Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Rīgas rātsnamā turpinās dažādas nokrāsas un lieluma zirnekļu cīņas par labāko vietu pie aizgalda, tikmēr, šķiet, pamazām savus apgriezienus uzņem skandāls ap Rēzeknes finanšu krīzi.

Šķiet, ka tikai slinkais vai aklais pēdējās nedēļas laikā nav kaut ko lasījis vai skatījies TV Rēzeknes pašvaldības sakarā. No vasaras letarģiskās snaudas ir pamodušies arī valsts ierēdņi ar ministru Sprindžuku priekšgalā, kurš saņēmās un kādā medijā kautri bilda, ka viņam jau pusgadu atpakaļ, piedaloties kādā Lielo pilsētu asociācijas valdes sēdē, dvēselē modušies pirmie aizdomu aizmetņi par lielo finanšu nestabilitāti Rēzeknes domē.

Respektīvi, rodas jautājums, kur ministra kungs bija agrāk, kādēļ nesita vara bungas par tuvojošos apokalipsi Rēzeknē. Iespējams, ka viņš tajā brīdī visu savu enerģiju un prātu veltīja kāda arhitekta iedabūšanā Rīgas pils atjaunotajās telpās. Kā mūsu valstī gadās, tad iznāca kā parasti. Nesanāca. Priekšā bija vīri ar daudz platākām mugurām un lielāku meistarību politiskās zampas maisīšanā.

Liekas, ka visa šī finanšu jezga ieguva valsts mēroga ķezas statusu tikai tad, kad Rēzeknes dome kā slīcējs ķērās pie pēdējā salmiņa - savu štatu optimizācijas. Droši var apgalvot, ka šī optimizācija, pārstrukturēšana un velns vien zina, kā viņu vēl var nosaukt, neskars ne pašu Rēzeknes mēru, ne viņam īpaši pietuvinātos. Cietēji kā parasti izrādīsies daži desmiti vienkāršu pašvaldības ļaužu: sētnieki, apkopēji, sociālie darbinieki  un varbūt kāds sagrēkojies lietvedis no domes lielās mājas.

Pieļauju, ka es kļūdos un tūlīt, tūlīt, kā ir izskanējis no Rēzeknes domes runas sievām, mērs Bartaševičs nāks klajā ar fundamentālu un inovatīvu rīcības plānu finanšu krīzes pārvarēšanai, kurā viss tiks salikts pa plauktiņiem ne tikai Rēzeknē, bet arī visā valstī.

Daudzie galvaspilsētas ierēdņi ar ministru Sprindžuku priekšgalā varēs atviegloti nopūsties, pieglaust matus un turpināt kafijas telpā laiski apspriest pēdējos augstākās sabiedrības jaunumus. Valstī ir taču atvaļinājumu un pilsētu svētku laiks! Var taču mazliet iepauzēt un atvilkt elpu pirms grūtā rudens darba cēliena.

Atbildīgā Finanšu ministrijas ierēdne Baiba Tisenkopfa intervijā portālam “Delfi” apgalvo, ka visi ļautiņi var mierīgi gulēt un neuztraukties par pašvaldībās notiekošo. Liels skaits dažādu ierēdņu Finanšu ministrijā ar pašu “Dienas” prihvatizatoru priekšgalā neskaita savas darba stundas un minūtes, lai izsekotu, monitorētu Latvijas pašvaldību finansiālo stāvokli. Ka tikai nenotiktu kas ļauns!

Vārdu sakot, kā teica viedais Aladins, tad Bagdādē un Latvijā viss ir mierīgi. Ne lielā, ne mazā pašvaldībā nav nekādu problēmu. Jā, apgrūtinājuma kontrolskaitlis ir pārsniegts Alūksnē, bet pašvaldībai nav nekādu grūtību ar savu kredītu segšanu un ikdienas maksājumiem.

Tikmēr Eiropas Centrālā banka ar dzelžainu regularitāti ceļ procentu likmes. Es pat nemēģināšu uzminēt, cik lielas patlaban ir mainīgās un fiksētās procentu likmes. Ir tāda sajūta, ka, kamēr pabeigšu rakstīt šo rakstu, atkal izskanēs kārtējais paziņojums par procentu likmju celšanu. Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pašvaldībām savu kredītu un galvojumu apkalpošana izmaksā kolosālas summas.

Būšu pieticīgs un atzīšu savu nekompetenci valsts mēroga finanšu problēmu pārvaldīšanā. Tēlaini runājot, nokāpsim stāvu zemāk un veltīsim brīdi sava laika divām itkā atšķirīgām, bet reizē tik līdzīgām Latgales pašvaldībām – Rēzeknei un Līvāniem. Taupīšu jūsu laiku un šoreiz neapskatīšu ne šo pilsētu ģeogrāfisko stāvokli, ne vēstures līkločus, ne jaunākās tenkas par šo pilsētu vareno privāto dzīvi. Lai katrs guļ ar to, kurš liekas skaistāks, bagātāks vai vismaz ir skaidrā! Nekādu pretenziju.

Tātad sāksim ar kopīgo.

• Abu pilsētu mēri jau ilgstoši ir pie varas. Abi savās pašvaldībās rīkojas kā savās dzimtmuižās. Abi pa šiem gadiem ir paspējuši apaugt ar lielu skaitu noderīgu sakaru un pazīšanos dažādās iestādēs;

• Abi maina partijas pēc vajadzības;

• Abiem mēriem ir nepārvarama kāre uz dažādu projektu realizāciju, celtniecību un ES līdzekļu apgūšanu;

• Dažādos projektos gan Rēzeknē, gan Līvānos uzvar vienas un tās pašas celtniecības firmas; 

Rēzeknes gadījumā jau gadiem ar apskaužamu konsekvenci uzvar mēra Bartaševiča brāļa un paša sievas firma. Toties Līvānos, kad esi iepazinies ar publiskajām datu bāzēm, var konstatēt, ka aizdomīga tuvība ir vērojama mēra Vaivoda un kādas kaimiņpilsētas celtniecības firmas starpā.

• Abu pilsētu un to mēru gadījumā cienījamais KNAB kantoris nesaskata absolūti neko. Pilnīgi neko.

Piemēram, KNAB kantoris ir izpētījis krustām šķērsām neskaitāmus Rēzeknes domes iepirkumus. Iepazinies ar mēra sniegtajām atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem, kāds bāls un sauli neredzējis ierēdnis ar drošu roku ir uzrakstījis rezolūciju. Tīrs. Viss ir kristāltīrs kā Ulmaņlaiku šnabis. Ne interešu konflikta, ne koruptīvu darījumu. Viss atbilstoši likuma garam un paragrāfam. Tāpat kā Pabrika kungam ar savu īpaši pietuvināto biroja darbinieku Aizsardzības ministrijas Iepirkumu komisijā.

Esam pieauguši cilvēki, liela daļa no mums ir ikdienā saskārusies ar valsts iestāžu un pašvaldību darbu. Daļa no mums ir piedalījusies dažādos konkursos, tenderos un cenu aptaujās. Bieži vien ir atlicis tikai izbrīnā saķert galvu, iepazīstoties ar dažādu komisiju neaizskaidrojamiem lēmumiem par labu kādai konkrētai firmai. Tie spēlētāji, kuri ilgstoši darbojas šajā jomā, paši jau saprot un redz visas tās spēles un zemūdens akmeņus šajā jomā.

Skaidrs, ka formāli viss ir tik smalki sakārtots, ka starp mēru Bartaševiču un viņa sievu, brāli ir izbūvēta milzīga betona siena. Nekādas saziņas, nekādas saskares savā starpā burtiski kopš kāzu nakts. Ir jāsaprot viena lieta, ka dažreiz, lai uzvarētu konkursā, pietiek ar kādu informācijas drusku. Piemēram, guļot gultā, uzvelkot kādu dūmu un sapņaini pūšot dūmu gredzenus, var dziļdomīgi izmest: „Klau, mīļā! Pēc nedēļas sludināsim konkursu uz bērnudārza celtniecību, naudiņas arī ir tik, cik ir, bet vēlāk būs vēl.”

Līvānu mēra Vaivoda gadījumā ir stipri līdzīgi. Grūti pateikt, kā šoreiz ir ar to tuvību, bet tauta runā, ka firmas vadītājs ir biežs viesis mēra kabinetā. Ka tur kaut kas tomēr notiek, liecinot rūpīgi aiztaisītās mēra kabineta durvis.

• Abiem mēriem ir vājība pret SPA kompleksu un baseinu būvniecību savās pilsētās. Abi mēri nevar atrast investorus saviem projektiem;

• Abos gadījumos pašvaldībām ir apturēta ES finanšu līdzekļu izmaksa.

Rēzeknes gadījumā nauda ieturēta iespējamā interešu konflikta dēļ. Līvānu gadījumā buķete ir daudz krāsaināka un smacīgāka. Pagājušā gada rudenī visa Latvija bija lieciniece tam, cik  neveikli Līvānu mērs Andris Vaivods taisnojās, kad viņa privātmājā un darba telpās pašvaldībā kratīšanu veica Eiropas prokuratūra. Kā informēja Eiropas prokurors Doniks, tad procesuālās darbības tika veiktas sakarā ar aizdomām par Eiropas Savienības finanšu līdzekļu izkrāpšanu vairākos projektos, kuri ir saistīti ar ražošanas infrastruktūras izbūvi Līvānu pilsētā.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka runa ir par apmēram 1,8 miljoniem eiro, kuri veiksmīgi apgūti kāda ražošanas angāra celtniecībā Līvānu industriālajā zonā. Līvānos gadu atpakaļ uzvirmoja kaislības par otra angāra celtniecību, kuru mērs Vaivods bija iecerējis celt blakus jau uzceltajam. Angārs mēram bija tik nepieciešams, ka ar pašvaldības atbalstu jau agrāk pieminētā, mēram Vaivodam pietuvinātā celtniecības firma uzsāka objekta celtniecību bez būvatļaujas. Tikai sabiedrības izrādītās intereses dēļ darbi tika pārtraukti.

Sausais atlikums no šīs avantūras ir tāds, ka pašvaldība bija spiesta segt celtniekam izdevumus par paveiktajiem darbiem. Kā liecina Līvānu novada domes gada pārskats, tad šogad pašvaldība plānoja ņemt  430 769 euro aizņēmumu budžeta un finanšu vadībai, lai veiktu apmaksu būvuzņēmējam par 2022.gadā izpildītajiem darbiem objektā "Ražošanas ēkas jaunbūve Līvānu industriālajā zonā Celtniecības ielā 9, Līvānos, Līvānu novadā" un PVN nomaksai.

Cik noprotams, tad arī šo angāru 3,5 miljonu eiro vērtībā bija plānots celt par Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem. Tā kā darbi būvlaukumā ir pārtraukti kopš pagājušā gada rudens, tad ticamākais, ka arī šo projektu kāda atbildīgā iestāde ir iesaldējusi.

Gribētu vēlreiz atgādināt prokurora Donika teikto, ka “procesuālās darbības tika veiktas sakarā ar aizdomām par Eiropas Savienības finanšu līdzekļu izkrāpšanu vairākos projektos, kuri ir saistīti ar ražošanas infrastruktūras izbūvi Līvānos”. Tātad, mazliet padomājot, var droši secināt, ka kratīšana pie mēra Vaivoda ir saistīta arī ar šo otro angāru. Draugi! Te uz horizonta jau parādās pavisam skaists uzraksts. Sevišķi lielos apmēros.

Izskatās, ka sausais atlikums no šīs mēra Vaivoda angāru avantūras būs tāds, ka, pēc pāris gadiem šajā krūmiem aizaugušajā un sasmakuša ūdens pārpilnajā būvbedrē varēs ierīkot piemiņas vietu Līvānu novada domes priekšsēdētāja Andra Vaivoda nesaimnieciskumam un, iespējams, noziedzīgajai darbībai, kur īpaši fanātiski mēra Vaivoda adepti, skanot skanīgam un daudzbalsīgam varžu balsu korim, varēs atnākt un atcerēties Latgales angāru būves lielāko speciālistu Līvānu novada mēru Andri Vaivodu un viņa pseidoveikumu Līvānu industrializācijā.

Līvānu novada pašvaldības mājas lapas livani.lv sadaļā „Izsoles” jau ilgstoši tiek mēģināts izsolīt pašvaldības nekustamā īpašuma Alejas ielā 13 un Celtniecības ielā 7 nomas tiesības. Tas taču ir labi! Klaigās radi un draugi. Mērs Vaivods kā rūpīgs saimnieks rosās, lai no pašvaldības īpašuma izspiestu visu maksimālo un iegūtos līdzekļus izmantotu, lai par prieku Rīgas finanšu ekspertiem un analītiķiem celtu Līvānu iedzīvotāju  dzīves līmeni.

Bet, kā tagad saka, ir viena būtiska nianse. Abi šie īpašumi ir dažādu ES projektu sastāvdaļas, kad, realizējot tos, ir jāsasniedz noteikti kvantitatīvie rādītāji. Piemēram, jāiegulda savi finanšu līdzekļi un jārada noteikts skaits darbavietu. Alejas ielas objekta gadījumā investoram ir jāiegulda 0.5 miljoni eiro un jārada noteikts skaits darbavietu. Celtniecības ielas 7 asfalta laukuma noliktavas gadījumā nosacījumi ir identiski. Spriežot pēc pašvaldības mājaslapā livani.lv atrodamās informācijas, laiks rit, bet investoru, kuri savu sūri pelnīto kapeiku, steigtos investēt, lai celtu mēra Vaivoda... Tpū! Pārteicos! Lai celtu Līvānu labklājību. Tādu investoru nav.

Ko tas viss nozīmē? Runājot VARAM ministra Sprindžuka vārdiem, gadījumā, ja projekts nesasniedz savus mērķus, pašvaldībām ir jāatmaksā arī no ES fondiem saņemtais līdzfinansējums pilnā vai daļējā apjomā. Lūk, tā! Ne daudz, ne maz!

Līvānu pašvaldības gadījumā, pat pavirši rēķinot, tas sastādītu apmēram to pašu summu, kuras dēļ tagad Rēzeknes pilsētas mēru Bartaševiču taisās pakārt Ančupānu garākajā priedē.

Atšķirība ir tajā apstāklī, ka, spriežot pēc publiski pieejamajiem abu pašvaldību pārskatiem, Rēzeknes pašvaldības budžets ir milzīgs salīdzinot ar samērā pieticīgo Līvānu - sīkas Latgales pašvaldības budžetu. Atšķirība ir apmēram trīs reizes. Piemēram, 2023. gadā Līvānos pašvaldības izdevumi tiek plānoti apmēram 18,5 miljonu eiro apmērā, Rēzeknē apmēram 53 miljonu apmērā.

Saistību apmēru šogad Rēzekne bija plānojusi 18% apmērā no pamatbudžeta, bet Līvāni 11% apmērā. Ja dotajā brīdī runā, ka Rēzekne tuvojas 21% līmenim, tad droši var prognozēt, ka Līvāni ir pārsnieguši 13% atzīmi. Kaismīgākie Vaivoda aizstāvji tūlīt spļaus piķi un zēveli un komentārus piebļaus ar saucieniem, kāds Vaivods ir saimnieks, visu ir izskaitļojis un paredzējis, atkal piesauks sev tik mīļos un tuvos tumsas spēkus. Paldies! Nevajag.

Visu savu stāstu gribu pagriezt mazliet citādākā plāksnē. Kā redzams, Rēzeknes kuģis ir dabūjis sūci tāda mēroga pilsētai būtībā nieka 3,5 miljoniem.

Gribētu zināt, kas notiks ar Līvānu pašvaldības budžetu, ja pilsētai nāksies atmaksāt Eiropas Savienībai tās piešķirtos līdzekļus. Kas būs vainīgs, kad novada nodokļu maksātājiem nāksies atmaksāt šos līdzekļus Eiropas Savienībai un valstij.

Acīmredzot, runājot Gunāra Cilinska filmas “Ezera sonāte” varoņa vārdiem, būs bankrots.

Pēc tikšanās ar valsts prezidentu Rinkēviču VARAM ministrs Sprindžuks atzīmēja, ka viņš ministrijas valsts sekretāram ir uzdevis sākt revīziju Rēzeknes domē. Ja revīzijā konstatēs nelikumības vai nesaimniecisku rīcību, tad Rēzeknes mēra krēsls var tikt apdraudēts.

Prezidenta kungs! Vai Jūs nevarētu iekļaut savā dienas kārtībā vēl vienu tikšanos ar ministru Sprindžuku. Šoreiz par Līvāniem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...