Iesaki rakstu:

KamÄ“r nākamās koalÄ«cijas partijas stutÄ“ valdÄ«bu, dala portfeļus, raksta memorandus un valdÄ«bas deklarāciju, arÄ« nākamā opozÄ«cija ir sākusi apsvÄ“rt savu taktiku, kā turpmāk darboties. Viens no opozÄ«cijas instrumentiem ir parlamentāro izmeklÄ“šanas komisiju veidošana.

Jā, jā, bieži ir dzirdÄ“ta skeptiska ņaudÄ“šana, ka no parlamentārajām komisijām nav nekādas jÄ“gas, taču to parasti propagandÄ“ valdošie spÄ“ki un tiem tuvie politikas vÄ“rotāji. Tā gluži nav, ka nav nekādas jÄ“gas. Ja ne vairāk, tad parlamentāro komisiju galaziņojumos tiek nosaukti šÄdi tādi uzvārdi, lai tauta zina savus varoņus. Tiesa gan, likumdošanas priekšlikumi bieži tiek nobÄ“dzināti tālā atvilktnÄ“. Bet nu tāda ir Saeimas opozÄ«cijas maize un garoza.

IespÄ“jams, jau drÄ«z taps atkal jaunas parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas par dažādām tÄ“mām. Viena no šÄdām tÄ“mām, kas iepriekš nav cilāta, bet tagad sāk nobriest, ir problÄ“ma ar nacionālo aviokompāniju “airBaltic”. IespÄ“jams, ka šo lietu pacels 14. Saeimas “Latvija pirmajā vietā” frakcija vai kāda plašÄka deputātu grupa, kura vÄ“lÄ“sies izmeklÄ“t, kas Ä«sti ar nacionālo aviokompāniju notiek. Jo neskaidru jautājumu ir gana daudz.

Divu gadu laikā valsts ieguldÄ«jumi nacionālās aviokompānijas “airBaltic” glābšanā mÄ“rāmi nu jau vairāk nekā 300 miljonu eiro apmÄ“rā. Aviokompānija šajā laikā cietusi ievÄ“rojamus zaudÄ“jumus, šÄ« tendence saglabājas arÄ« 2022. gadā. Neraugoties uz to, “airBaltic” ir viens no galvenajiem televÄ«zijas izklaides šova un pÄ“tnieciska raidÄ«juma sponsoriem. Bet sponsorÄ“šana ir atļauta tikai no peļņas. Kā uzņēmums var kaut ko sponsorÄ“t, ja tam ir zaudÄ“jumi?

Ir, protams, arÄ« objektÄ«vi apstākļi, kāpÄ“c radās zaudÄ“jumi - kovids un karš Ukrainā. 2020. gadā zaudÄ“jumi bija 264,8 miljoni, 2021. gadā - 135,7 miljoni, bet šÄ gada pirmajos trÄ«s mÄ“nešos - 6,251 miljons eiro. “airBaltic” atlaida lielu skaitu darbinieku, reisu skaits tika radikāli samazināts, nesen iegādātās jaunās lidmašÄ«nas iznomāja citām aviokompānijām, bet “airBaltic” klienti bija spiesti samierināties ar lidošanu vecās “grabažās”.

Ja runa bÅ«tu par privātas kompānijas Ä·ibelÄ“m, tad tas bÅ«tu mazliet cits stāsts, taču aviokompānija ir Ä“dusi nodokļu maksātāju naudu. ApbrÄ«nojams paradokss, bet tieši kompānijā, kas cietusi vislielākos zaudÄ“jumus, augstākais menedžments saņem vislielākās algas. Runa nav tikai par uzņēmuma valdes priekšsÄ“dÄ“tāju un izpilddirektoru Martinu Gausu, kurš pÄ“rn saņēmis 828 tÅ«kstošus eiro. Ir vÄ“l daži valdes locekļi, kas saņēmuši vairāk nekā 250 tÅ«kstošus eiro.

IespÄ“jams, parlamenta deputāti pievÄ“rsÄ«s uzmanÄ«bu tādai dÄ«vainÄ«bai, ka Martins Gauss darbojas un saņem algu par diviem amatiem - kā valdes priekšsÄ“dÄ“tājs un izpilddirektors. Kovida spelgonÄ« viņš atteicās no mazākās algas saņemšanas, bet pÄ“c tam ir atsācis saņemt atkal abas algas. TikmÄ“r ir virkne tagad jau bijušo amatpersonu uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš”, pret kurām ir skarbi krimināltiesiski vajāšanas darbi tieši par to pašu - ka tās esot savienojušas divus darbus savā uzņēmumā un par to saņēmušas divas algas. Vienā gadÄ«jumā viss ir jauki un pareizi, bet otrā cilvÄ“kiem draud teju vai ieslodzÄ«šana drÅ«majā cietumā.

Martins Gauss un “airBaltic” ļoti moži komunicÄ“ ar sabiedrÄ«bu - publicÄ“ intervijas, pašslavinošus materiālus plašsaziņas lÄ«dzekļos un sociālajos tÄ«klos. Un ir pamanÄ«ts arÄ«, ka paralÄ“li publisko attiecÄ«bu kampaņai uzņēmuma izpilddirektors un valdes loceklis, kā arÄ« citi uzņēmuma lobiji ir sākuši “apstrādāt” pārvÄ“lÄ“tās 14. Saeimas partijas. “airBaltic” vajadzÄ«ba ir vienkārša - vajag vÄ“l naudu.

Ar to naudu, kas savulaik jau no valsts kabatas ir iedota, nepietiek. Šajā brÄ«dÄ« nevajag daudz - nu kādus 60 miljonus eiro. Ar to tad aviokompānija varÄ“s uz kādu laiku izglābties lÄ«dz nākamajai reizei. Uzņēmuma subsidÄ“šanu var noformÄ“t, nosaucot to kādā citā vārdā - piemÄ“ram, par “pamatkapitāla palielināšanu” vai kaut kā uz to pusi.

Te gan jāteic, ka topošÄs koalÄ«cijas partijām diezin vai tā viegli var atrasties 60 miljoni, kurus iegrÅ«st negausÄ«gajā aviokompānijas rÄ«klÄ“. Izskatās, ka nākamais budžets bÅ«s izspiests kā citrons, saspiests kā beļģu vafele un fiskālā telpa nebÅ«s lielāka par vieninieka kameru cietumā. Bet nu, ja aviokompānija prasmÄ«gi palobÄ“s (pasponsorÄ“s) pareizos politiÄ·us... palÄ«dzÄ«ba no valsts maka atkal var atnākt tāpat kā visu laiku jau ir nākusi.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv