Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmo un vienīgo reizi es ar šo cilvēku satikos tiesas zālē. Šķiet, viņš skaitījās savas dzīvesbiedres (nezinu, oficiālās vai neoficiālās, un kas man par daļu) draudzenes advokāts, bet es biju liecinieka statusā.

Protams, par Romualdu Vonsoviču biju dzirdējis jau iepriekš.

No kāda žurnāla atmiņā bija palikusi šī cilvēka lielība par padomju okupācijas laikā – kad viņš pildīja šīs okupācijas varas “tautas tiesneša” pienākumus – viņa personiski piespriestiem nāves sodiem.

Runātīgu juristu aprindās bija dzirdēts nepievilcīgs stāsts par to, cik ilgi un mokoši šī kunga iepriekšējā sieva mirusi no smagas slimības, cik atbaidoša bijusi viņa uzvedība šajā laikā un cik grūti viņam joprojām esot palaist garām gandrīz vai jebkurus sešpadsmitgadīgus brunčus.

Un, protams, mediju informācija, no kuras diezgan nepārprotami izrietēja – pēc pretrunīgā mērgļa Andra Grūtupa mīklainās nāves tieši šis glumā paskata kungs pamatoti vai nepamatoti tiek uzskatīts par jauno “lietu kārtotāju” Augstākās tiesas tiesnešu aprindās un ne tikai tajās.

Viena lieta – kaut ko dzirdēt vai izlasīt presē, pavisam cita – skatīt klātienē.

Arī iepriekš man bija gadījies būt tiesas zālēs, bet vēl nekad nebiju redzējis, ka advokāts atļaujas pret tiesnesi un citiem prāvas dalībniekiem izturēties tik familiāri. Pat vairāk – tēvišķīgi aizgādnieciski pret vieniem, uzsvērti augstprātīgi pret otriem.

Bet tas vēl nebija nekas, salīdzinot ar brīdi, kad Vonsoviča kungs ķērās pie uzstāšanās.

Iepriekš es biju dzirdējis par to, ka tiesās valda sacensības princips. Kurš atrod labākos argumentus un tos pārliecinošāk izklāsta, tas arī prāvā uzvar. Tā vismaz tam teorētiski vajadzētu būt.

Šeit notika kaut kas pilnīgi cits. Manā ieskatā advokāts Romualds Vonsovičs vienkārši meloja, bez mazākās kautrēšanās sagrozot faktus un, šķiet, nemaz neuztraucoties par meliem – tik primitīviem, ka tos nevarēja nepamanīt arī tiesnese.

Godīgi sakot, es vairs neatceros, kā šī prāva beidzās. Taču atceros sajūtu pēc šīs tiesas sēdes.

Man nelika mieru jautājums – kā tas vispār ir iespējams? Kā tiesas priekšā var melot tik lietišķi un nekaunīgi? Kā var izrādīt tādu necieņu pret tiesu – un kāpēc tiesa to uztver tik normāli, pat pašsaprotami?

Un vēl – kāpēc šādi cilvēki Latvijas Republikas tiesu sistēmā jūtas tik komfortabli? Kāpēc viņi var diktēt savus nosacījumus izmeklētājiem, prokuroriem, tiesnešiem? Vai vidusmēra Latvijas pilsonim, kurš nav gatavs pakļauties un maksāt šādiem te vonsovičiem, taisnība ir neaizsniedzama?

Es ielūkojos Romualda Vonsoviča oficiālajā biogrāfijā viņa paša advokātu biroja mājas lapā. Šur tur patiesība, šur tur meli, šur tur šis tas noklusēts.

Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes Izmeklēšanas daļas izmeklētājs (1981.–1984. g.). Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis (1984.–1986. g.). LR Augstākās tiesas tiesnesis (1986.–1992. g.). Zvērināts advokāts (kopš 1993. g.). Zvērinātu advokātu biroja “Lejiņš, Torgāns un Vonsovičs” partneris (1994.–2005. g.). Tā tur bija rakstīts.

Daiļrunīgāks par uzrakstīto bija noklusētais – un šīs noklusēšanas domājamie iemesli.

1984. gadā Rīgā nebija nekāda Centra rajona. Bija Kirova rajons un Kirova rajona tautas tiesa, kurā okupācijas varai uzcītīgi kalpoja un tās likumu pārkāpējus sodīja tautas tiesnesis Romualds Vonsovičs.

Arī 1986. gadā, kad Romualds Vonsovičs saskaņā ar viņa oficiālo biogrāfiju esot sācis strādāt par “LR Augstākās tiesas” tiesnesi, šādas tiesas nebija. Bija Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā tiesa, līdz kuras tiesneša postenim ātri vien bija uzkalpojies biedrs Vonsovičs.

Kāpēc gan tagadējais advokāts tik centīgi mēģina nomaskēt savus kolaboranta gadus padomju okupācijas varas laikā? Ko tieši viņš mēģina paslēpt no sabiedrības acīm un no tās atmiņām?

Sameklēt atbildes nenācās viegli. Kā izrādījās pēc ilgākas sarakstes ar Nacionālā arhīva vadību un pēc vairākām nedēļām darba arhīva lasītavā, vai nu Romualds Vonsovičs ir bijis vislaiskākais padomju Latvijas Augstākās tiesas tiesnesis, vai arī liela daļa viņa izskatīto lietu un taisīto spriedumu ir tikusi mērķtiecīgi iznīcināta. Tāds vismaz ir mans viedoklis un mans secinājums.

Ja var ticēt Nacionālajā arhīvā atrodamajiem Latvijas PSR Augstākās tiesas nolēmumiem, kur lēmēju vidū ir bijis arī padomju tautas tiesnesis Romualds Vonsovičs, viņš lielākoties nodarbojies ar sadzīvisku kaušļu, zagļu un atsevišķu laupītāju lietu izskatīšanu. Tas gandrīz viss.

Vēl vairāk, Latvijas PSR Augstākās tiesas prezidija nolēmumu mapēs vismaz man tā arī neizdevās atrast ziņas ne par vienu no tiem nāvessodiem, par kuru piespriešanu savulaik vēl padomju presē bija izlielījies toreizējais padomju tautas tiesnesis, biedrs Romualds Vonsovičs.

Tomēr ne jau visu izdevies “iztīrīt”. Šajā grāmatā ir atrodami kopumā vairāk nekā trīsdesmit Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas tiesu nolēmumi, kurus ir taisījis vienpersoniski biedrs Vonsovičs vai kuru taisīšanā viņš ir piedalījies.

Cietumsods par necieņu pret Latvijas PSR karogu. Maigi sodi izvarotājiem un slepkavām – un īsti principiāla stingrība pret cilvēkiem, kuri iedomājās padomju varas apstākļos nodarboties ar privāto uzņēmējdarbību. Bargi spriedumi par “bezstrādes ienākumu gūšanu”, par “parazītisku dzīvesveidu”, par “spekulācijas mēģinājumu” un vēl, un vēl.

Nosacīti sodi nolaidīgam ārstam, kura dēļ cietušais paliek bez dzimumlocekļa, un peldēšanas trenerēm, kuras nepamana, kā acu priekšā noslīkst bērns. Un bargi cietumsodi par trīspadsmit rubļus vērtu produktu zādzības mēģinājumu un par somas ar produktiem nozagšanu dzērumā. Viss tieši tāpat kā mūsu dienās – biedrs Vonsovičs un viņam līdzīgie padomju varas balstītāji savu likuma un taisnīguma izpratni ir paņēmuši līdzi uz mūsu dienām un inficējuši ar to visu mūsdienu Latvijas Republikas tieslietu sistēmu.

“Par mums runā mūsu darbi un sasniegtais,” rakstīts bijušā biedra, tagadējā kunga advokātu biroja mājas lapā. Šie brīnumainā kārtā saglabājušies spriedumi ne tikai runā, bet arī apsūdz uzticamo padomju varas kolaborantu Romualdu Vonsoviču. Un turpinājums sekos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...