Grāmatizdevēju asociācijas vadība nevēlas izskaidrot savus „patiesības principus”
PIETIEK28.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Mums ir pamatotas aizdomas, ka šī grāmata nav saskaņā ar patiesības principiem…” – šādi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Līva Ostupe Pietiek svētdien publiskotā video skaidro iemeslus, kuru dēļ šī organizācija nedēļas nogalē nesekmīgi centās izmest no tās rīkotajiem Rīgas Grāmatu svētkiem reklāmas plakātu ar informāciju par vēl neiznākušo grāmatu „Kolaborants” („Čekisti un komunisti –
1) lūdzu, paskaidrojiet, kādā tieši veidā Jūsu organizācija ieguvusi informāciju par vēl neiznākušo grāmatu, lai tai rastos pamatotas aizdomas par grāmatas saturu?
2) saistībā ar minēto izteikumu, lūdzu, paskaidrojiet, kā tieši Jūsu organizācija nodrošina, lai visas tās rīkoto Grāmatu svētku ietvaros tirgotās vai reklamētās grāmatas atbilstu „patiesības principiem”?
3) saistībā ar minēto izteikumu, lūdzu, paskaidrojiet, kādi tieši ir tie „patiesības principi”, kuru ievērošanu uzskata par nepieciešamu Jūsu organizācija, kur un kādā formā tie ir fiksēti, kādā vēl formā Jūsu organizācija rūpējas par to, lai tie tiktu ievēroti, izņemot mēģinājumus aizvākt konkrētas grāmatas reklāmas plakātu no Jūsu organizācijas rīkota pasākuma?
4) minētajā videoierakstā L. Ostupe min, ka arī „asociācijas biedri” esot pauduši šādas aizdomas, ka šī grāmata „nav saskaņā ar patiesības principiem”. Lūdzu, nosauciet konkrētos biedrus, kas ir pauduši šādas aizdomas, lai man būtu iespējams ar viņiem sazināties un noskaidrot, kādā veidā viņi ieguvuši informāciju par vēl neiznākušo grāmatu?
5) portāla pietiek.com publicētā videoierakstā redzams, kā Jūsu organizācijas izpilddirektore Līva Ostupe par vēl neiznākušo grāmatu „Kolaborants” („Čekisti un komunisti –
6) saistībā ar minēto izteikumu, lūdzu, paskaidrojiet, kā tieši Jūsu organizācija nodrošina, lai visas tās rīkoto Grāmatu svētku ietvaros tirgotās vai reklamētās grāmatas būtu „saskaņā ar godīgas informācijas sniegšanu”?
7) saistībā ar minēto izteikumu, lūdzu, paskaidrojiet, kādi tieši ir tie „godīgas informācijas sniegšanas” kritēriji, kuru ievērošanu uzskata par nepieciešamu Jūsu organizācija, kur un kādā formā tie ir fiksēti, kādā vēl formā Jūsu organizācija rūpējas par to, lai tie tiktu ievēroti, izņemot mēģinājumus aizvākt konkrētas grāmatas reklāmas plakātu no Jūsu organizācijas rīkota pasākuma?
8) no portāla pietiek.com publicētās sarakstes izriet, ka, neraugoties uz iepriekšēju vienošanos un izstādītu un apmaksātu rēķinu, aizvadītajā piektdienā Latvijas Grāmatizdevēju asociācija ir mēģinājusi noslēgto līgumu pārkāpt un izmest grāmatas reklāmas baneri no Rīgas Grāmatu svētku norises vietas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. „Saņemot vairāk informācijas par grāmatu, kas ir uz banera, jāsecina, ka tā neatbilst Rīgas Grāmatu svētku tematikai. Plānotā sadarbība būs jāatceļ,” tiek citēts L. Ostupes rakstītais. Sakiet, lūdzu, kāda tieši bija L. Ostupes minētā „Rīgas Grāmatu svētku tematika”, kur un kādā formā tā bija fiksēta pirms svētku norises?
9) kādā tieši veidā tika pārbaudīts, vai visas svētkos tirgotās un reklamētās grāmatas atbilst šai tematikai?
10) kādā tieši veidā minētā L. Ostupe, kā viņa to apliecinājusi savā elektroniskā pasta vēstulē, ir „saņēmusi vairāk informācijas par grāmatu, kas ir uz banera”? No kā tieši šī informācija tika saņemta? Kāda tieši bija šī informācija?
11) ar kādām tieši personām no Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un advokātu birojiem Jūsu organizācijas vadības pārstāvji aizvadītajā nedēļā kontaktējās saistībā ar grāmatu „Kolaborants” un tās reklāmas plakātu? Vai šo personu vidū bija advokāts Romualds Vonsovičs vai viņa advokātu biroja pārstāvji? Kāds bija katras šīs kontaktēšanās saturs?
12) portāls pietiek.com informē, ka aizvadītās piektdienas vakarā grāmatas „Kolaborants” reklāmas plakāts ir bijis nostumts malā un pavērsts pret sienu, lai Grāmatu svētku apmeklētāji nevarētu saskatīt tā saturu. Kuri konkrētie Jūsu organizācijas – kā šo svētku organizētājas – darbinieki nostūma šo plakātu malā un pavērsa pret sienu? Ar kādu mērķi tika veiktas šīs darbības?
13) vai ir bijusi vēl kāda reize Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas darbības laikā, kad tās vadība šādā vai līdzīgā veidā vēršas pret vēl neiznākušu grāmatu? Ar ko tieši ir izskaidrojama šāda vēršanās? Vai tā atbilst grāmatizdošanas vērtībām un principiem?
Grāmatizdevēju asociācijas skaidrojums par "patiesības principiem" apskatāms šeit:
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.