FiktÄ«vs kriminÄlprocess, kura ietvaros nekas netika izmeklÄ“ts: sÅ«dzÄ«ba par prokurores lÄ“mumu kriminÄlprocesÄ par „Swedbank†un advokÄta VonsoviÄa rÄ«cÄ«bu
Rihards Maksimilians Parts · 03.07.2022. · Komentāri (0)[1.1] 2021.gada 19.aprÄ«lÄ« Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pÄrvaldes RÄ«gas Brasas iecirknÄ« uzsÄkts kriminÄlprocess Nr.11094026821 pÄ“c piederÄ«bas pie noziedzÄ«ga nodarÄ«juma grupas objekta saskaÅ†Ä ar KriminÄllikuma XVIII nodaļu, pamatojoties uz manu 2020.gada 6.novembra iesniegumu (turpmÄk – iesniegums). NeatkÄrtojot visus iesniegumÄ atspoguļotos apstÄkļus, norÄdu, ka starp mani (iepriekš Gints Grosfogels) un Akciju sabiedrÄ«bu “HANSABANKA” (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS), reÄ£istrÄcijas numurs: 40003074764, tika noslÄ“gts Aizdevuma lÄ«gums Nr.06-032411-PK.
SaskaÅ†Ä ar šo aizdevuma lÄ«gumu man kÄ fiziskai personai bija izsniegts aizdevums 1 700 000 EUR apmÄ“rÄ. Pamatojoties uz aizdevuma lÄ«guma 2.7.punktu, aizdevuma summas atmaksa un procentu samaksa notiek, AizdevÄ“jam AizņēmÄ“ja vÄrdÄ norakstot attiecÄ«gu naudas lÄ«dzekļu summu no AizņēmÄ“ja norÄ“Ä·inu konta, savukÄrt AizņēmÄ“jam bija jÄnodrošina kontÄ (t.i., Nr.LV18HABA0551006003217) nepieciešamo lÄ«dzekļu apmÄ“rs aizdevuma summas atmaksai un procentu samaksai. TaÄu laika posmÄ no 2006.gada 29.marta, kad attiecÄ«gais aizdevuma lÄ«gums noslÄ“gts, lÄ«dz 2009.gada jÅ«nijam HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS) veica patvaļīgu naudas lÄ«dzekļu pÄrskaitÄ«jumus gan no mana norÄ“Ä·inu konta, gan no mana individuÄlÄ komersanta (IK Gints Grosfogels, reÄ£istrÄcijas numurs: 50002104211, konta Nr.LV86HABA0551012581794), šos naudas lÄ«dzekļus novirzot nevis saistÄ«bu dzÄ“šanai saskaÅ†Ä ar attiecÄ«go aizdevuma lÄ«gumu, bet gan citu personu saistÄ«bu dzÄ“šanai.
KopumÄ no mana un IK Gints Grosfogels norÄ“Ä·inu konta patvaļīgi pÄrskaitÄ«ti pašas HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS) norÄ“Ä·inu kontos man piederošie naudas lÄ«dzekļi 2 590 200 EUR apmÄ“rÄ.
IesniegumÄ izklÄstÄ«ju un sniedzu pamatojumu par to, ka HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS) veica KriminÄllikuma 177.panta trešajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“to krÄpšanu, kas izdarÄ«ta lielÄ apmÄ“rÄ, un 179.panta trešajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“to piesavinÄšanos, kas izdarÄ«ta lielÄ apmÄ“rÄ.
KÄ jau iesniegumÄ norÄdÄ«ts, tad, lai gan civillietas Nr.C04271309 izskatÄ«šanas gaitÄ mana prasÄ«ba tika noraidÄ«ta un tika apmierinÄta HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS) pretprasÄ«ba, apskatot un izvÄ“rtÄ“jot attiecÄ«gÄs civillietas materiÄlus konstatÄ“ju, ka lietas izskatÄ«šanas gaitÄ HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS) vai tÄs pilnvarotie pÄrstÄvji (zvÄ“rinÄts advokÄts Romualds VonsoviÄs un citi viņa advokÄtu biroja pÄrstÄvji) tiesÄ iesniedza viltotu “dokumentu”, kuru nekad neesmu parakstÄ«jis ne savÄ, ne arÄ« individuÄlÄ komersanta vÄrdÄ. SavukÄrt tiesa šo “dokumentu” izmantoja kÄ bÅ«tisku pierÄdÄ«jumu ar ko pamatota naudas lÄ«dzekļu piedziņa no manis. Tieši tÄdēļ visa civillietas ietvaros piedzÄ«tÄ naudas summa uzskatÄma par lÄ«dzekļiem, ko HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS) pasavinÄjusies no manis, veicot krÄpšanu.
Gan ar iesniegumu pievienotajos civillietas materiÄlos, gan atsevišÄ·i pÄrkopÄ“tÄ veidÄ ir iesniegts attiecÄ«gais “dokuments”, ar kuru es it kÄ esot pilnvarojis HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS) norakstÄ«t naudas lÄ«dzekļus no sev piederošÄ individuÄlÄ komersanta norÄ“Ä·inu konta citu juridisko personu kredÄ«tsaistÄ«bu dzÄ“šanai. TaÄu kÄ jau iesniegumÄ norÄdÄ«ju, tad šÄdu “dokumentu” es neesmu nedz parakstÄ«jis, nedz arÄ« iesniedzis HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS). Bez tam civillietas Nr.C04271309 materiÄlos neatrodas šÄda “dokumenta” oriÄ£inÄls un to tiesas sÄ“dÄ“ arÄ« neuzrÄdÄ«ja HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS). TÄdēļ lÄ“mumÄ arÄ« kļūdaini un neatbilstoši faktiskajiem apstÄkļiem ir norÄdÄ«ts, ka tiesas sÄ“dÄ“ attiecÄ«gais “dokumenta” oriÄ£inÄls ir ticis uzrÄdÄ«ts.
TomÄ“r vÄ“lÄk uzsÄktais kriminÄlprocess, kura ietvaros patiesÄ«bÄ nekas Ä«sti netika izmeklÄ“ts (skat. tÄlÄk: 2.punktu), tika izbeigts.
[1.2] PÄ“c tam, kad saņēmu paziņojumu par kriminÄlprocesa izbeigšanu, Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pÄrvaldes RÄ«gas Brasas iecirkņa KriminÄlpolicijas nodaļas vecÄkai inspektorei KarÄ«nai Marnauzai (turpmÄk – procesa virzÄ«tÄja) nosÅ«tÄ«ju pieteikumu, pirmkÄrt, par lÅ«gumu izsniegt lÄ“muma par kriminÄlprocesa Nr.11094026821 izbeigšanu kopiju un, otrkÄrt, par iespÄ“ju nodrošinÄt iepazÄ«šanos ar kriminÄllietas Nr.11094026821 materiÄliem (turpmÄk – pieteikums). SÄkotnÄ“ji pieteikumÄ ietvertie lÅ«gumi tika noraidÄ«ti, bet pÄ“c sÅ«dzÄ«bu iesniegšanas tie tika apmierinÄti, pamatojoties uz RÄ«gas Ziemeļu prokuratÅ«ras prokurores V. Dobrovļaņinas 2021.gada 6.decembra lÄ“mumu.
ŠajÄ saistÄ«bÄ norÄdu, ka 2022.gada 17.martÄ kopÄ ar juridiskÄ palÄ«dzÄ«bas sniedzÄ“ju iepazinos ar visiem kriminÄllietas Nr.11094026821 materiÄliem un saņēmu no procesa virzÄ«tÄjas 2021.gada 12.jÅ«lija lÄ“mumu par kriminÄlprocesa Nr.11094026821 izbeigšanu (turpmÄk – 12.jÅ«lija lÄ“mums). LÄ“mumÄ norÄdÄ«ts, ka saskaÅ†Ä ar KriminÄlprocesa likuma 339.panta otro daļu man ir tiesÄ«bas šo lÄ“mumu pÄrsÅ«dzÄ“t 10 dienu laikÄ no saņemšanas dienas, sÅ«dzÄ«bu iesniedzot RÄ«gas Ziemeļu prokuratÅ«rai.
AttiecÄ«gi sagatavoju 2022.gada 25.marta sÅ«dzÄ«bu par 12.jÅ«lija lÄ“mumu (turpmÄk – 25.marta sÅ«dzÄ«ba) un iesniedzu izmeklÄ“šanu uzraugošajai prokurorei. TaÄu šobrÄ«d esmu saņēmis RÄ«gas Ziemeļu prokuratÅ«ras prokurores Viktorijas Dobrovļaņinas (turpmÄk – prokurore) 2022.gada 25.aprīļa lÄ“mumu par sÅ«dzÄ«bas izskatÄ«šanu kriminÄlprocesÄ Nr.11094026821 (turpmÄk – 25.aprīļa lÄ“mums), ar kuru nolemts atzÄ«t par likumÄ«gu 12.jÅ«lija lÄ“mumu, noraidot 25.marta sÅ«dzÄ«bu.
No 25.aprīļa lÄ“muma ir redzams, ka prokurore diemžēl pamatÄ ir formÄli sniegusi atbildi uz 25.marta sÅ«dzÄ«bÄ ietvertajiem argumentiem, kÄ arÄ«, balstoties uz turpmÄk norÄdÄ«tajiem argumentiem, secinÄms, ka 25.aprīļa lÄ“mums ir nepamatots. TÄdēļ saskaÅ†Ä ar KriminÄlprocesa likuma 337.panta otrÄs daļas 3.punktu iesniedzu šo sÅ«dzÄ«bu par 25.aprīļa lÄ“mumu.
[2] Juridiskais pamatojums
25.aprīļa lÄ“mumÄ norÄdÄ«ts, ka procesa virzÄ«tÄja ir atreferÄ“jusi kriminÄlprocesa materiÄlus, cik tas ir nepieciešams nolÄ“muma pamatošanai un ir pietiekami un pamatoti argumentÄ“jusi sava nolÄ“muma secinÄjumu. ŠajÄ ziÅ†Ä uzreiz izceļams, ka saskaÅ†Ä ar KriminÄlprocesa likuma 320.panta ceturto daļu attiecÄ«gajÄ nolÄ“mumÄ, balstoties uz aprakstošajÄ daÄ¼Ä norÄdÄ«tajiem apstÄkļiem, ir jÄnorÄda tostarp secinÄjumi, argumenti, uz kuru pamata tiek taisÄ«ts nolÄ“mums, t.sk. norÄdot apsvÄ“rumus, kuru dēļ kÄdi argumenti tiek akceptÄ“ti vai noraidÄ«ti, tiesÄ«bu normas, uz kuru pamata nolÄ“muma pieņēmÄ“js izdara savus secinÄjumus (procesuÄlÄs, materiÄlÄs tiesÄ«bu normas), atsauces uz izmantotajiem citiem tiesÄ«bu avotiem, kÄ arÄ« konstatÄ“to lietas apstÄkļu juridiskais novÄ“rtÄ“jums un secinÄjumi par izlemjamo jautÄjumu.[1]
ArÄ« jaunÄkajÄ Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas praksÄ“ ir uzsvÄ“rts pienÄkums lÄ“mumÄ izklÄstÄ«t bÅ«tiskÄkos lietas apstÄkļus, proti, procesa dalÄ«bnieki var sagaidÄ«t konkrÄ“tu un skaidru atbildi uz tiem argumentiem, kas ir izšÄ·iroši iznÄkumÄ[2] un ir pienÄkums sniegt konkrÄ“tu un skaidru atbildi uz lietas iznÄkumam izšÄ·irošajiem argumentiem, t.i., tiesas spriedumos bÅ«tu pienÄcÄ«gi jÄnorÄda to pamatÄ esošie iemesli, jo sabiedrÄ«bai, Ä«paši apsÅ«dzÄ“tajam, jÄspÄ“j saprast spriedumu.[3] TÄpat arÄ« juridiskajÄ literatÅ«rÄ norÄdÄ«ts: lai, pamatojot nolÄ“mumus, veidotos pilnÄ«ga juridiskÄ argumentÄcija, ir jÄpamato ne tikai loÄ£iskais secinÄjums, kura pamatÄ ir jau gatavas premisas (t.s. iekšÄ“jais pamatojums), bet arÄ« tas, kÄ šÄ«s premisas ir veidojušÄs, piemÄ“ram, kÄdēļ ir izraudzÄ«tas konkrÄ“tas interpretÄcijas metodes vai tieši konkrÄ“ti fakti atzÄ«ti par pielietojamiem, bet citi noraidÄ«ti (t.s. ÄrÄ“jais pamatojums).[4]
Ne 12.jÅ«lija lÄ“mumu, ne arÄ« 25.aprīļa lÄ“mumu nevar uzskatÄ«t par atbilstošu minÄ“tajiem priekšrakstiem. TÄpat man nav saprotams, kÄpÄ“c prokurore ir noraidÄ«jusi 25.marta sÅ«dzÄ«bÄ atspoguļotos argumentus.
a) pieņemot 25.aprīļa lÄ“mumu, prokurore nav vÄ“rtÄ“jusi apstÄkli, ka nekÄda papildus iegÅ«tÄ informÄcija (pierÄdÄ«jumi) pÄ“c kriminÄlprocesa uzsÄkšanas nav bijusi par pamatu procesa virzÄ«tÄjas secinÄjumam, ka nav noticis noziedzÄ«gs nodarÄ«jums
IepazÄ«stoties ar kriminÄllietas Nr.11094026821 materiÄliem, secinÄms, ka principÄ, neskaitot manis iesniegtos dokumentus (t.sk. divus civillietas Nr.C04271309 sÄ“jumus) 2021.gada 12.maijÄ, ir iegÅ«ta manas tobrÄ«d pilnvarotÄs pÄrstÄves Lienes Zamazlovas-Kazikovas liecÄ«ba, kÄ arÄ« sagatavots 2021.gada 24.maija ierosinÄjums izmeklÄ“šanas tiesnesim pieņemt lÄ“mumu par neizpaužamu ziņu sniegšanu no kredÄ«tiestÄdes un rezolÅ«cijas veidÄ saņemts RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas tiesneses I. Milleres apstiprinÄjums pieprasÄ«t no Swedbank AS tÄs rÄ«cÄ«bÄ esošÄs neizpaužamÄs ziņas. TÄpat procesa virzÄ«tÄja atbilstoši KriminÄlprocesa likuma 190.panta pirmajai daļai pieprasÄ«ja Swedbank AS izsniegt noteiktu informÄciju, dokumentus. TaÄu pretÄ“ji KriminÄlprocesa likumÄ paredzÄ“tajam un, formÄli atrakstoties, Swedbank AS to nav darÄ«jusi.
TomÄ“r arÄ« no šÄ«s informÄcijas procesa virzÄ«tÄjai nav izdevies iegÅ«t ziņas, kas pamatotu, ka apskatÄmajÄ situÄcijÄ nav noticis noziedzÄ«gs nodarÄ«jums.
ManuprÄt, kopš kriminÄlprocesa uzsÄkšanas procesa virzÄ«tÄja, vadot šo kriminÄlprocesu, nav veikusi visas sagaidÄmÄs izmeklÄ“šanas darbÄ«bas un nav nodrošinÄjusi, ka Swedbank AS izpilda kriminÄlprocesuÄlo pienÄkumu un ievÄ“ro KriminÄlprocesa likumÄ paredzÄ“to. PretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ man ir grÅ«ti izskaidrot, kÄdēļ procesa virzÄ«tÄja nav saņēmusi no Swedbank AS pieprasÄ«to informÄciju, kurai ir bÅ«tiska nozÄ«me apskatÄmajÄ situÄcijÄ. TurklÄt KriminÄlprocesa likuma 188.pantÄ ir paredzÄ“ta izņemšanas kÄrtÄ«ba.
Proti, procesa virzÄ«tÄja kriminÄlprocesa Nr.11094026821 ietvaros Swedbank AS ir nosÅ«tÄ«jusi gan RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas tiesneses I. Milleres apstiprinÄjumu pieprasÄ«t no Swedbank AS tÄs rÄ«cÄ«bÄ esošÄs neizpaužamÄs ziņas, gan arÄ« vairÄkus informÄcijas pieprasÄ«jumus Swedbank AS, pieprasot konkrÄ“tas ziņas par faktiem (skat., piem., 3.sÄ“j. l.l. 164., 166., 172.). SavukÄrt Swedbank AS uz tiem nav sniegusi atbildi pÄ“c bÅ«tÄ«bas, bet gan mÄkslÄ«gi radÄ«jusi it kÄ pamatu tam, kÄdēļ tai nav jÄsniedz ziņas par faktiem.
PiemÄ“ram, Swedbank AS norÄda uz Latvijas Republikas AdvokatÅ«ras likuma 6.pantÄ paredzÄ“to, kas patiesÄ«bÄ pamatÄ attiecas uz advokÄtu, nevis klientu. TaÄu minÄ“tÄ panta otrÄs daļas 5.punktu, kur paredzÄ“ts aizliegums pieprasÄ«t no klientiem ziņas par advokÄtu sniegtÄs palÄ«dzÄ«bas faktu, ir principÄ atzinusi pati Swedbank AS. Tas ir tÄdēļ, ka Swedbank AS pati norÄda uz advokÄtu sniegtÄs palÄ«dzÄ«bas faktu. SavukÄrt procesa virzÄ«tÄjas pieprasÄ«tÄ informÄcija pirmsšÄ·ietami pat hipotÄ“tiski nevarÄ“tu attiekties uz advokÄta sniegtÄs palÄ«dzÄ«bas saturu. Proti, ir apšaubÄms, ka šÄda informÄcija tik tiešÄm varÄ“tu saturÄ“t advokÄta sniegtÄs palÄ«dzÄ«bas saturu:
informÄcija par kredÄ«tu speciÄlistiem/projektu vadÄ«tÄjiem/juristiem vai citÄm Swedbank AS amatpersonÄm, kuras bija kÄ kontaktpersonas attiecÄ«bÄs ar mani vai IK Gints Grosfogels laika posmÄ no 2006.gada 1.janvÄra lÄ«dz 2017.gada 31.decembrim;
informÄcija par to, vai Swedbank AS Aizdevuma atgÅ«šanas daļas jurista palÄ«dze LÄ«ga Balcere 2011.gadÄ bija tiesÄ«ga apliecinÄt dokumentu norakstu pareizÄ«bu;
informÄcija par Swedbank AS pÄrstÄvjiem, kuri ir piedalÄ«jušies civillietas Nr.C04271309 izskatÄ«šanÄ.
TÄpat arÄ« jÄņem vÄ“rÄ Latvijas Republikas AdvokatÅ«ras likuma 6.panta ceturtajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“tais, ka par juridiskÄs palÄ«dzÄ«bas sniegšanu nav atzÄ«stama advokÄta nelikumÄ«ga darbÄ«ba klienta interesÄ“s, kÄ arÄ« darbÄ«ba klienta nelikumÄ«ga nodarÄ«juma veicinÄšanai.
SavukÄrt t.s. bankas un klienta noslÄ“pums šajÄ situÄcijÄ nav attiecinÄms, jo, pirmkÄrt, šo informÄciju pieprasa procesa virzÄ«tÄja konkrÄ“ta kriminÄlprocesa ietvaros (tostarp ir izmeklÄ“šanas tiesneša lÄ“mums) un, otrkÄrt, attiecÄ«gais bankas klients esmu es pats. TÄdēļ nenoliedzami pats piekrÄ«tu, ka Swedbank AS izpauž informÄciju par maniem kontiem, veiktajiem darÄ«jumiem u. tml.
TurklÄt, atbildot uz Swedbank AS sÅ«dzÄ«bu, izmeklÄ“šanu uzraugošÄ prokurore V. Dobrovļaņina nepÄrprotami norÄdÄ«ja, ka kriminÄlprocesa pÄrbaudes gaitÄ netika iegÅ«tas ziņas, kas norÄdÄ«tu, ka procesa virzÄ«tÄja negodprÄtÄ«gi izmanto savas amata pilnvaras un kriminÄlprocesuÄlo regulÄ“jumu, lai kaitÄ“tu bankas likumÄ«gajÄm interesÄ“m.
LÄ«dz ar to, ņemot vÄ“rÄ šÄdu Swedbank AS rÄ«cÄ«bu, atzÄ«stams, ka procesa virzÄ«tÄjai bija pamats lemt par izņemšanas vai kratÄ«šanas veikšanu, nolÅ«kÄ iegÅ«t nepieciešamos dokumentus un informÄciju. Tas arÄ« ir norÄdÄ«ts juridiskajÄ literatÅ«rÄ – KriminÄlprocesa likuma 190.panta komentÄrÄ.[5]
TurklÄt šÄda pozÄ«cija no Swedbank AS puses nenoliedzami ļauj izdarÄ«t secinÄjumus par attiecÄ«gÄs lietas apstÄkļiem man par labu. BÅ«tu grÅ«ti arÄ« iztÄ“loties, ka šÄda starptautiski zinÄma banka un/vai tÄs pilnvarotÄs personas, rÄ«kodamies tiesiski, izvÄ“lÄ“tos šÄdu pozÄ«ciju un formÄli atrakstÄ«tos tik, manuprÄt, elementÄrÄs lietÄs. TurklÄt Swedbank AS nav pat sniegusi konkrÄ“tu atbildi uz procesa virzÄ«tÄjas pieprasÄ«jumu par “dokumenta” izsniegšanu. Tas savukÄrt liek domÄt, ka šÄda “dokumenta” nemaz nav vai arÄ« ir kÄda cita problÄ“ma, kas varÄ“tu norÄdÄ«t uz prettiesisku Swedbank AS darbÄ«bu.
TÄpat kriminÄlprocesa Nr.11094026821 ietvaros neesmu nopratinÄts un man nav uzrÄdÄ«ts attiecÄ«gais “dokuments”, lai kriminÄlprocesÄ sniegtu papildu ziņas par to. TurklÄt kriminÄlprocesÄ Nr.11094026821 nav pat nozÄ«mÄ“ta dokumenta ekspertÄ«ze un, vadoties no šÄ«s lietas apstÄkļiem, eksperta atzinums bÅ«tu viens no bÅ«tiskÄkajiem pierÄdÄ«jumiem. SavukÄrt citu informÄciju varÄ“ja iegÅ«t arÄ« uzaicinot sniegt liecÄ«bu Swedbank AS pÄrstÄvjus, t.sk. LÄ«gu Balceri, kura kÄ jurista palÄ«dze ir apliecinÄjusi attiecÄ«gÄ “dokumenta” kopijas pareizÄ«bu. TurklÄt LÄ«gas Balceres liecÄ«bai, manuprÄt, vajadzÄ“ja bÅ«t vienai no pirmajÄm, lai bÅ«tu atbilstoša izmeklÄ“šana.
TaÄu nekas no minÄ“tÄ, man šobrÄ«d nezinÄmu apstÄkļu dēļ, nav darÄ«ts. SavukÄrt gadÄ«jumÄ, ja vismaz iepriekš minÄ“tÄs darbÄ«bas bÅ«tu veiktas, tad tiktu arÄ« konstatÄ“ts, ka attiecÄ«bÄ pret mani ir noticis noziedzÄ«gs nodarÄ«jums. SevišÄ·i tas attiecÄs uz “dokumenta” iegÅ«šanu no Swedbank AS un ekspertÄ«zes nozÄ«mÄ“šanu.
ManuprÄt, ir absurdi runÄt par atbilstošu izmeklÄ“šanu situÄcijÄ, kur netiek nodrošinÄta pat “dokumenta” iegÅ«šana un pakÄrtoti ekspertÄ«zes nozÄ«mÄ“šana tam.
TaÄu prokurore, pieņemot 25.aprīļa lÄ“mumu, nevienu no minÄ“tajiem argumentiem nav vÄ“rtÄ“jusi un atspÄ“kojusi.
b) pieņemot 25.aprīļa lÄ“mumu, prokurore nav atbilstoši vÄ“rtÄ“jusi to, ka procesa virzÄ«tÄja nolÄ“ma izbeigt kriminÄlprocesu Nr.11094026821, balstoties it kÄ uz vienu apstÄkli
25.marta sÅ«dzÄ«bÄ prokurores uzmanÄ«bu vÄ“rsu uz to, ka, skatot lÄ“mumÄ norÄdÄ«to, secinÄms, ka procesa virzÄ«tÄja nolÄ“ma izbeigt kriminÄlprocesu Nr.11094026821, balstoties it kÄ uz vienu apstÄkli. Proti, “no lietas materiÄliem redzams, ka minÄ“tais dokuments ir iesniegts tiesÄ 2011.gada 15.jÅ«lijÄ kopÄ ar atbildÄ“tÄjas AS “Swedbank” paskaidrojumiem, tas ir pievienots lietai. LÄ«dz pirmÄs instances tiesas sÄ“dei 2012.gada 20.martÄ prasÄ«tÄjam bija pietiekoši daudz laika, lai iepazÄ«tos ar 2007.gada 14.februÄra pilnvarojumu un izmantotu savas tiesÄ«bas Civilprocesa likuma noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ, apstrÄ«dÄ“t to vai iesniegt pieteikumu par rakstveida pierÄdÄ«juma viltojumu pirmÄs instances tiesÄ.” PÄrÄ“jais lÄ“mumÄ ir vienÄ«gi atreferÄ“jums no citiem dokumentiem.
ŠajÄ ziÅ†Ä tika norÄdÄ«ts, ka Civilprocesa likumÄ nav nemaz paredzÄ“ta iespÄ“ja veikt dokumentu ekspertÄ«zi un tiesnesim nemaz nav kompetences lemt par viltojumu, kÄ arÄ« civillietas Nr.C04271309 izskatÄ«šanÄ piedalÄ«jÄs zvÄ“rinÄts advokÄts, nevis es. SavukÄrt attiecÄ«go “dokumentu”, kÄ jau es iesniegumÄ esmu norÄdÄ«jis, konstatÄ“ju vienÄ«gi pÄ“c tam, kad atkÄrtoti apskatÄ«ju un izvÄ“rtÄ“ju civillietas materiÄlus. TurklÄt civillietÄs ir pavisam cits pierÄdÄ«šanas standarts un strÄ«dus priekšmets. Proti, kriminÄlprocesÄ pierÄdÄ«šanas standarts (t.i., lÄ«menis, kÄdÄ jÄbÅ«t pierÄdÄ«tiem pierÄdÄ«šanas priekšmetÄ ietilpstošiem faktiem) ir augstÄks – Ärpus šaubÄm.[6] TÄpÄ“c uzsÄkto kriminÄlprocesu ir savÄ ziÅ†Ä nekorekti salÄ«dzinÄt ar civillietu.
MinÄ“tais atspÄ“ko arÄ« 25.aprīļa lÄ“mumÄ ietverto prokurores norÄdi par to, kÄpÄ“c netika it kÄ izmantotas tiesÄ«bas iesniegt pieteikumu par rakstveida pierÄdÄ«juma viltojumu. TaÄu jebkurÄ gadÄ«jumÄ šis neattaisno pasÄ«vo kriminÄlprocesa virzÄ«bu, par ko izteicos iepriekšÄ“jajÄ apakšpunktÄ.
c) prokurore atzÄ«st, ka procesa virzÄ«tÄjai mutvÄrdos ir doti norÄdÄ«jumi tostarp izvÄ“rtÄ“t jautÄjumu par kriminÄlprocesa izbeigšanu
25.marta sÅ«dzÄ«bÄ norÄdÄ«ju, ka kuluÄros ir zinÄms par zvÄ“rinÄta advokÄta Romualda VonsoviÄa un virsprokurora ArmÄ«na Meistera tuvajÄm attiecÄ«bÄm, kas, manuprÄt, šajÄ situÄcijÄ arÄ« ietekmÄ“ja kriminÄlprocesa turpmÄku virzÄ«bu. Mani nepÄrsteidz, ka Swedbank AS 2021.gada 3.jÅ«nija iesniegumu “par Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pÄrvaldes RÄ«gas Brasas iecirkņa KriminÄlpolicijas nodaļas darbÄ«bu likumÄ«bas un pamatotÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu” (turpmÄk – 3.jÅ«nija iesniegums) adresÄ“ja RÄ«gas tiesas apgabala prokuratÅ«ra virsprokuroram ArmÄ«nam Meisteram[7], nevis izmeklÄ“šanu uzraugošajam prokuroram, kas pÄ“c piekritÄ«bas bÅ«tu RÄ«gas Ziemeļu prokuratÅ«rÄ. TurklÄt pašÄ 3.jÅ«nija iesniegumÄ ir atsauce uz KriminÄlprocesa likuma 37.pantu, kur regulÄ“ta izmeklÄ“šanu uzraugošÄ prokurora kompetence, nevis amatÄ augstÄka prokurora kriminÄlprocesÄ kompetence vai virsprokurora kompetence.
TÄpat bÅ«tisks apstÄklis ir tas, ka RÄ«gas Ziemeļu prokuratÅ«ras prokurores V. Dobrovļaņinas 2021.gada 30.jÅ«nija lÄ“mumÄ “Par sÅ«dzÄ«bas izskatÄ«šanu” norÄdÄ«ts: “Vienlaikus informÄ“ju, ka procesa virzÄ«tÄjai K. Marnauzai doti prokurora norÄdÄ«jumu par kriminÄlprocesa turpmÄku virzÄ«bu.” Un attiecÄ«gi nÄkamais dokuments pÄ“c astoņÄm darba dienÄm ir lÄ“mums, ar kuru nolemts izbeigt kriminÄlprocesu Nr.11094026821.
TÄdēļ secinÄjums par izmeklÄ“šanu uzraugošÄ prokurora norÄdÄ«jumu par kriminÄlprocesa turpmÄku virzÄ«bu, manuprÄt, ir viens – izbeigt kriminÄlprocesu Nr.11094026821. Ko patiesÄ«bÄ netieši arÄ« apstiprinÄja pati prokurore savÄ 25.aprīļa lÄ“mumÄ. Lieki piebilst, ka kriminÄllietas materiÄlos nekÄdi prokurora norÄdÄ«jumi procesa virzÄ«tÄjai nav atrodami.
d) citi būtiski argumenti, kurus, pieņemot 25.aprīļa lēmumu, prokurore nav vērtējusi
25.marta sÅ«dzÄ«bÄ skaidrots, ka KriminÄllikuma 177.panta pirmÄs daļas dispozÄ«cijÄ paredzÄ“ta atbildÄ«ba par svešas mantas vai tiesÄ«bu uz šÄdu mantu iegÅ«šanu, ļaunprÄtÄ«gi izmantojot uzticÄ“šanos vai ar viltu (krÄpšana). AugstÄkÄ tiesa ir norÄdÄ«jusi, ka viens no krÄpšanas izpausmes veidiem ir apzinÄti nepatiesu ziņu paziņošana.[8] TÄpat AugstÄkÄ tiesa ir norÄdÄ«jusi, ka krÄpšana var izpausties apzinÄtÄs darbÄ«bÄs, kuras vÄ“rstas uz mantas Ä«pašnieka maldinÄšanu un nepatiesas ziņas var attiekties uz jebkuriem apstÄkļiem, tai skaitÄ uz juridiskiem faktiem un notikumiem.[9] TurklÄt juridiskajÄ literatÅ«rÄ norÄdÄ«ts, ka viltus KriminÄllikuma 177.panta izpratnÄ“ var izpausties ne tikvien rakstiski un mutvÄrdos, bet arÄ« var bÅ«t ietverts viltotÄ dokumentÄ vai arÄ« izpausties šÄda viltojuma izmantošanÄ.[10] ArÄ« judikatÅ«rÄ atzÄ«ts, ka tas var bÅ«t ietverts viltotÄ dokumentÄ vai arÄ« izpausties šÄda viltojuma izmantošanÄ.[11]
KÄ jau iepriekš minÄ“ju, tad attiecÄ«go “dokumentu”, ar kuru es it kÄ esmu pilnvarojis HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS) norakstÄ«t naudas lÄ«dzekļus no sev piederošÄ individuÄlÄ komersanta norÄ“Ä·inu konta citu juridisko personu kredÄ«tsaistÄ«bu dzÄ“šanai, neesmu nedz parakstÄ«jis, nedz arÄ« iesniedzis HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS). SavukÄrt tiesa šo “dokumentu” izmantoja kÄ bÅ«tisku pierÄdÄ«jumu ar ko pamatota naudas lÄ«dzekļu piedziņa no manis.
ArÄ« tiesu praksÄ“ ir uzsvÄ“rts, ka mantas iegÅ«šanas paņēmieni var izpausties visdažÄdÄkajÄ veidÄ, arÄ« kÄ mantas saņemšana izmantojot viltotus dokumentus.[12] KrÄpšanas gadÄ«jumÄ nozieguma priekšmets var bÅ«t gan kustama manta, gan nekustama manta.[13] TurklÄt tiesu praksÄ“ ir atzÄ«ts, ka krÄpšanas priekšmets var bÅ«t arÄ« nauda.[14]
TÄpat tiesu praksÄ“ atzÄ«ts, ka personas darbÄ«bas, izmantojot viltojumu, nolÅ«kÄ izdarÄ«t krÄpšanu kvalificÄ“jamas kÄ patstÄvÄ«gs noziedzÄ«gs nodarÄ«jums, proti, saskaÅ†Ä ar KriminÄllikuma 275.panta otro daļu “Dokumenta, zÄ«moga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zÄ«moga un spiedoga realizÄ“šana un izmantošana”.[15] Ja persona ne tikai vilto dokumentu, bet arÄ« izmanto šo dokumentu, lai maldinÄtu citu personu un ar viltu iegÅ«tu svešu mantu, noziedzÄ«gais nodarÄ«jums kvalificÄ“jams kÄ noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu kopÄ«ba saskaÅ†Ä ar KriminÄllikuma 275.panta otro daļu un 177.panta attiecÄ«go daļu.[16] TurklÄt bÅ«tiski norÄdÄ«t, ka apstÄklis, ka viens noziedzÄ«gs nodarÄ«jums tiek izdarÄ«ts, lai atvieglotu vai nodrošinÄtu cita noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanu, neizslÄ“dz personas pienÄkumu atbildÄ“t par visÄm izdarÄ«tajÄm noziedzÄ«gÄm darbÄ«bÄm.[17]
Pie tam pastÄv iespÄ“ja, ka apskatÄmajÄ situÄcijÄ noziedzÄ«gÄs darbÄ«bas ir veikusi organizÄ“ta grupa KriminÄllikuma 21.panta pirmÄs daļas izpratnÄ“. Par to var liecinÄt tas, ka organizÄ“tas grupas dalÄ«bnieki iepriekšÄ“jas vienošanÄs laikÄ ir sadalÄ«juši pienÄkumus kopÄ«gi veicamajÄ noziegumÄ, kÄ arÄ« – atbilstoši lomu sadalÄ«jumam visiem grupas dalÄ«bniekiem nav jÄpiedalÄs tieši nozieguma izdarÄ«šanÄ.[18]
Å…emot vÄ“rÄ minÄ“to un pamatojoties uz KriminÄlprocesa likuma 369.panta pirmo daļu kriminÄlprocesa uzsÄkšanas iemesls ir tÄdu ziņu iesniegšana izmeklÄ“šanas iestÄdei, prokuratÅ«rai vai tiesai (turpmÄk – par kriminÄlprocesa norisi atbildÄ«gÄ iestÄde), kuras norÄda uz iespÄ“jama noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanu, vai šÄdu ziņu iegÅ«šana par kriminÄlprocesa norisi atbildÄ«gÄ iestÄdÄ“. KonkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ, saskaÅ†Ä ar KriminÄlprocesa likuma 369.panta otro daļu, šÄdas ziņas ir iesniedzis cietušais – kÄ iesniegumu, norÄdot situÄcijas faktiskos apstÄkļos un sniedzot iespÄ“jamÄ noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma juridisko vÄ“rtÄ“jumu. TurklÄt bÅ«tiski ņemt vÄ“rÄ SenÄta judikatÅ«rÄ nostiprinÄto atziņu, ka iesniegumÄ tÄ iesniedzÄ“jam nav obligÄti jÄnorÄda kÄds noziedzÄ«gs nodarÄ«jums ir noticis, t.i., persona ir tiesÄ«gs informÄ“t izmeklÄ“šanas iestÄdi par savÄm bažÄm par iespÄ“jamu normatÄ«vo aktu pÄrkÄpumu.[19] SavukÄrt atbilstoši KriminÄlprocesa likuma 370.panta pirmajai daļai kriminÄlprocesu var uzsÄkt, ja pastÄv reÄla iespÄ“ja, ka noticis noziedzÄ«gs nodarÄ«jums. KonkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ ar lielu pÄrliecÄ«bu var izdarÄ«t apgalvojumu, ka ir notikusi krÄpšana, jo šobrÄ«d precÄ«zi nenoskaidrota persona vai personas, izmantojot viltotu dokumentu, ir ieguvusi naudas lÄ«dzekļus lielÄ apmÄ“rÄ. TurklÄt KriminÄlprocesa likuma 370.panta otrÄ daļa noteic: “KriminÄlprocesu var uzsÄkt arÄ« tad, ja ziņas satur informÄciju par iespÄ“jamu notikušu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu un tÄs ir iespÄ“jams pÄrbaudÄ«t tikai ar kriminÄlprocesa lÄ«dzekļiem un metodÄ“m.”
Lai noskaidrotu, vai iesniegumÄ aprakstÄ«tajÄs darbÄ«bÄs ir saskatÄmas noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastÄva pazÄ«mes vai arÄ« cita noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastÄva pazÄ«mes, ir nepieciešams veikt atbilstošas izmeklÄ“šanas darbÄ«bas.
VÄ“l jo vairÄk – atbilstoši KriminÄlprocesa likuma 6.pantam “Amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminÄlprocesu, ikvienÄ gadÄ«jumÄ, kad kļuvis zinÄms kriminÄlprocesa uzsÄkšanas iemesls un pamats, ir pienÄkums savas kompetences ietvaros uzsÄkt kriminÄlprocesu un novest to lÄ«dz KriminÄllikumÄ paredzÄ“tajam kriminÄltiesisko attiecÄ«bu taisnÄ«gam noregulÄ“jumam”. JÄpiekrÄ«t tiesÄ«bu doktrÄ«nÄ norÄdÄ«tajam, ka Latvijas kriminÄlprocesÄ tiek atzÄ«ts obligÄtuma princips (legality principle) pretÄ“ji lietderÄ«guma (izdevÄ«guma) principam (opportunity principle).[20] TÄdēļ, pastÄvot nepieciešamajiem priekšnoteikumiem, kriminÄlprocess ir obligÄti uzsÄkams neatkarÄ«gi no jebkÄdiem lietderÄ«bas apsvÄ“rumiem.[21]
TÄpat no KriminÄlprocesa likuma 1.panta (KriminÄlprocesa likuma mÄ“rÄ·is) izriet nepieciešamÄ«ba pÄ“c kriminÄltiesisko attiecÄ«bu taisnÄ«ga noregulÄ“juma. SavukÄrt taisnÄ«gs kriminÄltiesisko attiecÄ«bu noregulÄ“jums aptver ne tikai attieksmi pret personu, attiecÄ«bÄ uz kuru izteikts pieņēmums, ka tÄ izdarÄ«jusi noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, bet arÄ« citÄm ar noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu saistÄ«bÄm personÄm, kÄ arÄ« ņemot vÄ“rÄ kriminÄltiesÄ«bu publiski tiesisko raksturu, sabiedrÄ«bu kopumÄ.[22] JÄnorÄda, ka Ä«paša vieta mÅ«sdienu kriminÄlprocesÄ atvÄ“lÄ“ta personai, kura cietusi noziedzÄ«gÄ nodarÄ«jumÄ. Lai nodrošinÄtu taisnÄ«gu kriminÄltiesisko attiecÄ«bu noregulÄ“jumu, arÄ« cietušÄs personas intereses ir respektÄ“jamas un ievÄ“rojamas, nodrošinot tÄs aizsardzÄ«bu, iespÄ“jas saņemt kompensÄciju par noziedzÄ«ga nodarÄ«juma rezultÄtÄ radÄ«to kaitÄ“jumu utt.[23]
TaÄu, pieņemot 25.aprīļa lÄ“mumu, prokurore šos argumentus nav vÄ“rtÄ“jusi. TÄpat no 25.aprīļa lÄ“muma nav redzams, kÄpÄ“c tie ir noraidÄ«to. TÄpÄ“c kÄ jau šÄ«s sÅ«dzÄ«bas sÄkumÄ norÄdÄ«ju, tad 25.aprīļa lÄ“mums nav pamatots un neatbilst KriminÄlprocesa likuma 320.panta ceturtajÄ daÄ¼Ä paredzÄ“tajiem priekšrakstiem.
LÄ«dz ar to, pamatojoties uz KriminÄlprocesa likuma 6.pantu, 46.pantu, 95.panta pirmo daļu, 96.panta pirmo daļu, 369.panta pirmo daļu un 370.pantu,
lūdzu:
atcelt Viktorijas Dobrovļaņinas 2022.gada 25.aprīļa lÄ“mumu par sÅ«dzÄ«bas izskatÄ«šanu kriminÄlprocesÄ Nr.11094026821;
dot norÄdÄ«jumus RÄ«gas Ziemeļu prokuratÅ«ras prokurorei Viktorijai Dobrovļaņinai atbilstoši izvÄ“rtÄ“t manu 2022.gada 25.marta sÅ«dzÄ«bu par Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pÄrvaldes RÄ«gas Brasas iecirkņa KriminÄlpolicijas nodaļas vecÄkÄs inspektores 2021.gada 12.jÅ«lija lÄ“mumu par kriminÄlprocesa Nr.11094026821 izbeigšanu.
[1] Skat.: Zeppa-PriedÄ«te V. KriminÄlprocesa likuma 320.panta komentÄrs. GrÄm.: KriminÄlprocesa likuma komentÄri. A daļa. ZinÄtniska monogrÄfija prof. KristÄ«nes Stradas-Rozenbergas zinÄtniskÄ redakcijÄ. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 857.lpp.
[2] Skat.: Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2020.gada 27.februÄra sprieduma lietÄ “LOBZHANIDZE AND PERADZE v. GEORGIA” (iesniegumi Nr.21447/11 un Nr.35839/11) 66.punktu; Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2007.gada 15.februÄra sprieduma lietÄ “AFFAIRE BOLDEA v. ROMANIA” (iesniegums Nr.19997/02) 30.punktu.
[3] Skat.: Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2017.gada 11.jÅ«lija sprieduma lietÄ “MOREIRA FERREIRA v. PORTUGAL (No.2)” (iesniegums Nr.19867/12) 84.punktu; Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2013.gada 29.oktobra sprieduma lietÄ “S.C. IMH SUCEAVA S.R.L. v. ROMANIA” (iesniegums Nr.24935/04) 40.punktu.
[4] Skat.: Hartmane L. JuridiskÄ argumentÄcija tiesu nolÄ“mumos. GrÄm.: JuridiskÄs metodes pamati. 11 soļi tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanÄ: Rakstu krÄjums/Dr.habil.iur., profesora Edgara Meļķiša zinÄtniskÄ redakcijÄ. RÄ«ga: Latvijas UniversitÄte, 2003, 208.lpp.
[5] Skat. Meikališa Ä€. KriminÄlprocesa likuma 190.panta komentÄrs. GrÄm.: KriminÄlprocesa likuma komentÄri. A daļa. ZinÄtniska monogrÄfija prof. KristÄ«nes Stradas-Rozenbergas zinÄtniskÄ redakcijÄ. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 568.lpp.
[6] Skat. Strada-Rozenberga K. KriminÄlprocesa likuma 124.panta komentÄrs. GrÄm.: KriminÄlprocesa likuma komentÄri. A daļa. ZinÄtniska monogrÄfija prof. KristÄ«nes Stradas-Rozenbergas zinÄtniskÄ redakcijÄ. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 418.lpp.
[7] 3.jÅ«nija iesniegumÄ kļūdaini norÄdÄ«ts uzvÄrds “Meistaram”.
[8] Skat. Latvijas Republikas AugstÄkÄs tiesas SenÄta KriminÄllietu departamenta 2008.gada 4.novebra lÄ“mums lietÄ Nr. SKK-405/2008 (KriminÄllieta 11517004206). Pieejams: www.at.gov.lv
[9] Skat. Latvijas Republikas AugstÄkÄs tiesas SenÄta KriminÄllietu departamenta 2008.gada 4.novebra lÄ“mums lietÄ Nr. SKK-405/2008 (KriminÄllieta 11517004206). Pieejams: www.at.gov.lv
[10] Skat. Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D. KriminÄllikuma komentÄri. TrešÄ daļa (XVIII–XXV nodaļa). Otrais papildinÄtais izdevums. RÄ«ga: Tiesu namu aÄ£entÅ«ra, 2019, 44.lpp.
[11] Skat. Latvijas Republikas AugstÄkÄs tiesas KriminÄllietu departamenta 2016.gada 20.aprīļa lÄ“mums lietÄ Nr.SKK-40/2016.
[12] Skat. AugstÄkÄs tiesas KriminÄllietu departamenta 2018.gada 28.marta lÄ“mums lietÄ Nr.SKK-49/2018, 14.punkts. Pieejams: www.at.gov.lv
[13] Skat. Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D. KriminÄllikuma komentÄri. TrešÄ daļa (XVIII–XXV nodaļa). RÄ«ga: Tiesu namu aÄ£entÅ«ra, 2016, 43.lpp.
[14] Skat. Latvijas Republikas AugstÄkÄs tiesas SenÄta KriminÄllietu departamenta 2011.gada 19.decembra lÄ“mums lietÄ Nr.SKK-671/2011. Pieejams: www.at.gov.lv
[15] Skat. Latvijas Republikas AugstÄkÄs tiesas Tiesu prakse lietÄs par krÄpšanu 2008/2009, 62.lpp. Pieejams: www.at.gov.lv
[16] Skat. Latvijas Republikas AugstÄkÄs tiesas Tiesu prakse lietÄs par krÄpšanu 2008/2009, 62.lpp. Pieejams: www.at.gov.lv
[17] Skat. Latvijas Republikas AugstÄkÄs tiesas Tiesu prakse lietÄs par krÄpšanu 2008/2009, 61.lpp. Pieejams: www.at.gov.lv
[18] Skat. Krastiņš U. Liholaja V. KriminÄllikuma komentÄri. PirmÄ daļa (I–VIII2 nodaļa). Otrais papildinÄtais izdevums. RÄ«ga: Tiesu namu aÄ£entÅ«ra, 2018, 109.lpp.
[19] AugstÄkÄs tiesas 2012.gada 26.janvÄra lÄ“mums lietÄ Nr.SKK-26/2012. Pieejams: www.at.gov.lv.
[20] Meikališa Ä€., Strada-Rozenberga K. TaisnÄ«gums kriminÄlprocesÄ. “Jurista VÄrds”, 29.11.2011., Nr. 48 (695).
[21] Skat. Strada-Rozenberga K. KriminÄlprocesa likuma 6.panta komentÄrs. GrÄm.: KriminÄlprocesa likuma komentÄri. A daļa. ZinÄtniska monogrÄfija prof. KristÄ«nes Stradas-Rozenbergas zinÄtniskÄ redakcijÄ. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 37.lpp.
[22] Strada-Rozenberga K. KriminÄlprocesa likuma 1.panta komentÄrs. GrÄm.: KriminÄlprocesa likuma komentÄri. A daļa. ZinÄtniska monogrÄfija prof. KristÄ«nes Stradas-Rozenbergas zinÄtniskÄ redakcijÄ. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 24.lpp.
[23] Strada-Rozenberga K. KriminÄlprocesa likuma 1.panta komentÄrs. GrÄm.: KriminÄlprocesa likuma komentÄri. A daļa. ZinÄtniska monogrÄfija prof. KristÄ«nes Stradas-Rozenbergas zinÄtniskÄ redakcijÄ. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 25.lpp.