Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šīs analīzes misija ir pavisam vienkārša – par godīgu un taisnīgu attieksmi pret lietām. Hokeja izlase nospēlēja labi, pelnījusi atbilstošu (uzsveru – atbilstošu) atzinību, ņemot vērā mūsu resursus, gaidīto uz 7-8 nopietnu izlašu fona un ievērtējot to, ka tās spēlēja stipri vājinātos sastāvos. Bet šoreiz ne par sportisko pusi.

Nupat Rīgas dome (RD) nākusi klajā ar čempionāta rīkošanas ekonomiskajiem panākumiem. Izrādās, arī te esam čempioni. Vairāk nekā 30 000 viesu, 44 miljoni eiro pienesti, 50% viesnīcu noslodzes pieaugums, 30-50% kafejnīcu apgrozījuma pieaugums. Par to runāsim.

Šo ieraugot, katram, kurš seko ekonomikas statistikai valstī un saprot šo to no PČ hokejā, nevar nerasties jautājumi. Pirmkārt - kurš šos skaitļus izgudroja un iedeva RD bosiem? Rodas priekšstats, ka PČ hokejā rīkošana ir teicams bizness valstij. Kopš kura laika neviena valsts nevēlas biznesu, atstājot to latviešiem nu jau kuru gadu? Līdzīgi kā renes sporta veidos. Vācietis saka - varētu pelnīt, bet nē – atteiksimies par labu latviešiem! Starp citu, ir nopietni pētījumi (piemēram, https://www.surrey.ac.uk/news/world-cup-its-winning-not-hosting-delivers-economic-boost ), kas rāda, ka pat Pasaules kausa rīkošana futbolā, kuru apmeklē miljoni, organizētājvalstij finansiāli nebūt nav izdevīga, var nest pat zaudējumus.

30 000 viesu

Analizējam mūsu grupu. Slovēnija. "LTV Sports" pozitīvie optimisti runāja par 30-40 atbraukušajiem slovēņiem. Lai būtu visi 50. Kanāda. 20? Ok, rēķinām 50. Norvēģija. Lai būtu 50 uz ģimeņu, draugu rēķina. Kazahstāna . 100? Bez vēstniecības. Šaubos, bet skaitām. Sanāk 250. Nebūšu sīkumains. Liekam uz šiem kopā 500, jo esot pāris simti somi arī. Ceturtdaļfināls pret zviedriem. 100? Man kāds uzticams avots teica, ka esot bijuši 10. Es nezinu precīzi, bet diezin vai tik maz. Tātad rēķināsim visus 500, lai visā šajā pirmajā grupiņā kopā sanāk apaļš 1000.

ČehijaSlovākija un Šveice. Uz šiem trim paliek 29 tūkstoši. It kā pat vairāk, jo "pāri par 30 tūkstoši esot bijuši"

Sākšu ar meliem no personīgās pieredzes. Citēju RD priekšsēdētāja tvītā uzsaukto rakstu: "Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, uz hokeja čempionāta spēli Šveice-Kanāda ieradās 8000 līdzjutēju no Šveices." Te raksts: https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-dome-hokeja-svetki-pilsetai-deva-30-tukstosus-turistu-un-butisku-pienesumu-ekonomikai

Es biju uz šo spēli. IIHF mājas lapā oficiālais šīs spēles apmeklējums ir 8234 skatītāji. Iztēlojies arēnu tikai ar šveiciešiem! Sektorā, kurā sēdēju, un blakus esošajos sektoros nebija neviena šveicieša. Tā kā šim pievēršu pastiprinātu uzmanību, teiktu, ka bija 2500-4500 šveiciešu. Lai izsakās kāds vēl no šīs spēles apmeklētājiem! Ja nebūs kretīnisks melis – piekritīs man.

Čehijas-Slovākijas mačs. Oficiālā statistika – 7800 skatītāju. Cik bez latviešiem, šveiciešiem? Nerunājot par regulāri pārspīlēto PČ statistiku. Cik šajā unikālajā spēlē bija čehu un slovāku? Teiktu – varbūt 5000, bet ticamāk, ka mazāk.

Šveice-Kazahstāna2867 skatītāju oficiāli. Ar pietiekamu latviešu īpatsvaru. Tad cik to šveiciešu bija? Kazahiem arī savi 100 jāatvēl. Šaubos, ka šajā spēlē bija kaut 2000 šveiciešu, noteikti mazāk.

Čehija-Slovēnija3670 oficiāli. Ar latviešu devu. Tad cik to čehu bija? Vēl arī nedaudz slovēņu. 2000-2500 čehu varbūt. Droši vien līdzīgi kā uz slovāku maču – tie paši jau gāja.

Slovākija – Kazahstāna3670 oficiāli. Ar latviešu devu protams. Uz slovāku svarīgo maču. Tad cik slovāku bija? Atkal 100 kazahi. Varbūt 2500? Arī tie paši, kas uz čehu maču

Čehija-Šveice7150. Ar latviešu devu protams. Droši vien kopā čehi un šveicieši savus 5000 varbūt (šaubos) izveidoja.

Ikviens saprātīgs cilvēks, kurš neuzskatīs, ka uz katru unikālo spēli ieradās citi čehi, slovāki un šveicieši, varēs loģiski izrēķināt, ka ar milzīgu, milzīgu pievilkšanu varētu sanākt 15 tūkstoši viesu. Drīzāk tomēr tuvāk tiem pašiem 10 tūkstošiem.

Provizoriskie aprēķini liecina, ka čempionāta norise Rīgā valsts ekonomikai piesaistījusi papildu 44 miljonus eiro. Ļoti gribētos redzēt aprēķinu metodoloģiju un autorus.

Lai mērītu ekonomisko ietekmi šajā gadījumā, pamatā būtu jārēķina eksportētā pievienotā vērtība, nevis kopā iztērētā nauda. Piemērs: čehs atlidoja un aizlidoja ar čehu avio, gulēja somu īpašnieku viesnīcā, ēda "McDonalds", dzēra īru viskiju. Mūsu eksportētā pievienotā vērtība no viņa atstātās naudas mērāma, iespējams, 50% vai mazākā apmērā no apgrozījuma - mums paliek nodokļi, darba samaksa vietējiem plus vēl kādi sīkumi. Vietējo patēriņš ir nosacīti uzskaitāms, jo tai nauda bija alternatīvs izlietojums šeit pat. Pat, ja noticam 15 000 viesiem, vai tiešām vidēji viens viesis apgrozījumā varētu būt ienesis 3000 eiro? Nesmīdiniet taču tautu!

Jūlija vidū Latvijas Banka publicēs Latvijas maksājumu bilances datus par maiju, un tur mēs ieraudzīsim svarīgo skaitli – ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā maijā. Tad varēs pamodelēt un paspēlēties ar šo skaitli. 2006.gadā neko nemanīju, kad ar to paspēlējos.

50% viesnīcu noslodzes pieaugums

Šobrīd teikšu, ka tam vienkārši neticu. Datu vēl nav. Taču amatieriskas aplēses varu piedāvāt. CSP dati rāda, ka 2019.gadā (pirms pandēmijas) LV viesnīcās un citās tūristu mītnēs gada laikā apkalpoto viesu skaits bijis 2,85 miljoni. Vidēji mēnesī 237 tūkstoši. Čempis bija pusi mēneša te. Dalām uz divi – 120 tūkstoši. Sezonalitāte. Maijs sliktāks par vasaras mēnešiem, labāks par pārējiem. Normālā maija pusmēnesis varbūt varētu būt vērtējams uz 150 tūkstošiem? Es tā aptuveni iedomātos. Tātad 75 tūkstoši klāt. Nopietni? Apskatiet manu iepriekšējo analīzi! Tiem 10-15 tūkstošiem, no kuriem ne visi dzīvoja viesnīcās un kuri caurmērā pavadīja kādas 3-4 naktis (dažs vienu, kāds divas, kāds septiņas, kāds astoņas), vairāk par 50 tūkstošiem nesanāks. Drīzāk 30 tūkstoši, es teiktu.

Hokeja čempionāta norises laikā uzņēmēju (domāts – kafejnīcu) apgrozījums pieauga vidēji par 30-50%

Apskatu 2019.gada apgrozījumu šajā nozarē (lai pandēmija neskar).

Vidēji mēnesī sanāks 61 miljons eiro. Čempis pusi no mēneša. Tātad ap 30 miljoniem 2019. gada cenās, bet neaizmirstam par inflāciju. Tā laika 30 tagad jau būs visi 40 (diemžēl 2022. gada dati vēl nav publicēti, bet 2020. un 2021.gada rādītājus pandēmijas dēļ nevar izmantot). Pieņemsim, ka uz maiju nav milzīgas sezonalitātes ietekmes. Ja pieņemam maksimumu – 15 tūkstošu viesu, sanāk, ka katrs ēdināšanā un dzeršanā vidēji atstājis 2670 eiro. Ok, sapratu. Protams, ir arī vietējais patēriņš, bet to uz eksportu lūgums nepiesaukt.

Laipni lūgti jaunajos Vasjukos!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...