mÄ“rāma, iespÄ“jams, 50% vai mazākā apmÄ“rā no apgrozÄ«juma - mums paliek nodokļi, darba samaksa vietÄ“jiem plus vÄ“l kādi sÄ«kumi. VietÄ“jo patÄ“riņš ir nosacÄ«ti uzskaitāms, jo tai nauda bija alternatÄ«vs izlietojums šeit pat. Pat, ja noticam 15 000 viesiem, vai tiešÄm vidÄ“ji viens viesis apgrozÄ«jumā varÄ“tu bÅ«t ienesis 3000 eiro? NesmÄ«diniet taču tautu!

JÅ«lija vidÅ« Latvijas Banka publicÄ“s Latvijas maksājumu bilances datus par maiju, un tur mÄ“s ieraudzÄ«sim svarÄ«go skaitli – ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā maijā. Tad varÄ“s pamodelÄ“t un paspÄ“lÄ“ties ar šo skaitli. 2006.gadā neko nemanÄ«ju, kad ar to paspÄ“lÄ“jos.

50% viesnīcu noslodzes pieaugums

ŠobrÄ«d teikšu, ka tam vienkārši neticu. Datu vÄ“l nav. Taču amatieriskas aplÄ“ses varu piedāvāt. CSP dati rāda, ka 2019.gadā (pirms pandÄ“mijas) LV viesnÄ«cās un citās tÅ«ristu mÄ«tnÄ“s gada laikā apkalpoto viesu skaits bijis 2,85 miljoni. VidÄ“ji mÄ“nesÄ« 237 tÅ«kstoši. ÄŒempis bija pusi mÄ“neša te. Dalām uz divi – 120 tÅ«kstoši. Sezonalitāte. Maijs sliktāks par vasaras mÄ“nešiem, labāks par pārÄ“jiem. Normālā maija pusmÄ“nesis varbÅ«t varÄ“tu bÅ«t vÄ“rtÄ“jams uz 150 tÅ«kstošiem? Es tā aptuveni iedomātos. Tātad 75 tÅ«kstoši klāt. Nopietni? Apskatiet manu iepriekšÄ“jo analÄ«zi! Tiem 10-15 tÅ«kstošiem, no kuriem ne visi dzÄ«voja viesnÄ«cās un kuri caurmÄ“rā pavadÄ«ja kādas 3-4 naktis (dažs vienu, kāds divas, kāds septiņas, kāds astoņas), vairāk par 50 tÅ«kstošiem nesanāks. DrÄ«zāk 30 tÅ«kstoši, es teiktu.

Hokeja čempionāta norises laikā uzņēmÄ“ju (domāts – kafejnÄ«cu) apgrozÄ«jums pieauga vidÄ“ji par 30-50%

Apskatu 2019.gada apgrozÄ«jumu šajā nozarÄ“ (lai pandÄ“mija neskar).

VidÄ“ji mÄ“nesÄ« sanāks 61 miljons eiro. ÄŒempis pusi no mÄ“neša. Tātad ap 30 miljoniem 2019. gada cenās, bet neaizmirstam par inflāciju. Tā laika 30 tagad jau bÅ«s visi 40 (diemžēl 2022. gada dati vÄ“l nav publicÄ“ti, bet 2020. un 2021.gada rādÄ«tājus pandÄ“mijas dēļ nevar izmantot). Pieņemsim, ka uz maiju nav milzÄ«gas sezonalitātes ietekmes. Ja pieņemam maksimumu – 15 tÅ«kstošu viesu, sanāk, ka katrs Ä“dināšanā un dzeršanā vidÄ“ji atstājis 2670 eiro. Ok, sapratu. Protams, ir arÄ« vietÄ“jais patÄ“riņš, bet to uz eksportu lÅ«gums nepiesaukt.

Laipni lūgti jaunajos Vasjukos!