Iesaki rakstu: 
Pie zelta objektiem Latvija jau ir pieradusi. Protams, slavenākais ir zelta tilts pār Daugavu jeb Dienvidu tilts. Līdz ar to iekšlietu ministre Marija Golubeva ar savu projektu - ar zelta dzeloņdrātīm atdalīt Latviju no Baltkrievijas - nebūt nav oriģināla. Turklāt šajā laikā pirkt pēc iespējas dārgāk un par katru cenu jau kļūst par teju vai ikdienas praksi.
Nav noslēpums, ka iekšlietu ministre īpaši aizraujas ar greznību un iedomātu aristokrātismu. Publiski jau bieži izskanējis par viņas aizraušanos ar Žannas D’Arkas laikmeta muižām utt. Izskatās, ka šo praksi viņa vēlas turpināt arī uz valsts rēķina un šķiesties ar valsts naudu uz nedēdu.
Bet par visu pēc kārtas. Augustā bija skaidrs, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) sāk aptaujāt tirgus dalībniekus, veicot tirgus izpēti par to, kādas vispār dzeloņstieples ir pieejamas.
Lieki piebilst, ka nesen ar skandālu līgums tika lauzts ar iepriekšējiem Baltkrievijas robežas izbūvētājiem - kompāniju SIA “Igate”, kurai dzeloņstieples jau bija iegādātas. Tātad atlika vien atjaunot attiecības ar šo kompāniju. Taču nē. Tas būtu pārāk vienkārši un, ņemot vērā sakaitēto atmosfēru ar šo iepirkumu, arī gana aizdomīgi.
Tad nu nācās aptaujāt citus tirgus dalībniekus. Kompānija SIA “Brief” piedāvāja augstākās kvalitātes un asāko žilešu dzeloņstieples ar apzīmējumu CBT. Principā šāda tipa dzeloņstieples izmantot uz robežas ir labā prakse, tām arī vajadzētu būt katras normālas, adekvātas valsts materiālajās rezervēs.
Bet, protams, ne jau Latvijā. Dzeloņstieples ir izmantojamas daudz kur, dažādām situācijām, īpašos gadījumos, līdz ar to ir tikai normāli, ka tās stāv krājumos, ja nu pēkšņi nepieciešams, piemēram, no NATO ārlietu ministriem nošķirt kādus trakojošus pūļus.
SIA “Brief” piedāvāja 111 kilometru garumā dzeloņstieples par summu, kas pārsniedza miljonu eiro. Uz ko NVA paziņoja – nē, nē, nē, CBT mums ir par dārgu, mēs pirksim BTO. BTO ir ievērojami vienkāršākas, kuras arī varētu nebūt šķērslis kādai lielākai robežšķērsotāju grupai vai vīriem, kas apbruņojušies ar labiem instrumentiem.
Šajā cenu aptaujā par uzvarētāju tika pasludināta SIA “Brief”, kura, lai cik tas dīvaini arī nebūtu, nepiedāvāja lētāko cenu, lai gan cenu aptauja paredzēja izvēlēties tieši lētāko. Vēlāk kuluāru sarunās noskaidrojās, ka SIA “Brief” varējusi piegādāt visātrāk, taču tas jau bija klajš cenu aptaujas nosacījumu pārkāpums.
Ar SIA “Brief” pat tika noslēgts līgums par 480 tūkstošiem eiro, bet pēc tam parādījās runas, ka robežsardze nopietni brīdinājusi NVA, ka ar tik švakām dzeloņstieplēm kā BTO nekādus migrantus aizkavēt nevarēs. Vēl spēkā esot līgumam ar SIA “Brief”, tirgū parādījās informācija, ka NVA intensīvi meklē, kur dabūt jaudīgākās CBT dzeloņstieples un apzina iespējas, kurām kompānijām tādas ir krājumos. Turklāt parādījās arī jauna cenu aptauja nu jau par CBT tipa dzeloņstiepļu iepirkšanu.
SIA “Brief” uz šo cenu aptauju vairs netika aicināta, lai gan tai bija jau gatavs piedāvājums. Kompānija gan savu cenu piedāvājumu iesniedza, bet to pat neizskatīja.
Jo kādēļ gan? Ja mērķis ir pirkt pēc iespējas dārgāk un no savējiem, tad tādi, kas spēj piedāvāt lētāk, nevienu taču neinteresē.
Un tā par cenu aptaujas uzvarētāju tika atzīta SIA “Aimasa”, kuras piedāvātā cena bija ievērojami augstāka nekā SIA “Brief” piedāvājums CBT dzeloņstieplēm. Ieskatam daži skaitļi.
37 kilometrus SIA “Aimasa” nodrošinās ar BTO jeb vienkāršākajām dzeloņstieplēm par 7450 eiro kilometrā jeb kopējo summu 275 650 eiro. SIA “Brief” to pašu bija gatava piegādāt par gandrīz divas reizes zemāku cenu jeb 4400 eiro kilometrā, kas veidotu kopējo summu 162 800 eiro. Līdz ar to NVA pārmaksās 112 850 eiro.
49 kilometrus SIA “Aimasa” nodrošinās ar CBT jeb augstākās kvalitātes dzeloņstieplēm par 9910 eiro kilometrā jeb kopējo summu 485 590 eiro. SIA “Brief” piedāvātā cena bija 6100 kilometrā jeb 298 900 eiro. Līdz ar to būs 186 690 eiro pārmaksa.
25 kilometrus cita firma SIA “DN sistēma” ar CBT dzeloņstieplēm aprīkos par 12 350 eiro par kilometru jeb par kopējo summu 308 762 eiro, kamēr SIA “Brief” to pašu būtu aprīkojis par summu 152 500 eiro. Tātad NVA ārkārtīgi cenšas pārmaksāt 156 262 eiro.
Kopējā summa, ko NVA pārmaksās par zelta dzeloņdrātīm uz Baltkrievijas robežas, tuvojas pusmiljonam eiro jeb ir 455 802 eiro.
Starp citu, Latvijas dzeloņstiepļu ražotājs piedāvāja žogu būvēt vēl dārgāk, turklāt ar termiņu divi mēneši.
Un te rodas jautājumi. Kāpēc līguma darbības laikā mainīja tehnisko specifikāciju? Man nav pierādījumu, ka tas ir robežsardzes dēļ, bet es tikai minu, kas varētu būt iemesls mainīt tehnisko specifikāciju. Viņi ļoti labi saprot CBT un BTO starpību. Kādēļ sākumā izskata CBT variantu, tad pārmetas uz BTO un tad atkal atgriežas pie CBT. Vai nu kāds norādīja, ka BTO nav gana piemērots, vai arī tirgū kaut kur bija pieejams CBT?
Līdz ar to var kārtējo reizi pieņemt, ka Latvijā ir ārkārtīgā cieņā zelta projekti, jo šīs zelta dzeloņdrātis, kuras tiks uzstādītas ne bez Golubevas ziņas, ir kārtējais apliecinājums tam, ka pirkt pa dārgo ir atjaunotās Latvijas īpašais “know-how”, kuru ar katru nākamo reizi tikai pieslīpē arvien labāk. Turklāt vairs jau neviens pat īpaši necenšas slēpt, ka tiek pirkts pa dārgo, jo tā jau sāk veidoties par tādu kā labo praksi. Un kas to zina, varbūt turpmāk mums būs tikai zelta iepirkumi.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
