Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Satiksmes ministrija (SM) kā airBaltic liekākā (52,6%) akcionāre no lidsabiedrības privātā līdzīpašnieka - Bertolta Flika vadītās Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) - saņēmusi piedāvājumu ieilgušo konfliktu par airBaltic preču zīmēm atrisināt, no BAS atpērkot preču zīmes.

Pietiek jau rakstīja, BAS un tai piederošās preču zīmes - airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles - pērn decembrī ieķīlātas krievu miljardierim Vladimiram Antonovam (aizvadītajā nedēļā uzturējās Rīgā un tikās arī ar Fliku) piederošajās bankās Latvijas Krājbanka un Snoras. BAS ķīlas vērtība ir 31 miljons latu.

BAS īpašumā airBaltic preču zīmes nonāca pēc klusi noslēgta darījuma 2009.gada nogalē, informācija par to tika publiskota tikai pērn vasarā. BAS par preču zīmēm airBaltic solīja līdz pērnā gada beigām samaksāt 13 miljonus eiro (aptuveni 9,1 miljons latu), taču līdz šim tā arī nav skaidrs, cik patiesībā BAS samaksājis.

Pēc satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) padomnieka juridiskajos jautājumos Arta Stuckas Pietiek atzītā, ministrija pagaidām nav tikusi skaidrībā, vai Flika piedāvājumu par preču zīmju atpirkšanu vērtēt kā joku vai reālu priekšlikumu. Stuckam kā štata padomniekam Augulis uzdevis tikt skaidrībā ar to, kas notiek airBaltic. Ministra padomnieks sola, ka līdz 4. martam risinājumi būšot.

Pietiek: - Pēc TV3 raidījuma Nekā personīga ziņotā, jūs pagājušajā trešdienā kā „ministra sūtīts izlūks” esot ticies ar Latvijas Krājbankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu. Vai jums izdevās noskaidrot kaut ko vairāk par airBaltic situāciju?

Stucka: - Es netikos ar Antonova kungu. Es todien biju Krājbankā, bet neesmu ticies ar Antonovu.

Tas ir tiesa, ka es tajā dienā biju Krājbankā saistībā ar airBaltic jautājumu. Runāju kontekstā ar to, ka Satiksmes ministrijai nepieciešama pilna informācija par airBaltic finanšu situāciju, runāju, jo tā ir normāla saruna starp akcionāriem. Tas bija viss.

Ar Antonova kungu es netikos, es tikos ar citiem cilvēkiem no bankas. Cilvēki Krājbankā strādā ar šo jautājumu, un es ar viņiem arī tiekos. Ko tad es ar Antonova kungu? Es jau to situācija nepārzinu tādā līmenī, es, ja tā var teikt, tikai lietotāja līmenī par airBaltic.

Mana pozīcija ir tāda, ka ministra kungs man ir uzdevis vākt informāciju par airBaltic, un es arī to daru – runāju ar visiem, runāju ar Fliku, runāju ar Krājbanku, esmu gatavs runāt ar visiem pārējiem, lai nodrošinātu maksimālu informāciju par airBaltic.

Jums arī ar Fliku ir izdevies tikties un sarunāties?

Jā, protams, esmu runājis arī ar Flika kungu.

Vai tad jums tagad ir skaidrs, ko ieteikt ministram, kā rīkoties šajā ļoti jau iestrēgušajā jautājumā gan par airBaltic preču zīmēm, gan par valsti ierobežojošo airBaltic akcionāru līgumu?

Tas, kas mums ir svarīgi, ir svarīgi piesaistīt auditorus, lai tiktu skaidrībā par airBaltic finanšu stāvokli. Tā informācija, ko Fliks sniedzis, nav pilnīga un mēs nevaram gaidīt, kad noslēgsies kārtējais audits. Tas mums neder, tas nozīmē, ka mums ir nepieciešams saņemt informāciju ātrāk, ņemot vērā, ka to satiksmes ministram ir uzdevis izdarīt premjers. Līdz ar to mēs pēc iespējas ātrāk gribam iegūt informāciju par airBaltic patieso finanšu stāvokli. Attiecībā par SM redzējumu – jā, šobrīd mums ir viedoklis, bet, lai to publiskotu, ir nepieciešama vēl papildus informācija no airBaltic, kuras šobrīd nav.

Kā tad jūs gatavojaties panākt, lai Fliks kā airBaltic vienīgais valdes loceklis un līdzīpašnieks SM sniegtu informāciju, ko viņš nav darījis līdz šim? Kas ir tie jūsu ieroči, lai ministrija panāktu, ka Fliks sniedz SM un padomes pieprasīto informāciju?

Neviens nav teicis, ka tas akcionāru sadarbības līgums, kas valstij noslēgts ar Flikam piederošo Baltijas aviācija sistēmas, ir valstij izdevīgs. Tas ir punkts viens. Otrkārt, protams, ka SM kā akcionārs var iedarboties uz Flika kungu tikai saskaņā ar Komerclikuma prasībām.

Attiecībā uz padomi – 28.februārī ir sasaukta atkārtota airBaltic padome, kurā mēs arī esam ieinteresēti noskaidrot šos jautājumus par airBaltic finansēm. Līdz ar to mana pozīcija ir komunicēt ar pārējiem akcionāriem, tai skaitā ar Fliku, pierādīt, stāstīt, ka to informāciju ir nepieciešams iegūt. Jo ātrāk valsts kā akcionārs sapratīs, kāda ir tā situācija, jo ātrāk Ministru kabinets varēs pieņemt kompetentu lēmumu.

Šobrīd informācija, kas sniegta, ir nepietiekama, lai uz tās pamata pieņemtu kādu konkrētu lēmumu. Mums ir cerības uz šo padomes sēdi 28.februārī, lai attiecīgi 4.martā no padomes būtu iesniegts ziņojums ministram, bet viņš pēc tam varētu informēt valdību.

Vai ir tā, ka Fliks cenšas respektēt SM kā lielāko airBaltic akcionāru, vai tomēr par airBaltic jautājumu komunikācija notiek neformālā līmenī, teiksim, Flikam runājot ar Lembergu un Antonovu?

Mana un ministrijas pozīcija ir bezpersoniska, mūsu galvenais mērķis ir iegūt maksimāli daudz informāciju par airBaltic finanšu stāvokli. Mans uzdevums ir ministram sagatavot informāciju par to, kā atrisināt šo problēmu, ko es arī daru.

Cik juridiski pamatots ir tas, par ko ieminējies ministrs, ka valsts pie zināmiem nosacījumiem varētu pārdot tai piederošās airBaltic akcijas?

Vēl nav nekāda ziņojuma, līdz ar to tie visi varianti par pārdošanu vai nepārdošanu ir diezgan lielas spekulācijas.

Ja jūs kā ministra padomnieks un jurists esat iedziļinājies airBaltic jautājumā, vai redzat, ka ir risinājums airBaltic preču zīmju atgūšanai lidsabiedrības īpašumā? Vai arī tas ir tā, kā izskan neoficiāli - šīs iespējas ir tuvas nullei?

Kāpēc tuvas nullei? Otrs akcionārs [Flika vadītā Baltijas aviācijas sistēmas] Satiksmes ministrijai ir uzrakstījis vēstuli, kurā ir pateikts – samaksājiet visu to naudu un ķīlas vērtību, ko mēs esam ieguldījuši, un preču zīmes ir jūsu. Jautājums ir, vai no BAS puses šī vēstule ir kā apraksts – pajokoju, vai kā apraksts – piedāvāju, uz kā pamata valstij jādomā, kāda būs tālākā pozīcija.

Premjers tomēr ir teicis, ka valsts varētu apstrīdēt, vai šīs preču zīmes BAS ieguva likumīgi?

No premjera kunga ir konkrēti jautājumi, un SM uz tiem arī atbildēs. Tas stāsts ir tāds - ja saistībā ar šo preču zīmju nonākšanu BAS rīcībā ir bijušas kaut kādas nelikumības, tad nebūs tā, ka Augulis kā ministrs mēģinās to noslēpt vai premjeram nepateikt. Mēs neesam ieinteresēti padarīt to situāciju sliktāku. Ir iecelta airBaltic padome, un SM kā lielākā akcionāra uzdevums ir pateikt, kāda tā situācija ir, lai valdība pēc tam var pieņemt attiecīgu lēmumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...