Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Afgāņu izcelsmes Latvijas uzņēmēja Gulama Mohammada Gulami intervijā Pietiek pieminētā lieta ar naftas platformas būvi, kuras ietvaros ticis izblēdīts līdz pusotram miljardam hrivnu no Ukrainas valsts uzņēmuma “Naftohaz”, savulaik bijusi pietiekami iespaidīga, lai kļūtu par vienu no zīmīgākajām „Janukoviča laiku” shēmām.

Tā kā šī informācija kārtējo reizi atkal kļuvusi aktuāla, pārpublicējam fragmentus no 13 ukraiņu un latviešu autoru grāmatas “Ukrainas Vēsture”, kas iznākusi apgādā “Jumava”: šī afēra parādīta pēdējā daļā “Revolūcija, aneksija, karš: Ukrainas cīņa par nākotni”, kurā apskatīti pēdējo desmit gadu notikumi.

Ap 2010. gadu bija iezīmējušās regulāras svārstības Ukrainas politikā: prokremliskus valsts līderus nomainīja rietumnieciski, pēc kā sabiedrības vairākuma noskaņojums atkal mainījās uz pretējo pusi. Kad 1991. gadā par prezidentu kļuva uz Ukrainas neatkarību, demokrātiju un Rietumu tirgus ekonomiku kopumā orientētais Leonīds Kravčuks, pēc viņa 1994. gadā vēlēšanās uzvarējušais Leonīds Kučma orientējās atpakaļ uz sadarbību ar Krieviju. 2004. gada rudenī pēc pirmās tūres, otrās tūres un atkārtotas balsošanas trešā raunda uzvaru ārkārtīgi intensīvā sacīkstē t. s. “Oranžās revolūcijas” laikā izcīnīja rietumnieciskais Viktors Juščenko — pat par spīti faktam, ka viņu priekšvēlēšanu kampaņas laikā mēģināja noindēt ar dioksīnu. Tomēr līdz 2010. gada prezidenta vēlēšanām ģeopolitiskais svārsts atkal bija pavērsies pretējā virzienā: uzvaru svinēja padomju laikā divkārt par laupīšanām un zādzībām cietumā sēdējušais, vēlāk deviņdesmito gadu laikā Doņeckā karjeru veidojušais, no divtūkstošo gadu sākuma premjerministra un deputāta amatus ieņēmušais prokremliskais Viktors Janukovičs.

2008. gada kredītu krīze, sākusies vispirms Amerikā, nākamajā gadā pārvērtās par pilnmēroga ekonomisko krīzi gandrīz visā pasaulē. Ukraina cieta tikpat smagi kā Baltija — 2009. gadā Ukrainas kopprodukts krita par 14,8%, un ekonomiskie satricinājumi atspoguļojās prezidenta Juščenko reitingā: tas nokrita līdz viencipara skaitlim, rezultējoties tikai 5,5% saņemtajās balsīs.

Viktors Janukovičs solīja tuvināšanos Maskavai un vienlaikus tomēr neatmest tādus rietumnieciskus principus kā cīņu pret korupciju, kamēr ar cīņas sparu un lieluzņēmēju atbalstu apveltītā Jūlija Timošenko bija sabojājusi attiecības ar bijušo sabiedroto Viktoru Juščenko, un panākumus iepriekš guvušais Oranžās revolūcijas tandēms “Juščenko — prezidents, Timošenko — premjere” līdz ar abu līderu komandām bija izjucis: eiropeiski noskaņotie politiķi viens otram ņēma nost balsis, kamēr promaskaviskie berzēja rokas. Balsis pēc vēlēšanu otrās kārtas skaitīja vēl nedēļu, kad tika paziņoti galīgie rezultāti: Janukovičs uzvarējis ar 49%.

Organizētā noziedzība nonāk pie varas valstī

Izrādījās, ka pie varas nonācis ne vien Janukovičs ar savu komandu, bet tā sauktais “Doņeckas organizētās noziedzības grupējums”. To neveidoja konkrēti bandīti ar konkrētu vadoni — ar “doņeckiešiem” tolaik saprata visu veidu darboņus no Donbasa, citu par citu apšaubāmākus, kas ieņēma arvien jaunus amatus visur Ukrainā un par savu praksi izvirzīja ņemt no valsts iepirkumiem ne vairs 10% vai 20% kukuļus, bet jau pusi.

Viens no labāk izpētītajiem piemēriem notika caur vairākām ārvalstīm, tāpēc to varēja atšķetināt ārzemju žurnālisti. Ukrainas valsts uzņēmums “Čornomornaftohaz”, pakļauts gigantiskajam holdingam “Naftohaz”, naftas ieguvei Melnajā jūrā pasūtīja kārtējās naftas platformas būvniecību. 2011. gada 2. novembrī Ukraina noslēdza līgumu ar A/S “Rīgas Kuģu būvētava” (RKB) 399 miljonu dolāru vērtībā par to, ka RKB gada laikā uzbūvēs jaunu naftas platformu, kaut arī RKB nekad savā vēsturē nav būvējusi naftas platformas un RKB dokos pie Mīlgrāvja tik milzīgu objektu nav iespējams novietot, kur nu vēl caur Sarkandaugavu izvilkt jūrā. Atklājās, ka platforma patiesībā tika būvēta Singapūrā, no kurienes tā, Rīgu neredzot, caur Dardaneļiem un Bosforu tika ievilkta Melnajā jūrā un nodota pasūtītājiem. Medijos izskanēja tālāki skaitļi: tajā pašā Singapūras dokā būvētas naftas platformas vērtība parasti ir ap 179 miljoniem dolāru, taču šoreiz, ņemot vērā uz pusi īsāko termiņu uzbūvēšanai, konkrētā platforma B319 esot izmaksājusi 220 miljonus dolāru. Starpība, kas tuvojās šādiem darījumiem ierastajiem 50%, vēlāk daļēji it kā tikusi pārskaitīta tālāk caur kādu nelielu, nesen dibinātu kuģu dzinēju darbnīcu Turcijā, kuras īpašnieks — trīsdesmitgadīgs kuģu mehāniķis ar rokām motoreļļā līdz elkoņiem — bija ne pa jokam izbrīnījies, kad pie viņa ieradās kāds britu žurnālists ar jautājumiem par darījumiem ar Ukrainas valsts uzņēmumu simtiem miljonu apmērā. Tikmēr kuģubūvētava Rīgā šajā biznesa plānā faktiski darbus neveica (ikkatrs pats tolaik varēja pārliecināties, ka Mīlgrāvī milzu naftas platforma metināta netiek), un tai pēc kāda laika nozīmēja tiesiskās aizsardzības procesu. Savukārt “Naftohaz” direktoru un viņa vietniekus pusotru gadu vēlāk arestēja aizdomās par kopumā 4 miljardu dolāru izsaimniekošanu.

Paralēli valsts budžeta tukšošanai Janukovičam pietuvinātās aprindas sāka atņemt īpašniekiem un piesavināties (“noreiderēt”) sev iepatikušos uzņēmumus un nekustamos īpašumus, savukārt valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, struktūrās korupcija tika institucionalizēta līdz tādam līmenim, ka priekšniecība lika padotajiem izspiest naudu no iedzīvotājiem un atdot to “pa ķēdīti uz augšu”. Lūk, tipisks sievietes stāsts no Mikolajivas: “Saslimu — visiem gadās. Aizgāju pie dakteres, samaksāju pacienta līdzmaksājumu un oficiālo pakalpojuma maksu slimnīcas kasē. Bet daktere man ar asarām acīs saka, ka jādod vēl “pateicība” un pati atvainojas par to, jo viņa tiek spiesta “dalīties ar tiem, kas virs viņas”. Tikmēr oficiālā alga ārstiem ir 1300 hrivnas mēnesī [tobrīd ap 150 eiro]. Bandu nost!”

Tā kā jebkuram uzņēmējam varēja atņemt biznesu, bet pašu iemest cietumā, tad populārākais veids aizsardzībai bija došanās politikā, lai iekļūtu Augstākajā Radā un iegūtu deputāta neaizskaramības statusu. Ja tas neizdevās, tad daudzi nelabprāt pārdeva savus biznesus, kamēr vēl varēja, un devās padzīvot ārzemēs. Taču parastajiem iedzīvotājiem tāda iespēja neradās, ja vien negribēja doties uz Poliju kā t. s. “zarobitčani” un strādāt fermās vai rūpnīcās par minimālo algu. Ekspremjere Jūlija Timošenko tika ieslodzīta acīmredzami politizētā tiesas procesā. Korupcijas, tiesu uzpirkšanas un vēlēšanu viltošanas līmenis kļuva leģendārs pat ārpus Ukrainas. “Konstitucionālā tiesa atsacījusi izskatīt sūdzības par Augstākās Radas ārkārtas vēlēšanu rezultātiem, jo vēlēšanu uzvarētāji ar tiesnešiem vēl nav norēķinājušies par iepriekšējo vēlēšanu apstiprināšanu,” no skatuves jokoja aktieris Grabovs, taču šoreiz skatītājiem smiekli nāca maz.

Valstī aktīvi virzījās rusifikācija. Pēc Reģionu partijas deputāta Koļesņikova iniciatīvas pieņēma likumu par “reģionālajām valodām” — ja kādā reģionā vismaz 10% no iedzīvotājiem izteica vēlmi, lai viņu mazākumtautības valodu atzītu par “reģionālo” un ļautu tajā kārtot vietējo lietvedību, tad pašvaldība drīkstēja pieņemt tādu lēmumu. Faktiski tas nozīmēja, ka krievu valoda daudzviet ieguva statusu, kas tuvojās otrās valsts valodas statusam. Turpretī Krimas tatāri paši atteicās prasīt šādu statusu savai valodai Krimā: “Mums jau tagad ir sava mūzika, sava literatūra, savi reģionālie mediji, savs telekanāls ATR mūsu valodā, tur likumu nevajag. Savukārt visu oficiālo saraksti, dokumentāciju un darījumu lietvedību mēs turpināsim veikt ukrainiski, kā līdz šim.”

Ārpolitika Janukoviča laikā bija prognozējama — slēdza līgumus un vienošanās ar Krieviju un Baltkrieviju, to prezidenti braukāja cits pie cita, plānoja “ciešāku integrāciju”. Ukraina pagarināja Krievijas tiesības lietot Melnās jūras flotes bāzi Sevastopolē līdz 2042. gadam, par to pretī iegūstot zemas gāzes cenas, izdevīgus noteikumus ukraiņu preču eksportam un citus labumus. Sabiedrības vairākums pret to izturējās mierīgi, jo tauta kopumā uzskatīja — labas attiecības starp kaimiņvalstīm ir taču pašsaprotamas un dabiskas.

Kamēr valsts varas struktūras korumpējās un degradējās, sabiedrības un ekonomikas aktīvā daļa darīja pretējo. Tautsaimniecībā sāka pieaugt IT, programmēšanas un augsto tehnoloģiju sektora nozīme. Atklāja ne vien naftas iegulas jūrā, bet arī slānekļa gāzes iegulas iekšzemē, ko nekavējoties sāka apgūt un izstrādāt gan valsts uzņēmumi, gan privātie konsorciji, mazinot valsts atkarību no Krievijas dabasgāzes. Ukrainas bankas vēra vaļā filiāles ārzemēs, lielie agroholdingi sasniedza jaunus ražas un pārtikas eksporta rekordus, metalurģija un metālapstrāde konkurēja pasaules tirgos, Antonova rūpnīcas kravas lidmašīnas AN-125 “Руслан” lidoja pa visu pasauli, atdzīvojās kosmisko tehnoloģiju sektors. Ukraina eksportēja visdažādākās preces, sākot ar kviešiem un akmeņoglēm, turpinot ar tēraudu un “PocketBook” e-grāmatu lasīšanas ierīcēm, un beidzot ar kravas lidmašīnām, bruņutehniku un kosmisko nesējraķešu dzinējiem.

Sabiedrība sāka pārveidoties ne pēc ienākumu līmeņa vai valodas lietojuma, bet drīzāk pēc izpratnes un vērtībām. No vienas puses, bija Ukrainas pilsoņi, kas darba vai ģimenes dēļ regulāri saskārās ar Eiropas Savienību un citām Rietumvalstīm — bija tur braukuši pastrādāt, pie radiem, biznesa darīšanās vai kā tūristi, taču bija guvuši priekšstatu par dzīvi sakārtotā, attīstītā, demokrātiskā sabiedrībā. Simttūkstoši strādāja globālajā IT sektorā, kvalificētie strādnieki jebkurā profesijā kļuva par vidusšķiru ar dzīvokļiem “jaunajos projektos” un brīvdienām Varšavā vai Milānā, ne Maskavā vai Sočos. No otras puses, sabiedrības vairākumu daudzviet veidoja Krievijas propagandas pseidomediju vidē dzīvojoši pilsoņi ar jūtami zemākiem ienākumiem, kuri bija sabiedriski pasīvi un nedomāja iebilst korupcijai, Janukoviča varai un beztiesiskumam, savukārt rusifikāciju aktīvi atbalstīja daudzi miljoni — un viņiem visiem bija balsstiesības, veidojot lielāko vēlētāju masas daļu. 2013. gada vidū vienīgā vieta, kur Ukrainas iestāšanos ES kā vērā ņemamu ideju varēja apspriest pilnā nopietnībā, bija “95. kvartāla” humora šovs. “Ja iestāsimies Eiropas Savienībā, mums vajadzēs meklēt jaunus noieta tirgus mūsu ražotajam šņabim. Ja būsim Krievijā, mēs tik daudz nespēsim pieražot! Ja stāsimies Eiropā, nāksies mācīties jaunas valodas. Ja būsim Krievijā, nāksies aizmirst pašiem savējo,” tā no skatuves rezumēja Volodimirs Zelenskis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Maskavas nams" Rīgā – simbols ģeopolitiskā kursa maiņai?

FotoPirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Lasīt visu...

21

Vai pienācis laiks izvēlēties amatpersonas ar loterijas palīdzību?

FotoSortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Lasīt visu...

3

Pateikt, ka šī būs katastrofāla valdība, var tikai kāds, kuram galvā ir atdzisusi putra, un arī okupācijas varas kolaborants Kūtris būs lielisks Saeimas priekšsēdētājs

FotoPagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Lasīt visu...

3

Tas, ka Kūtris ir komunistu okupācijas varas kolaborants, „Delnai” ir pieņemami, bet tas, ka viņš atļaujas izteikt savu viedokli un ievēro nevainīguma prezumpciju, ir nosodāmi

FotoGodātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Lasīt visu...

3

Tikai nesmejieties, bet mums ir atnākusi atziņa: ir jābūt drošiem, ka ikvienā jomā – iekšlietu, veselības, izglītības, reģionālās politikas vai citā – esam izdarījuši visu, lai cilvēki varētu izjustu augstu lojalitāti pret savu valsti

FotoRietumu pasaulē ārpolitika ir kļuvusi par drošības politiku, jo Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā pasauli ir ievirzījis "kara laikmetā" – tādu secinājumu izteicu šā gada janvārī ārlietu debatēs.
Lasīt visu...

21

Par melīgo spriņģu, jembergu un visu pārējo Kremļa stabulnieku “līdzjūtības vaimanām”

FotoPētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šajā valdībā nenotiks visādas nevajadzīgas, muļķīgas debates!

Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva....

Foto

Es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu – un tāda arī būs manas valdības darbība

Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam: fakti skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no „Swedbank” puses

Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es,...

Foto

Briškens un manekena politiķi

Ik rītu pa ceļam uz darbu sanāk doties garām kāda lielveikala skatlogam, kurā nemainīgi stalti stāv manekeni, tērpti visnotaļ glītos uzvalkos. Tam...

Foto

Īsā atmiņa un krievu imperiālisma otrā elpa

Mums, latviešiem, ir vājības, kas tiek izmantotas pret mums. Kad mēs jūtam tūlītējus eksistenciālus draudus, tad mēs esam vienoti,...

Foto

Mans viedoklis

Privātiem medijiem var būt savi ideoloģiski, politiski, personiski mērķi. Tas ir normāli. Kāds dibina, pērk un uztur savu mediju vai medijus ar mērķi ietekmēt...

Foto

Dzirdam metaforas “kolektīvie Rietumi”, “krievu kolektīvais Putins” – bet ko tad nolēmis “kolektīvais latvietis”?

Tamlīdzīgi izplūduši izteicieni nav lietojami kā pilnvērtīgi termini, tikai kā metaforiski vispārinājumi,...

Foto

Kāpēc “sabiedriskais medijs” uzdod jautājumus un neatskaņo atbildes?

“Labdien! Paldies par izrādīto interesi saistībā ar norisēm Ogres novadā! Vēlos norādīt, ka Ogres Vēstures un mākslas muzeja...

Foto

Vācieši jauc nost vēja elektrostacijas, lai paplašinātu brūnogļu ieguvi!

Energokompānija RWE ir sākusi nojaukt septiņas vēja turbīnas blakus bijušajam Lützerath ciematam Ziemeļreinā-Vestfālenē. Iemesls: RWE vēlas paplašināt Garzweiler II virszemes brūnogļu...

Foto

Nesmejieties, bet mēs atkal esam sacerējuši vēstuli

Godātais valsts prezident, Saeima, ministru prezidenta kandidāte Evika Siliņa! Latvijā kultūras ministram būtu jābūt otram valsts vadītājam, garīgās attīstības...

Foto

Iesniegums par „Sadales tīklu” ir nepareizs!

31. augustā vairāki portāli publicēja rakstu par uzņēmēja Gata Lazdas vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par AS “Sadales tīkls” jaudas “nenodrošināšanu”...

Foto

Dažas piezīmes par jauno Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktori

Ogres novada dome izsludināja atklātu konkursu uz muzeja direktora amatu. Pieteicās diemžēl tikai viens pretendents –...

Foto

Imigrācijas likums un spēles ap terminiem

Ņemot vērā, kā pēdējo mēnešu laikā tiek manipulēts ar jēdzieniem saistībā ar Imigrācijas likuma normām saistībā ar ārzemnieku, precīzāk, Krievijas...

Foto

Rokas nost no mūsu Latvijā gūtās peļņas, tā vajadzīga dividendēm mūsu skandināvu akcionāriem

Viedokļi par un ap banku darbību, kas pēdējo mēnešu laikā uzvirmojuši, rada ilūziju,...

Foto

Negribēšanas spēks, vai kāpēc mēs gribam kā labāk, bet sanāk kā vienmēr. Dažas varbūt spurainas, taču rūgtas pārdomas

Disharmonijas izjūta vai emocionālā nelīdzsvarotība ir subjektīvi jēdzieni,...

Foto

„Sadales tīkla” rīcība: kurš uzņemsies politisko atbildību un kuram paliks kriminālā?

Kāpēc uzņēmumu un iestāžu vadītājiem kompetence ir svarīgāka par lojalitāti valdošajiem politiskajiem spēkiem....

Foto

Kad Marijas Naumovas koncertā publika uzvedas kā stacijas bufetē

Dzintaru koncertzāle šovasar lutinājusi ar daudziem skaistiem un dvēseli aizkustinošiem koncertiem. Divas reizes skatītājus priecējis Maestro Raimonds...

Foto

Prezidents ir viens, skolotāji ir daudzi

Šodien man uzticēts pastāstīt, ko var skolotājs un ko var prezidents. Citiem vārdiem sakot – “Atrodi atšķirības starp skolotāju un...

Foto

Lūdzu, netraucējiet jaunam OIK!

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana....

Foto

Mana pieredze pašvaldības darbā: domes deputātiem vispār nevajadzētu dalīties pozīcijā un opozīcijā, bet vienkārši strādāt!

BIja kārtējā sarežģītā un iekšēji pretrunīgā diena Rīgas domē. Izjautājām Vilni...

Foto

Nost ar ielikteņiem, laiks profesionāļiem!

Katastrofāls dzimstības kritums, kas pērn, gada laikā samazinoties par 2000 jaundzimušo, sasniedzis 100 gados zemāko atzīmi, valsts ārējais parāds, kas tuvojas...

Foto

„Manabalss” iniciatīva: atcelt 22. augusta vienšošanos par grozījumiem Imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm

Aicinu atcelt 22. augustā notikušo valdības vienošanos par izmaiņu veikšanu Imigrācijas likumā...

Foto

Atklāta vēstule „Indexo” valdes priekšsēdētājam Valdim Siksnim

Godātais Sikšņa kungs (attēlā)! Organizējot Indexo akciju kotāciju Rīgas fondu biržā pirms vairāk nekā gada, akciju kotācijas noteikumos Jūs personīgi iekļāvāt...

Foto

Tu

Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. (Lūkas 6:37)...

Foto

Kariņa redzējums ir mans redzējums: jo vairāk, jo labāk!

2023. gada 21. un 22. augustā Rīgas pilī esmu ticies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, pārrunājot...

Foto

Tautvaldība un globālisms

Tautvaldība, ja tā to var nosaukt, ir pirmatnējās demokrātijas forma, kur katra kopiena, dzimta vai ģimene izvēl savu pārstāvi iekšēju vai ārēju jautājumu...

Foto

Tikai nesmejieties, man atkal ir priekšā lieli dzīves lēmumi

Labrīt. Man šodien ir jāpieņem lieli dzīves lēmumi. Šajā pusgadā esmu piedzīvojis savas dzīves lielāko nodevību. Mani...

Foto

Brīvību pilsonim Ivanovam!

Es, Diana Uliganets, esmu uzņēmēja Igora Ivanova dzīvesbiedre un pilnvarotā persona. Man ir Ukrainas un Ungārijas dubultpilsonība. Jau ilgāku laiku dažādu objektīvu apstākļu,...

Foto

Es ar prieku uzticēšu jaunajai valdībai atrisināt visas aktuālās problēmas, kaut skaidrs, ka tas nav iespējams

Šodien, 2023. gada 17. augustā, esmu saņēmis ministru prezidenta Artura...

Foto

Izlasot Imanta Parādnieka viedokli par kara nodokli

Atvainojos visiem, kas šodien lasa informāciju tikai par Krišjāņa Kariņa demisiju un jaunas Latvijas valdības izveidi. Šajā rakstā tā...

Foto

Urā, mēs uzvarējām KNAB!

15.jūlijā stājies spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā, kurā četri deputātu kandidāti no Jaunās Vienotības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotā saraksta Ventspils pilsētas pašvaldības...

Foto

Bez siles mēs nevaram un negribam!

Kustība “Par!” lēmusi turpināt darbu Rīgas domes vadībā, īstenojot 2020. gadā iesāktās pārmaiņas rīdziniekiem. Mēs turpināsim izglītībā iesākto, uzlabojot skolēnu...

Foto

Elektrības sadales tarifi - kļūda, kas tiks izlabota decembrī...

Laiku pa laikam sabiedrības viedoklis tomēr tiek ņemts vērā. Premjers ir apsolījis decembrī pārskatīt sadales tarifus. Tātad...