Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par katastrofālo “ostu pārvaldības reformu”, kas visa šī gada garumā turpina iznīcināt ārzemju kravu tranzītu caur Latvijas ostām, jaunas liecības sniedz ostu maksas statistika Ventspilī, kas uzskatāmi parāda — zaudējumi attiecas ne vien uz Ventspili, kā iepriekš tika uzskatīts, bet uz visiem nodokļu maksātājiem Latvijā.

Pēc tam, kad aizvadītā gada decembrī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi Jānis Bordāns un Juris Jurašs apmeklēja Vašingtonu, kur izlūdzās ASV Valsts kases sankciju uzlikšanu Ventspils brīvostai, vidējais kravu apgrozījums Ventspils ostā ir nokrities par vismaz 40%, pārējās ostās — “tikai” līdz 20%, bet tranzītkravu pārvadājumi pa dzelzceļu Latvijā nokritušies uz pusi, liekot sākt masīvas atlaišanas VAS Latvijas Dzelzceļš darbinieku rindās.

Tagad šie katastrofālie rezultāti JKP atbildības sfērā sākuši parādīties arī nodokļu ieņēmumos. No miljonus pelnoša valsts uzņēmuma LDz kļuvis par tādu pašu uzturamu, sponsorējamu iestādi kā, piemēram, valsts slimnīcas — kopā šogad Latvijas Dzelzceļam jau piešķirtas valsts dotācijas 75,6 miljonu eiro apmērā.

No šiem līdzekļiem tikai mazākā daļa ir kompensējamie plānveida izdevumi infrastruktūras maksai pasažieru pārvadājumiem — piešķirti vēl arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, kā arī LDz pamatkapitālā ieguldīti 32,4 miljoni eiro tā vietā, lai saņemtu miljonos lielas dividendes (kā iepriekšējos gados), kas — saskaņā ar likumu — būtu iemaksājamas valsts budžeta pildīšanai.

Šādu rīcību, pelnošu valsts uzņēmumu pusgada laikā novedot līdz desmitmiljonu zaudējumiem, kas jāsāk uzturēt no nodokļu maksātāju maciņiem, vislabāk raksturoja Finanšu ministrijas (FM) reakcija. “Valsts piešķirtā finansiālā atbalsta dēļ Latvijas Dzelzceļš var tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi negatīvi ietekmējot valsts budžetu,” rakstīja FM. (Ja kāds uzņēmums tiek par vairāk nekā 50% uzturēts no valsts vai pašvaldību budžeta naudas, šī uzņēmuma saistības un mīnusi jāierēķina klāt pie valsts parāda — šāda iespēja pagājušogad draudēja, piemēram, Rīgas Satiksmei.)

Tagad ir kļuvušas redzamas jaunas sekas JKP īstenotajai cīņai par Latvijas ostu gremdēšanu: dati par ostas nodevu iekasēšanu Ventspilī parāda —ne tikai mīnusos nonāk brīvosta un tai apkārt esošā pašvaldība, bet arī maksās visi citi iedzīvotāji pārējā Latvijā.

Līdz šim gadam Ventspils pašvaldība bija viena no tikai desmit pašvaldībām, kas naudu Pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksāja, nevis saņēma — rekordiste ar vairāk nekā 60 miljoniem eiro, novirzītiem trūcīgākām pašvaldībām, ir Rīga. Tāpat arī Jūrmala un bagātie Pierīgas novadi iemaksā vidēji no viena līdz pieciem miljoniem eiro, savukārt vairāk nekā 100 pašvaldības saņem dotāciju no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Vienīgā donore ārpus Rīgas un Pierīgas reģiona bija Ventspils.

Tomēr jau šogad Ventspils pilsēta no donora kļūst par saņēmēju — sakarā ar brīvostas darbībā sistemātisku, mākslīgi izraisītu lejupslīdi samazinās pašvaldības ieņēmumi no ostas nodevām. Likums paredz: no iekasētajām ostas nodevām brīvostas pārvalde 10% pārskaita pilsētas budžetam, kas no šīs naudas uzlabo infrastruktūru apkārt ostai. Taču šogad līdz augusta beigām pilsētas budžetā nepilna miljona eiro vietā no ostu maksām ienākuši tikai 588 tūkstoši eiro, kas ir 39% kritums pret iepriekšējo gadu (sk. attēlu) un rada robu pašvaldības budžetā.

Prognozējot pašvaldību ieņēmumus un izdevumus, Finanšu ministrija gada sākumā prognozēja, ka Ventspils pašvaldības budžets, kas aizvadītajā gadā bija nedaudz zem 31 miljona eiro, šogad pārsniegs 32 miljonus eiro. Taču tagad skaidrs, ka to diez vai izdosies sasniegt, un pie lielākā krituma vainojams nevis koronavīruss, bet gan 10% nepildīšanās no ostas maksām. Līdz ar to FM tabulā atrodama prognoze, ka Ventspilij šogad no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda varētu vajadzēt virs 700 tūkstošiem eiro.

Atbildot uz žurnālistu papildjautājumiem pēc iknedēļas preses konferences, Ventspils mērs Aivars Lembergs norādīja — itin visām pašvaldībām nākamgad jāgatavojas uz ienākumu kritumu, jo nodokļu ieņēmumu pārdalīšanas rezultātā pašvaldībām zudīs kopumā līdz 170 miljoniem eiro, kas Ventspils gadījumā varētu nozīmēt ap 1,4 miljonu eiro kritumu.

Ja šim mīnusam pieskaita klāt vēl nepilnu miljonu, kas 2021. gadā netiks iekasēts kā 10% no ostas maksām (jo nav neviena indikācija, ka situācija varētu uzlaboties, drīzāk vēl vairāk pasliktināties), nākamgad zaudējumi Ventspils budžetā pārsniegs 2,4 miljonus eiro. Citām pašvaldībām situācija nebūs tik dramatiska, jo ostu nodevas var kristies tikai tajās pašvaldībās, kurās ir osta — un ne Rīgā, ne Liepājā lejupslīde ostā nav tik briesmīga kā Ventspilī.

Atbildot uz jautājumu, vai tur iespējams kaut ko labot, A. Lembergs atteica: “Kopš tā brīža, kad visi pašvaldību pārstāvji tika izslēgti no brīvostas valdes, iedzīvotāju ievēlētajiem priekšstāvjiem nav vairs nekāda ietekme uz brīvostas darbu. Tagad Ventspils brīvostā noteicēji ir rīdzinieki, kas nav vietējie un uz šejieni atbrauc dažas reizes mēnesī parakstīt dokumentus. Tas ir gan valdes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis, gan citi. Es uzskatu — šādi rīdzinieki ar savām “idejām” izraisīja pašreizējos katastrofālos rezultātus, viņiem tagad ir pienākums izdomāt, kā to labot! Un ātri.”

Savukārt par Ģ. V. Kristovska risinājumiem esošās situācijas izlabošanai žurnālistiem nav bijis iespējams uzzināt, jo pēdējo mēnešu laikā vienīgās intervijas viņš sniedzis Rūdolfa Meroni kontrolēto uzņēmumu finansētajam SIA Media Support, kuru vada R. Meroni “vietnieks Zemes virsū” Aivars Gobiņš. Šo interviju būtība — notiekošajā vienmēr vainīgi visi citi.

FM prognozes par pašvaldību finansēm šim gadam: https://www.fm.gov.lv/files/pasvaldibas/PFI_2020.pdf

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...