Gada laikā cietumā mīklaini miruši jau trīs par sadarbošanos ar Krievijas dienestiem apcietinātie vai notiesātie – vai tikai sagadīšanās?

Šo pirmdien it kā ar sirdslēkmi miris 68 gadus vecais Oļegs Buraks, kurš Centrālcietumā izcieta tiesas piespriestos 15 gadus. Viņam iepriekš nebija konstatētas nekādas nopietnas vai dzīvību apdraudošas veselības problēmas, kā arī vēl pagājušajā sestdienā viņš telefonsarunā ar radinieci bijis možs un nav sūdzējies ne par kādām veselības problēmām.

Tiesa, telefonsarunā viņš izteicis frāzi “atkal sākas”, gan neprecizējot, ko ar to domā. Taču visticamāk viņš ar to domājis, ka ar viņu atkal sākas izrēķināšanās, kas jau iepriekš piedzīvota cietumā. Tur viņš vispirms saindēts kopā ar vēl kādu ieslodzīto. Par laimi, viņam izdevies izķepuroties. Vēl viņam salauztas ribas kādā inscenētā cietumnieku kautiņā.

Pirmais no šīs trijotnes aizsaulē devās Jura Juraša „kompanjons” Igors Bobirs, kuram bija tikai 52 gadi. Arī viņam nebija nekādu zināmu veselības problēmu, un viņa nāve radiniekus pārsteidza nesagatavotus. Viņš iepriekš radiniekiem bija sūdzējies par spīdzināšanu cietumā.

Savukārt Raitim Dolgovam tika diagnosticēts un izoperēts audzējs, kas teorētiski varētu būt nāves iemesls. Taču arī viņš mira vēl spēka gados.

Visus trīs saista tas, ka līdz izdienas pensijai viņi strādājuši iekšlietu struktūrās. Raitis Dolgovs bija kriminālpolicijas izmeklētājs, Igors Bobirs padomju laikā strādājis Valsts drošības komitejā. Savukārt Oļegs Buraks savulaik bija Iekšlietu ministrijas Informācijas centra amatpersona. Savukārt pēc tam visu ceļi krustojušies apdrošināšanas sabiedrībā BTA, kur viņi strādājuši drošības dienestā.

Neviens no viņiem savu vainu apsūdzībās norādītajos noziegumos nav atzinis. Tā kā lietas ir slepenas, tad tas, par ko konkrēti viņi bijuši apsūdzēti, detalizēti nav zināms pat tuvākajiem radiniekiem. Sarunās ar radiniekiem visi teikuši, ka apsūdzības ir ne tikai nepamatotas, bet pat muļķīgas un neloģiskas. Taču slepenības dēļ viņi par tām runāt nedrīkstot.

Novērtē šo rakstu: