Gandrīz no katras Mūsu Vadoņa runas var mācīties ko jaunu un nebijušu…

Taču šodien viens no vadošajiem ziņu portāliem it kā žurnālistes personā izvietojis tā saucamā “maksas satura” sadaļā lasāmgabalu “Vienvērtība, brīvtelpa, konstitucionālais orgāns – ko Levits mums iemācījis pirmajās 100 dienās”. Lai gan parastajam mirstīgajam no šīs pamācošās vielas bez papildu 1,99 EUR tēriņa apbrīnojamas tikai pirmās trīs rindkopas, rodas aizdomīgas sajūtas – vai žurnāliste patiesi ir autore šim …?  

Ņemot vērā, ka attīstītais sociālisms savulaik tika skāris manu saprašanu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, kļuva interesanti iepazīties ar vismaz dažām atziņām no minētā lasāmgabala bezmaksas satura. un kļuva nedaudz baisi. Tāda kā Josifa vai Kimu dinastijas smaķele uzvēdīja. Turpmāk mēģināšu atainot, tā teikt, esenci, nomainot dažus vārdus:

… Kāda nianse Mūsu Vadoni atšķir no viņa nesenākajiem priekštečiem amatā, proti, viņa publiskās uzstāšanās raksturo izglītojošs aspekts – vai tas būtu par Satversmē rakstīto, par Latvijas valsts tiesiskajiem pamatiem vai par vēl līdz galam neapzinātajiem draudiem saistībā ar veikalu Top darba laiku svētdienās Latvijas mazpilsētās.

Gandrīz no katras Mūsu Vadoņa runas var mācīties ko jaunu un nebijušu, un katra nākamā publiskā uzstāšanās jau tiek gaidīta ar ziņkāru jautājumu: ko, f…, jaunu atkal dzirdēsim? Turklāt šķietami sarežģītas lietas viņš spēj paskaidrot vienkārši un saprotami un būtiskas idejas nepietaupa tikai fantastiski augstām un tikai viņam īpaši paredzētām tribīnēm, bet runā par tām arī ar mazizglītotajiem indivīdiem Latvijas tālākajos galos.

Mūsu Vadoņa teiktais rod dzirdīgas ausis, un uz viņa teikto kā aksiomu sāk atsaukties jau drīz pēc domu un ideju izskanēšanas. Piemēram, 1. oktobrī Mūsu Vadonis apmeklēja Ministru kabineta sēdi un uzrunā iezīmēja valdības lomu mūsu valsts konstitucionālajā sistēmā, kā arī politisko atbildību par reformām un lēmumiem. Jau drīz vien valdības ministri savstarpējās sarunās un diskusijās ar Saeimas deputātiem kā argumentu neviltotā sajūsmā vairākkārt pieminēja Mūsu Vadoņa teikto par valdības darba jēgu un atbildību.

Ar šo tas arī viss. Klau, kā varētu piemunsturēties pie VP komandas, lai rakstītu šādus opusus par nelielu, bet godīgu atlīdzību man? Padomā vēl dažas pompozas idejas, jo vasarnīcā bēniņos kaut kur mētājas gan V.I.Ļeņina, gan J.V.Staļina runas un atziņas par visu svarīgo gan tēvzemē, gan pasaulē.

Un noslēgumā – īss citāts no VP uzrunas Ipiķu pagasta iedzīvotājiem 2019. gada 30. septembrī: Paldies, dārgie ipiķieši, par iespēju būt šeit, jūsu vidū, un apmeklēt šo Latvijas, vistālāk uz ziemeļiem izvirzīto un vistuvāk Ziemeļpolam esošo, punktu!

Iztēlojos nabaga ipiķieti – parasto, kurš jūtas viegli apdullis no šīs pasaules uzbūves interpretācijas. Kā tālāk dzīvot - lepoties? Nekavējoties sākt biznesu ar leduslāčiem?

Un pavisam noslēgumā – tās gan V.I.Ļeņina, gan J.V.Staļina runas un atziņas arī maksāja kaut kādas 50 padomju kapeikas par vienu sējumu – tā ka pilnīgi ir attaisnojams vadošā ziņu portāla noteiktais maksas saturs tautai par šo pērļu kaisīšanu paši ziniet, kam.

Novērtē šo rakstu: