Grib iznīcināt vārda brīvību. Pie viena – arī domas brīvību
Vladimirs Lindermans27.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Piedāvāju lasītāju uzmanībai šādu tekstu. Tas ir faktiski identisks fragmentam no manas videointervijas, ko esmu sniedzis 2022. gada marta vidū. Un viena no epizodēm man uzrādītajā apsūdzībā pēc KL 74.1 panta “Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana”. Pēc Valsts drošības dienesta un prokuratūras viedokļa, ar savu izteikumu Lindermans “attaisno, aizstāv un uzskata par pareizu Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā, sacīdams, ka specoperācija bija nepieciešama”.
Lūk, šis fragments: “Es vēlētos vēlreiz brīdināt mūsu skatītājus: faktiski jau ir ieviesta kriminālvajāšana par tādiem Ukrainas notikumu vērtējumiem, ko vara uztver kā simpātiju pret Krieviju vai tās rīcību atbalstu vai attaisnošanu. Tāpēc nebrīnieties, ka par notikumiem Ukrainā es runāšu pietiekami distancēti.
Domāju, ka derētu vēlreiz, kaut arī jau esam par to runājuši, padarīt skaidrākas situācijas politiskos pamatus. Tas tāpēc, ka pašlaik šā temata apspriešanā ir iesaistījies milzīgs ar emocijām uzlādētu cilvēku skaits. Emocijas ir pilnībā saprotamas: notiek karš, cilvēki iet bojā... Īstais, politiskais cēlonis izzūd, un emocijas aptumšo prātu. Tāpēc es daļēji atkārtošu to, ko jau esmu teicis iepriekšējā reizē.
Situācija ir tāda, ka Krievija nekad nepalaidīs vaļā Ukrainu, lai tā varētu brīvi doties uz Rietumu krasta pusi. Nekad nepieļaus, lai Ukraina kļūtu par Rietumu militāri politiskā bloka daļu šī vārda formālajā vai pat neformālajā nozīmē. Es tagad nenodarbošos ar tā pierādīšanu, tā vienkārši ir viena no Krievijas politikas aksiomām, un tā nemainīsies.
Krievijas vara ievērojamu laiku ir veltījusi tam, lai regulētu šo jautājumu, balstoties uz visiem zināmo Minskas vienošanos. Kas paredzēja, ka Ukraina pati (nu, protams, zem noteikta gan Krievijas, gan Rietumu spiediena) paveiks noteiktas lietas. Tas ir, skaidri fiksēs savu neitrālas valsts statusu un kļūs par federatīvu valsti tādā vai citādā ziņā. Un pati tās federatīvā politiskā sistēma kļūs par garantu tam, ka tā nepievienosies nevienam pretkrieviskam militārajam blokam.
Bet, tā kā tas nav noticis, par izeju, par politisko lēmumu, ko pieņēma Krievijas vadība, ir kļuvušas šīs karadarbības, šī militārā operācija.”
Vēl būdams cietumā, savā publikācijā portālā pietiek.com es kritizēju pašreizējo 74.1 panta piemērošanu. Nevar apsūdzēt cilvēku par nozieguma attaisnošanu, kas nav atzīts par noziegumu tiesas kārtībā. Manuprāt, tā ir ņirgāšanās par fundamentāliem tiesību principiem.
Taču pašlaik to nepieminēšu. Šobrīd mani interesē cits – vārda brīvības liktenis. Manuprāt, to vienkārši grib iznīcināt. Pie viena – arī domas brīvību.
Citētais fragments ir politiskā analīze. Es neattaisnoju Krievijas rīcību un darbības, es tās izskaidroju. Izskaidroju politisko motivāciju – tā, kā es to saprotu. Es nesaku, ka šī motivācija ir laba, humāna, dižena u.tml.
Krievu valodā pastāv būtiska starpība starp vārdiem оправдание (attaisnošana) un объяснение (izskaidrošana). Оправдание nāk no vārda правда (taisnība), объяснение – no vārda ясность (skaidrība). Attaisnot kādu ir tas pats, kas apgalvot, ka šim kādam ir taisnība. Izskaidrot kaut ko nozīmē ieviest skaidrību, izdibināt notikumu cēloņsakarību.
Mans izteikums ir izskaidrojums. Tas nosaka notikumu cēloņsakarību. Manuprāt, tas ir acīmredzami.
Un tagad aizstāsim dažus vārdus vienā no citētajām rindkopām:
"Situācija ir tāda, ka ASV nekad nepalaidīs Meksiku vaļā, lai tā varētu brīvi doties uz Ķīnas krasta pusi. Nekad nepieļaus, lai Meksika kļūtu par ķīniešu militāri politiskā bloka daļu šī vārda formālajā vai pat neformālajā nozīmē. Es tagad nenodarbošos ar tā pierādīšanu, tā vienkārši ir viena no amerikāņu politikas aksiomām, un tā nemainīsies."
Vārdi “Krievija” un “Ukraina” ir tik lielā mērā emocionāli uzlādēti, ka traucē objektīvi uztvert tekstu. Mēs esam tos izņēmuši, un izteikuma “noziedzīgums” uzreiz ir kaut kur izgaisis, vai ne? Paliek parasta politiskā analīze.
Mani interesē juristu, žurnālistu un vispār izglītotu un sociāli aktīvu cilvēku pozīcija. Vai jūs tāpat kā Valsts drošības dienests uzskatāt, ka tas ir normāli – tiesāt un likt cietumā par šādiem izteikumiem? (Pēc 74.1 panta ir uzsākti apmēram 20 kriminālprocesi.) Vai jums patīk dzīvot sabiedrībā, kur visiem jāturas pie viena viedokļa? Vai tomēr mazliet neomulīgi?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
