Ģenerālprokuratūru brīdina par "Latvijas naftas tranzīta" miljonu piesavināšanos

Stepanova vajadzība pēc LNT brīvo naudas līdzekļu pārdales Ventspils tranzītbiznesa aprindās tiek skaidrota gan ar vajadzību nodrošināt miljonāra dārgo dzīvesveidu, gan ar valdības maiņas gaidās saasinājušamies politiskajām ambīcijām, kuru realizēšanai Ventspils tranzītbiznesa spēlētāji tradicionāli izmantojuši uzņēmumu līdzekļus. Šai kontekstā pēdējā pusgada laikā vērojamas pazīmes, ka Stepanovs izveidojis aliansi ar oligarhu Aivaru Lembergu, kura vārdā risinājis sarunas par plašu izlīgumu tā dēvētajā Ventspils tranzīta karā.

Tiek lēsts, ka Lemberga interese attiecībā uz LNT un Ventbunkera naudu nav zudusi un tagad tiek realizēta ar Stepanova palīdzību. Tāpat vairāki avoti Ventspils tranzītbiznesa aprindās pēdējās nedēļās vēstījuši, ka aptuveni pirms mēneša Anrijs Lembergs uzrunājis ar Olafu Berķi saistītus cilvēkus, piedāvājot sadalīt LNT piederošos līdzekļus – 29 miljonus ASV dolāru –, kas noguldīti Valartis bankā Lihtenšteinā.

LNT padomes sapulces priekšvakarā divi LNT vairākuma akcionāri – a/s Ventbunkers un SIA Ventrans Rīga, kas kopā kontrolē 62,49% no balsstiesīgā LNT pamatkapitāla, nosūtījuši brīdinājumu gan padomes locekļiem, gan Ģenerālprokuratūrai, paužot aizdomas par iespējamām kriminālām darbībām, pārdalot LNT naudas līdzekļus tai skaitā dividenžu, aizņēmumu un citā formā. "Šāda līdzekļu piešķiršana Oļega [Stepanova] kompānijai Topmar būtu vērtējama kā krimināls noziegums," atklātā vēstulē iesaistītajām personām norādījis Ģenerālprokuratūras ieceltais Lemberga lietā arestētās mantas pārvaldnieks, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni. Vēstules kopija nosūtīta arī Ģenerālprokuratūrai, kura seko līdzi notiekošajam.

Aizdomas ir ne tikai par LNT padomes iespējamiem pretlikumīgiem lēmumiem, bet pašas padomes un uzņēmuma vienīgā valdes locekļa, Stepanova audžudēla Aleksandra Kuļikova pilnvaru likumību. Pēc tam, kad 18. februārī no LNT padomes locekļa amata atkāpās Sergejs Odincovs, visa LNT padome faktiski uzskatāma par neleģitīmu, jo saskaņā ar Komerclikuma 296. panta 9. daļas noteikumiem situācijā, kad atkāpies kāds no padomes locekļiem, ir jānotiek jaunām padomes vēlēšanām, kurās jāpārvēlē viss padomes sastāvs.

LNT vairākuma akcionāri Ventbunkers un Ventrans jau iesnieguši pieprasījumu par LNT ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu, kas pagaidām ticis ignorēts. Odincova atkāpšanās no amata interpretēta kā piesardzības solis, lai izvairītos no līdzatbildības par iespējamiem pretlikumīgiem finanšu lēmumiem, kurus varētu pieņemt valdes un padomes vairākums. LNT padomes locekļi Ivars Bērziņš, Aleksejs Ovods un Hardija Vaivade, kā arī valdes loceklis Alensandrs Kuļikovs un pats Oļegs Stepanovs svētdien izsūtītā vēstulē brīdināti, ka šādām darbībām var būt krimināls raksturs.

Tāpat Ģenerālprokuratūra vērtē iesniegumus, kuros apšaubīts, cik tiesiski amatā apstiprināts LNT šobrīd vienīgais valdes loceklis Kuļikovs. Viņš amatā iecelts, pamatojoties uz izrakstu no 2013. gada 18. janvāra LNT akcionāru sapulces, bet tās likumība apšaubīta, jo ne visi akcionāri tajā piedalījās un tā netika legāli sasaukta. Attiecīgie iesniegumi nosūtīti arī Uzņēmumu reģistram un Tieslietu ministrijai.

"Ir jāuzsver, ka nav tāda protokola, kuru būtu parakstījuši LNT akcionāri un kurš apstiprinātu falsificēto izrakstu. Šo falsifikāciju veica Aleksejs Ovods un viņa asistente Tatjana Poškurlata. Nenoliedzami, tā ir krimināli sodāma dokumenta falsifikācija, un šī lieta šobrīd tiek izskatīta attiecīgajās instancēs. Līdz ar to es aicinu Jūs rīkoties saskaņā ar likumu un nopietni apsvērt, vai patiesi vēlaties būt dalībnieki šajā nekaunīgajā, krimināli sodāmajā mēģinājumā piesavināties LNT naudas līdzekļus,” teikts Meroni vēstulē.

Šādas darbības var kalpot par veidu, kā apiet Rīgas apgabaltiesas lēmumu par arestēto mantu tā dēvētajā Aivara Lemberga krimināllietā. Ja Ventspils mērs tiktu notiesāts saskaņā ar apsūdzībām koruptīvās darbībās un atrašanos interešu konfliktā, valstij būtu tiesības uz arestēto mantu, ja vien tā līdz notiesājošam spriedumam netiktu izsaimniekota. Tas attiecas arī uz LNT brīvo līdzekļu daļu, ko kontrolē tā 62,49% akciju īpašnieki a/s Ventbunkers un SIA Ventrans Rīga.

Arests Lemberga leitā uzlikts patiesā labuma guvēja tiesībām, nevis uzņēmumu kapitāldaļām vai akcijām, kas neapdraudēja par labu valstij arestēto mantu līdz brīdim, kamēr citi šo uzņēmumu akcionāri, tā dēvētie Lemberga opozicionāri, bija kara stāvoklī ar Ventspils mēru.

Stepanova vajadzība pēc LNT brīvo naudas līdzekļu pārdales Ventspils tranzītbiznesa aprindās tiek skaidrota gan ar vajadzību nodrošināt miljonāra dārgo dzīvesveidu, gan ar politiskām ambīcijām, kuru realizēšanai Ventspils tranzītbiznesa spēlētāji tradicionāli izmantojuši uzņēmumu līdzekļus. Stepanova dārgo dzīvesveidu raksturo gan nesenā luksusauto Aston Martin iegāde, gan īpašās prasības sadzīvei, piemēram, pārlidojumiem pat Eiropas robežās izmantot privāto lidmšīnu, kas pēc informētu avotu aplēsēm izmaksā vairākus desmitus tūkstošus latu par reizi.

Stepanovs tiek uzskatīts arī par vienu no tā dēvētā Olšteina "sešinieka" kontrolētājiem Saeimā. Februāra vidū, kad "olšteiniešu" sponsori nespēja vienoties par satiksmes ministra kandidātu, Klāvam Olšteinam bija tikšanās ar Stepanovu, kuru politiķis Pietiek nekomentēja. Arī pirms 11. Saeimas vēlēšanām, kad Pietiek devās uz interviju pie Klāva Olšteina, viņam līdzās sēdēja Stepanova preses sekretārs Aleksandrs Niklass, kurš centās panākt jaunajam politiķim kritiskas publikācijas neparādīšanos pirms vēlēšanām. Līdzīgu lūgumu Pietiek pirms vēlēšanām pauda Stepanova drošībnieks, apsardzes firmas TM Security īpašnieks Mārtiņš Tenbergs, atzīstot, ka viņam rūp "olšteiniešu" iespējami plašāka pārstāvība 11. Saeimā. Šo sešu deputātu balsīm būs izšķiroša loma varas pārdalē tuvāko mēnšu laikā gaidāmajās pārbīdēs valdībā, tādēļ pēdējās nedēļās saasinājusies vairāku sponsoru konkurence par to, kurš kontrolēs šo deputātu grupu.

Novērtē šo rakstu: