Iesaki rakstu: 
Argentīna piedzīvo savu spēcīgāko ekonomikas izaugsmi kopš prezidenta Havjera Mileja darbības sākuma. Tas notiek par spīti plašai skepsei par viņa ekonomisko plānu, kuru izteica kreisi orientēti ekonomisti. Neskatoties uz šīm neveiksmju prognozēm, Mileja agresīvie un izlēmīgie pasākumi inflācijas apkarošanai ir uzrādījuši pozitīvus rezultātus – ne tikai ir apkarota inflācija, bet arī Argentīna piedzīvo ekonomikas izaugsmi.
Havjers Milejs mantoja briesmīgu ekonomisko situāciju – ar 211% inflāciju un nabadzības līmeni virs 40%. Lai to risinātu, viņš īstenoja “šoka terapiju”, kas ietvēra valdības izdevumu samazināšanu, birokrātijas samazināšanu un Argentīnas peso devalvāciju. Kritiķi brīdināja, ka šie pasākumi pasliktinās recesiju, taču Milejs turpināja, likvidējot tūkstošiem publiskā sektora darba vietu un uz pusi samazinot valdības ministriju skaitu. Lai gan daži apgalvoja, ka viņa politika novedīs pie katastrofas, rezultāti ir bijuši negaidīti pozitīvi.
Ko saka dati?
Inflācija Argentīnā ir atdzisusi piecus mēnešus pēc kārtas, un valdība sasniedza pirmo budžeta pārpalikumu vairāk nekā desmit gadu laikā. Arī nabadzības līmenis ir ievērojami samazinājies. Pretēji prognozēm šķiet, ka Argentīnas ekonomika atveseļojas, nevis padziļina recesiju.
Jūlija vidū, salīdzinot ar aprīli, ekonomiskā aktivitāte pieauga par 1,3%, pārsniedzot Bloomberg analītiķu aptaujas mediānās aplēses par 0,1%, tas arī iezīmē pirmo ekonomiskās izaugsmes mēnesi kopš Mileja pilnvaru sākuma decembrī. Saskaņā ar Argentīnas valdības jūlija vidū publicētajiem datiem, salīdzinot ar gadu iepriekš, Argentīnas iekšzemes kopprodukta rādītājs ir pieaudzis par 2,3%, kas ir pretrunā ar atsevišķu ekspertu prognozēm par līdzīga mēroga kritumu, kuru Argentīnai būtu jāpiedzīvo Mileja politikas dēļ.
Viens, ko ir vērts atzīt, ir, ka pasludināt esošo recesiju par pilnībā izbeigtu varētu būt pāragri, jo pašreizējā Argentīnas ekonomikas izaugsme var būt īslaicīga vai sezonāla. Neskatoties uz šo nenoteiktību, Havjera Mileja politika apstrīd keinsiešu uzskatu, ka valdības izdevumi ir būtiski ekonomiskās lejupslīdes laikā. Tā vietā viņš koncentrējies uz valdības izdevumu samazināšanu, kas, lai arī īstermiņā ir sāpīgi, ilgtermiņā var veicināt ekonomikas veiktspēju un atveseļošanos.
Kā tas atsaucās uz Latviju?
Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika sabremzējas, aplēses liecina, ka otrajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis vien par 0,1%. Otrais ceturksnis parasti iezīmējas ar lielāku ekonomisko aktivitāti, nekā pirmais ceturksnis. Tomēr pirmajā ceturksnī IKP izaugsmes rādītājs bija analoģisks. Latvijas ekonomikā ir krīze, noliegt šo šodienas apstākļos ir ne tikai naivi, bet pat bīstami.
Latvijas valdība gan izvēlējās ar krīzi cīnīties nevis kā Havjers Milejs – samazinot budžeta tēriņus, mazinot birokrātiju un veicinot brīvu ekonomisko aktivitāti. Nē, Latvijas valdība ir izvēlējusies iet pretēju ceļu – tiks celti nodokļi, ieviesta lielāka nodokļu progresivitāte, tiek apspriests dividenžu nodoklis, budžeta tēriņi turpinās augt, atļauja lielākam budžeta deficītam tiek prasīta no Eiropas Komisijas, atlikušie budžeta caurumi tiks lāpīti ar kārtējiem aizņēmumiem, procentus no kuriem maksās katrs nodokļu maksātājs, nekādas birokrātijas mazināšanas nav plānots.
Latvijas vēsturē pirmā “kreisi centriskā” Evikas Siliņas valdība acīmredzami ir gatava iet to pašu ceļu, kurš savulaik noveda Argentīnu dziļā, vairākas desmitgades ilgā ekonomiskā krīzē – nepārdomāta fiskālā politika un ekonomiskais populisms.
Laiks mācīties no Havjera Mileja?
Lai gan ir vēl pāragri apstiprināt Argentīnas ekonomikas pilnīgo atveseļošanos, Mileja pieeja dod labākus rezultātus, nekā daudzi gaidīja. Viņa apņemšanās ierobežot inflāciju un valdības izdevumus liecina, ka Argentīna varētu būt ceļā uz ilgtspējīgu izaugsmi, un šo apstiprina tendences Argentīnas ekonomikā, kuras iezīmējās, Havjeram Milejam uzsākot prezidentūru.
Par Latvijas situāciju reflektējot, jau šodien var pateikt, ka Argentīnas ekonomikas atveseļošanās nav nekāda maģija — tas ir tikai tas, ko visu laiku atkārto klasiskie liberāļi: labākais risinājums ekonomikas krīzei ir ļaut cilvēkiem strādāt, nopelnīt naudu, paturēt to sev un izlietot pēc sava ieskata.
Seko mums 
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
