Fotoattēli un policijas stomīšanās rada nopietnas bažas par Zolitūdes traģēdijas lietisko pierādījumu likteni
L. Lapsa13.04.2014.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Būvfirmas Re&Re darbinieks īsi pēc Zolitūdes traģēdijas notikuma vietā gabalos sagriezis kādu īpaši aizdomīgu sabrukušās ēkas konstrukcijas daļu. Valsts policija nepatiesi apgalvo, ka sagriezējs esot "darbinieks, kurš tika pieaicināts no Rīgas domes", un nespēj paskaidrot ne to, kas devis komandu tieši šo detaļu sagriezt, ne to, kur precīzi tā palikusi. Taču zīmīgākais tas, ka šīs un citas dīvainības centrējas tieši ap to sabrukušā veikala konstrukcijas daļu, kura izteiksmīgi liecina - konstrukcija sākusi deformēties jau ilgi pirms ēkas sabrukšanas un to, pēc visa spriežot, vismaz būvniekiem noteikti vajadzēja pamanīt.
Dažas nedēļas pēc notikušās traģēdijas pieredzējušais būvnieks Sergejs J. vērsa Pietiek uzmanību uz kādu no daudzajām fotogrāfijām no notikuma vietas: ITAR-TASS fotogrāfs bija fiksējis ainu, kā cilvēks sarkanā jakā sagriež gabalos vienu no ēkas nesošajām konstrukcijām.
Savukārt nākamajās dienās uzņemtajos attēlos šī sagriežamā konstrukcija - atšķirībā no citām - notikuma vietā vairs nebija redzama (tas redzams publicētajos attēlos - pārējās konstrukcijas ir savās vietās, savukārt šī, pamatīgi saliektā, ir pazudusi bez pēdām)
Sergeja J. ievērību bija izpelnījušās vairākas īpatnības saistībā ar konkrēto konstrukciju (kopni). Pirmkārt, tai bija citāds spraišļu izkārtojums, otrkārt, citāds bija arī nostiprināmo skrūvju skaits un izvietojums, bet galvenais - atšķirībā no citām, līdzīgajām ēkas konstrukcijām, kas arī pēc sagrūšanas nebija saliekušās, šī bija ļoti nopietni deformēta.
Ne tikai Sergejs J, bet arī visi citi Pietiek aptaujātie būvnieki, aplūkojot šo konstrukciju fotoattēlā, bija vienisprātis - tik nopietna deformācija noteikti noritējusi vairāku dienu laikā. Citiem vārdiem, - šī liela izmēra konstrukcija liekusies ilgāku laiku, un to noteikti būtu vajadzējis pamanīt būvniekiem, kas labiekārtoja vēlāk sabrukušās ēkas jumtu.
Turklāt ir iespējams, pieļauj Sergejs J., ka atšķirīgais skrūvju un spraišļu izkārtojums liecina - deformācija pamanīta jau iepriekš, bet to mēģināts apturēt ar papildu stiprinājumu uzstādīšanu.
Tieši šo deformēto konstrukciju, kura, kā varētu domāt, tieši savā sākotnējā izskatā varētu būt bijusi nozīmīgs fakts izmeklēšanā, jau neilgi pēc traģēdijas - kā rāda ITAR-TASS fotogrāfa uzņemtais attēls - lielā steigā sagriezis kāds "no Rīgas domes pieaicinātais darbinieks", bet pēc tam šie fragmenti aizvesti nezināmā virzienā, par ko Valsts policija sniedz pretrunīgas un vismaz daļēji nepatiesas ziņas.
"Fotogrāfijā fiksētā darbība notika notikuma vietas apskates laikā, kuru veica Valsts policija. Notikuma vietas apskates laikā izņemtie lietiskie pierādījumi šobrīd ir nodoti glabāšanā IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrai un tiks pētīti nozīmētās ekspertīzes gaitā," - šādu sākotnējo skaidrojumu Valsts policija sniedza uz Pietiek jautājumiem, no kuras tieši struktūras ir cilvēks, kas griež gabalos Zolitūdes veikala konstrukciju, kāpēc viņš to dara, pēc kā rīkojuma un kur sagrieztie gabali pēc tam ir likti.
"Attēlā redzamais cilvēks ir darbinieks, kurš tika pieaicināts no Rīgas domes, viņš nav VP vai VUGD darbinieks," - šāda bija Valsts policijas atbilde uz Pietiek precizējošo jautājumu, kas ir attēlā redzamais cilvēks - Valsts policijas darbinieks, VUGD darbinieks vai kādas citas struktūras pārstāvis.
Uz jautājumu, vai visa attēlā redzamā deformētā konstrukcija ir nodota Nodrošinājuma valsts aģentūrai, Valsts policija apgalvoja, ka "jūs interesējošā konstrukcijas detaļa no kuras tika atdalīti nepieciešamie lietiskie pierādījumi, šobrīd atrodas notikuma vietā".
Taču Valsts policijas atbildes, kā izrādījās, nebija patiesas. Nākamajās dienās uzņemtās fotogrāfijas skaidri parādīja, ka atšķirībā no pārējām, nedeformētajām konstrukcijām, kuras joprojām atradās notikuma vietā, deformētā, gabalos grieztā konstrukcija jau ir pazudusi visā pilnībā, - un nevis tikai kādi "atdalīti nepieciešamie lietiskie pierādījumi".
Savukārt, no aģentūras Scanpix saņemot labākas izšķirtspējas attēlu, kļuva skaidrs, ka persona, kas attēlā redzama, sagriežot gabalos deformēto konstrukciju, ir tērpta būvkompānijas Re&Re jakā. Tas nozīmēja - attēls rāda, ka, domājams, ļoti nopietnu pierādījumu gabalos sagriež tās būvfirmas pārstāvis, uz kuru krīt vienas no būtiskākajām aizdomām.
Turklāt arī Re&Re pārstāve Pietiek netieši apliecināja, ka Valsts policija ir sniegusi nepatiesas ziņas, informējot par kādu "no Rīgas domes pieaicinātu darbinieku", - tas esot bijis tieši "Re&Re darbinieks, kas ir kvalificēts strādāt ar autogēnu".
"Kā jau publiski esam stāstījuši - piedāvājām gan glābējiem, gan policijai savu palīdzību. Pēc Valsts policijas lūguma palīdzēt ar griešanas tehniku - norīkojām kvalificētu strādnieku ar autogēnu, kas policijas uzdevumā pildīja policijas pārstāvju norādījumus," apliecināja Re&Re pārstāve.
Papildu šaubas par Valsts policijas sniegto informāciju radīja arī tas, ka policija nevēlējās un joprojām nevēlas atklāt, kas tieši devis rīkojumu par deformētās konstrukcijas sagriešanu, - tas esot bijis kāds anonīms "VP darbinieks, kurš veica notikuma vietas apskati". Tieši anonīmais apskates veicējs tad arī esot "organizējis fotoattēlā redzamo darbību".
Valsts policija tā arī nevēlas kliedēt bažas šai sakarā, - tā nevēloties sniegt nekādus papildu skaidrojumus par to, kur tad palikusi gabalos sagrieztā deformētā konstrukcija.
"Tādās detaļās par pierādījumu izņemšanu policija neielaidīsies, tas ir izmeklēšanas noslēpums. Ja ir bažas, ka ir kaut kas pazudis, varam apliecināt, ka nekas nekur nav pazudis un visi lietiskie pierādījumi tiek saglabāti," neraugoties uz visām dīvainībām, apgalvo Valsts policijas pārstāve.
Turklāt, kaut gan fotoattēli skaidri rāda, ka gabalos tikusi sagriezta visa konstrukcija vai vismaz tās deformētā daļa, Valsts policija joprojām runā tikai par "vienu atdalītu gabalu".
"Attēlā redzamais cilvēks ir "cilvēks ar autogēnu", kurš konkrētā brīdī bija nepieciešams, lai pēc procesa virzītāja un tobrīd piesaistītā eksperta atzīmēm uz kopnes, fiziski tai atdalītu gabalu, (kas nekur nav pazudis un pazust nevarēja)," - tas ir viss, ko spēj vai vēlas paskaidrot Valsts policija.
Kā zināms, šonedēļ Valsts policija gatavojas veikt ekspertīzi Zolitūdes traģēdijas vietā, taču nekāda plašāka informācija par to sniegta netiek.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.