Gaidis Bērziņš varētu būt "Nacionālās apvienības" Rīgas mēra kandidāts
PIETIEK28.06.2012.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Nu jau bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, kurš pēc demisionēšanas nolēmis atjaunot Saeimas deputāta mandātu, varētu būt Nacionālās apvienības kandidāts Rīgas mēra amatam nākamvasar gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Līdz šim par sabiedrībā atpazīstamu politisko līderi neuzskatītais Bērziņš, paziņojot, ka demisionē dēļ premjera spiediena ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā, ir guvis politiskos punktus nacionāli noskaņotu vēlētāju vidū, ko Nacionālā apvienība vēlas izmantot Rīgas domes vēlēšanās, kurās sagaidāms, ka dominēs tieši nacionālie jautājumi.
Nacionālās apvienības līderi par Bērziņa iespējamo kandidēšanu Rīgas mēra amatam pagaidām izsakās piesardzīgi, tomēr noprotams, ka politiskais spēks ar cerībām raugās uz šādu iespēju. Piesardzība sniegt skaidru atbildi par bijušā tieslietu ministra plāniem tiek pamatota gan ar to, ka līdz pašvaldību vēlēšanām ir gandrīz gads un pa šo laiku var daudz kas mainīties, gan ar to, ka Bērziņam vajag atelpu.
"Par to vēl ir pāragri spriest. Es nesaku - nē, bet par tik nopietnu jautājumu lēmums, manuprāt, būtu jāpieņem apvienības domes vai pat kongresa līmenī. Bet, ja man liktu atbildēt šodien, es teiktu - nē cilvēcisku iemeslu dēļ - gribu pāris nedēļas atpūsties," Pietiek ceturtdien teica Bērziņš, nenoliedzot, ka politikas kuluāros pēdējās dienās uzvirmojušās runas par viņa kandidēšanu Rīgas mēra amatam nav bez pamata.
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars Pietiek nenoliedza, ka atsevišķās sarunās šāda doma ir izskanējusi, "šāda ideja ir pamesta gaisā", bet par to nav spriests ne Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas, ne valdes līmenī. "Puspajokam pajautāju Gaidim, vai viņš būtu ar mieru [kandidēt Rīgas mēra amatam], un viņš nebija sajūsmā," atzina Dzintars, uzsverot, ka līdz pašvaldību vēlēšanām vēl ir laiks.
Sagaidāms, ka vismaz Rīgas domes vēlēšanās, par kurām tiek prognozēts, ka pašlaik pie varas jau esošais Saskaņas centrs varētu iegūt vairāk kā 50% balsu, priekšvēlēšanu kampaņas centrālā tēma būs nacionālie jautājumi.
Tādēļ starp daudzajiem minējumiem par to, kādi bijuši tieslietu ministra Bērziņa pēkšņās demisijas patiesie iemesli, šonedēļ uzvirmoja arī versija par politisko punktu gūšanu, gatavojoties gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Kāds Nacionālās apvienības valdes loceklis, kurš viens no nedaudzajiem Bērziņa demisijas dienā bija iepriekš brīdināts par šo soli, Pietiek uzsvēra, ka iespējamie plāni Bērziņa jauniegūto popularitātes vilni izmantot Rīgas domes vēlēšanās neesot bijuši demisijas pamatā. Formālais iemesls Bērziņa demisijai - spiediens no premjera Valda Dombrovska (Vienotība) virzīties uz priekšu jautājumā par ebreju kopienas īpašumu restitūciju - ir atradis dzirdīgas ausis nacionāli noskaņotu vēlētāju vidū.
Pietiek jau aprīlī rakstīja, ka, lai nepieļautu SC graujošu uzvaru Rīgas domes vēlēšanās nākamgad, kā tas tiek prognozēts, labēji centriskās partijas Vienotība, Reformu partija (RP), Nacionālā apvienība un Latvijas Zaļā partija bija uzsākušas neformālas konsultācijas par iespēju veidot kopīgus sarakstus Rīgā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.