Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministrija ir pārbaudījusi Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) piesaistītā eksperta Kaspara Kalniņa (attēlā) objektivitāti, konstatējot, ka K.Kalniņš ir parakstījis objektivitātes un konfidencialitātes apliecinājumu, - šī ir tikai viena no pērlēm Finanšu ministrijas oficiālajā komentārā saistībā ar Pietiek neseno publikāciju par īpatno CFLA projektu izvērtēšanai piesaistīto „ekspertu”. Objektivitātes vārdā Pietiek šo komentāru publicē pilnībā, bez kādām piebildēm:

„[1] Par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras funkcijām un projektu iesniegumu atlasi

Finanšu ministrija paskaidro, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA), pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas atzinumu (kuras sastāvā ir arī trīs Ekonomikas ministrijas pārstāvji, cita starpā Ekonomikas ministrijas atbildīgais valsts sekretāra vietnieks), pieņem lēmumus par projektu iesniegumu apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.

2014. – 2020.gada plānošanas periodā 1.tematiskais mērķis kopumā (tai skaitā visas tā prioritāro virzienu ieguldījumu prioritātes, specifiskie atbalsta mērķi un specifiskā atbalsta mērķa pasākumi) ir paredzēts pētniecības, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām. 1.2.1.4.specifiskā atbalsta mērķa pasākums (turpmāk arī – SAM pasākums), kura īstenošanai veltīta kritika publikācijā, ir paredzēts atbalstam tieši jaunu produktu ieviešanai ražošanā. Šai sakarā Finanšu ministrija īpaši vērš uzmanību uz Eiropas Komisijas vēstuli[1], kurā Eiropas Komisija, raksturojot 1.tematiskā mērķa investīciju raksturu, stingri norāda, ka nav atbalstāma vienkārša iekārtu (ražošanas līniju) un ražošanas paplašināšana, arī tad, ja minētajām iekārtām (ražošanas līnijām) ir paredzēts tirgū ieviest jaunus produktus.

Finanšu ministrija norāda, ka visi SAM pasākumā projektu iesniegumu atlases procesā paredzētie izvērtējamie dokumenti un informācija ir ar noteiktu mērķi un saturisko jēgu. Cita starpā arī publikācijā norādītā “supersarežģītā “kosmiskā” metodoloģija” jeb tehnoloģiju gatavības līmeņi ir starptautisks standarts[2], kurš šajā atlasē ir piemērots, ievērojot Eiropas Komisijas vēstulē norādītos principus.

Finanšu ministrijai nav šaubu, ka SAM pasākuma norisē ir ievērota pareiza un mērķtiecīga Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu investēšana, vienlaikus CFLA kā sadarbības iestādei ievērojot nacionāli izstrādātos noteikumus un metodikas.

[2] Par piesaistītajiem ekspertiem

Ievērojot to, ka projektu iesniegumu atlase ir saistīta ar konkrētu prasību izpildi par eksperimentālo tehnoloģiju komponentēm (vai iekārtām), kā arī par pētniecības un attīstības darbību izvērtējumu, projektu iesniegumu izvērtēšanai CFLA piesaistīja vairākus ekspertus, cita starpā publikācijā kritizēto ekspertu Kasparu Kalniņu. Projektu iesniegumi ekspertiem izvērtēšanai nodoti, ņemot vērā konkrēto ekspertu zināšanas par nozari kopumā, ievērojot faktu, ka pēc skaita plašāka ekspertu piesaistīšana no konkrētu tautsaimniecības nozaru asociācijām vai biedrībām radītu paaugstinātu risku par piesaistīto ekspertu objektivitāti.

Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka ir pārbaudījusi CFLA piesaistītā eksperta K.Kalniņa objektivitāti, konstatējot, ka K.Kalniņš ir parakstījis objektivitātes un konfidencialitātes apliecinājumu, kurā viņš apliecina savu objektivitāti konkrēto projektu iesniegumu vērtēšanā, kā arī apliecina neizpaust informāciju trešajām personām.

[3] Par K.Kalniņa atzinumos sniegto secinājumu izvērtējumu

Nepareizs ir publikācijā norādītais apgalvojums, ka K.Kalniņš personīgi ir noraidījis vairāk nekā 20 projektus. Finanšu ministrija atkārtoti norāda, ka lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem CFLA uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas atzinuma pamata, projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā esot arī trīs Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem. Papildus Finanšu ministrija paskaidro, ka SAM pasākuma ietvaros iesniegts 41 projekta iesniegums, kur 17 projekti ir tikuši apstiprināti un apstiprināti ar nosacījumu, savukārt 24 projekti ir tikuši noraidīti. No noraidītajiem 24 projektu iesniegumiem 21 projekta iesniegums ir ticis noraidīts par inovācijas daļas neatbilstību projektā. Finanšu ministrija informē, ka no 21 noraidītā projekta iesnieguma par inovācijas daļas neatbilstību projektā tikai 11 projekti noraidīti, ievērojot K.Kalniņa atzinumā minēto.

Attiecībā uz publikācijā norādītajiem apgalvojumiem (iebildumiem) par K.Kalniņa atzinumos izdarītajiem secinājumiem Finanšu ministrija paskaidro, ka piesaistītā eksperta atzinums un tajā izdarītie secinājumi ir ierobežotas pieejamības projekta lietas materiāls.

Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka CFLA lēmumi ir apstrīdami vadošajā iestādē (Finanšu ministrijā). Savukārt vadošās iestādes izdoto administratīvo aktu par apstrīdēto sadarbības iestādes lēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā. Ievērojot faktu, ka visās piecās publikācijā norādītajās lietās iesniedzēji ir izlēmuši par apstrīdēšanas iesniegumu iesniegšanu vadošajā iestādē un nevienā lietā nav pagājis termiņš sadarbības iestādes lēmuma pārsūdzēšanai (divos no pieciem gadījumiem vadošā iestāde ir pieņēmusi lēmumu lietā pēc būtības, attiecīgi informējot lietas dalībniekus par pieņemto lēmumu), Finanšu ministrija nesniegs komentārus par publikācijā norādītajiem apgalvojumiem.

Finanšu ministrija pilnībā noraida publikācijā norādīto apgalvojumu, ka CFLA piesaistītie eksperti apstrīdēšanas stadijā paši izskata iesniedzēju apstrīdēšanas iesniegumus. Finanšu ministrija kā augstākā iestāde izskata katru lietu vēlreiz, ievērojot visus regulējošos dokumentus pēc būtības un neatkarīgi no tā, kādi ir konkrēta piesaistītā eksperta izteiktie apgalvojumi.”


[1] Eiropas Komisijas 2015.gada 12.jūnija vēstule Nr.НЗ/LS/ib D(2015) 2643116

[2] ISO 16290:2013 (en) Space systems — Definition of the Technology Readiness Levels (TRLs) and their criteria of assessment 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...