Iesaki rakstu:

[1.1] 2021.gada 19.aprÄ«lÄ« Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes RÄ«gas Brasas iecirknÄ« uzsākts kriminālprocess Nr.11094026821 pÄ“c piederÄ«bas pie noziedzÄ«ga nodarÄ«juma grupas objekta saskaņā ar Krimināllikuma XVIII nodaļu, pamatojoties uz manu 2020.gada 6.novembra iesniegumu (turpmāk – iesniegums). Neatkārtojot visus iesniegumā atspoguļotos apstākļus, norādu, ka starp mani (iepriekš Gints Grosfogels) un Akciju sabiedrÄ«bu “HANSABANKA” (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS), reÄ£istrācijas numurs: 40003074764, tika noslÄ“gts Aizdevuma lÄ«gums Nr.06-032411-PK.

Saskaņā ar šo aizdevuma lÄ«gumu man kā fiziskai personai bija izsniegts aizdevums 1 700 000 EUR apmÄ“rā. Pamatojoties uz aizdevuma lÄ«guma 2.7.punktu, aizdevuma summas atmaksa un procentu samaksa notiek, AizdevÄ“jam AizņēmÄ“ja vārdā norakstot attiecÄ«gu naudas lÄ«dzekļu summu no AizņēmÄ“ja norÄ“Ä·inu konta, savukārt AizņēmÄ“jam bija jānodrošina kontā (t.i., Nr.LV18HABA0551006003217) nepieciešamo lÄ«dzekļu apmÄ“rs aizdevuma summas atmaksai un procentu samaksai. Taču laika posmā no 2006.gada 29.marta, kad attiecÄ«gais aizdevuma lÄ«gums noslÄ“gts, lÄ«dz 2009.gada jÅ«nijam HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS) veica patvaļīgu naudas lÄ«dzekļu pārskaitÄ«jumus gan no mana norÄ“Ä·inu konta, gan no mana individuālā komersanta (IK Gints Grosfogels, reÄ£istrācijas numurs: 50002104211, konta Nr.LV86HABA0551012581794), šos naudas lÄ«dzekļus novirzot nevis saistÄ«bu dzÄ“šanai saskaņā ar attiecÄ«go aizdevuma lÄ«gumu, bet gan citu personu saistÄ«bu dzÄ“šanai.

Kopumā no mana un IK Gints Grosfogels norÄ“Ä·inu konta patvaļīgi pārskaitÄ«ti pašas HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS) norÄ“Ä·inu kontos man piederošie naudas lÄ«dzekļi 2 590 200 EUR apmÄ“rā.

Iesniegumā izklāstÄ«ju un sniedzu pamatojumu par to, ka HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS) veica Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzÄ“to krāpšanu, kas izdarÄ«ta lielā apmÄ“rā, un 179.panta trešajā daļā paredzÄ“to piesavināšanos, kas izdarÄ«ta lielā apmÄ“rā.

Kā jau iesniegumā norādÄ«ts, tad, lai gan civillietas Nr.C04271309 izskatÄ«šanas gaitā mana prasÄ«ba tika noraidÄ«ta un tika apmierināta HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS) pretprasÄ«ba, apskatot un izvÄ“rtÄ“jot attiecÄ«gās civillietas materiālus konstatÄ“ju, ka lietas izskatÄ«šanas gaitā HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS) vai tās pilnvarotie pārstāvji (zvÄ“rināts advokāts Romualds Vonsovičs un citi viņa advokātu biroja pārstāvji) tiesā iesniedza viltotu “dokumentu”, kuru nekad neesmu parakstÄ«jis ne savā, ne arÄ« individuālā komersanta vārdā. Savukārt tiesa šo “dokumentu” izmantoja kā bÅ«tisku pierādÄ«jumu ar ko pamatota naudas lÄ«dzekļu piedziņa no manis. Tieši tādēļ visa civillietas ietvaros piedzÄ«tā naudas summa uzskatāma par lÄ«dzekļiem, ko HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS) pasavinājusies no manis, veicot krāpšanu.

Gan ar iesniegumu pievienotajos civillietas materiālos, gan atsevišÄ·i pārkopÄ“tā veidā ir iesniegts attiecÄ«gais “dokuments”, ar kuru es it kā esot pilnvarojis HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS) norakstÄ«t naudas lÄ«dzekļus no sev piederošÄ individuālā komersanta norÄ“Ä·inu konta citu juridisko personu kredÄ«tsaistÄ«bu dzÄ“šanai. Taču kā jau iesniegumā norādÄ«ju, tad šÄdu “dokumentu” es neesmu nedz parakstÄ«jis, nedz arÄ« iesniedzis HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS). Bez tam civillietas Nr.C04271309 materiālos neatrodas šÄda “dokumenta” oriÄ£ināls un to tiesas sÄ“dÄ“ arÄ« neuzrādÄ«ja HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS). Tādēļ lÄ“mumā arÄ« kļūdaini un neatbilstoši faktiskajiem apstākļiem ir norādÄ«ts, ka tiesas sÄ“dÄ“ attiecÄ«gais “dokumenta” oriÄ£ināls ir ticis uzrādÄ«ts.

Tomēr vēlāk uzsāktais kriminālprocess, kura ietvaros patiesībā nekas īsti netika izmeklēts (skat. tālāk: 2.punktu), tika izbeigts.

[1.2] PÄ“c tam, kad saņēmu paziņojumu par kriminālprocesa izbeigšanu, Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes RÄ«gas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākai inspektorei KarÄ«nai Marnauzai (turpmāk – procesa virzÄ«tāja) nosÅ«tÄ«ju pieteikumu, pirmkārt, par lÅ«gumu izsniegt lÄ“muma par kriminālprocesa Nr.11094026821 izbeigšanu kopiju un, otrkārt, par iespÄ“ju nodrošināt iepazÄ«šanos ar krimināllietas Nr.11094026821 materiāliem (turpmāk – pieteikums). SākotnÄ“ji pieteikumā ietvertie lÅ«gumi tika noraidÄ«ti, bet pÄ“c sÅ«dzÄ«bu iesniegšanas tie tika apmierināti, pamatojoties uz RÄ«gas Ziemeļu prokuratÅ«ras prokurores V. Dobrovļaņinas 2021.gada 6.decembra lÄ“mumu.

Šajā saistÄ«bā norādu, ka 2022.gada 17.martā kopā ar juridiskā palÄ«dzÄ«bas sniedzÄ“ju iepazinos ar visiem krimināllietas Nr.11094026821 materiāliem un saņēmu no procesa virzÄ«tājas 2021.gada 12.jÅ«lija lÄ“mumu par kriminālprocesa Nr.11094026821 izbeigšanu (turpmāk – 12.jÅ«lija lÄ“mums). LÄ“mumā norādÄ«ts, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 339.panta otro daļu man ir tiesÄ«bas šo lÄ“mumu pārsÅ«dzÄ“t 10 dienu laikā no saņemšanas dienas, sÅ«dzÄ«bu iesniedzot RÄ«gas Ziemeļu prokuratÅ«rai.

AttiecÄ«gi sagatavoju 2022.gada 25.marta sÅ«dzÄ«bu par 12.jÅ«lija lÄ“mumu (turpmāk – 25.marta sÅ«dzÄ«ba) un iesniedzu izmeklÄ“šanu uzraugošajai prokurorei. Taču šobrÄ«d esmu saņēmis RÄ«gas Ziemeļu prokuratÅ«ras prokurores Viktorijas Dobrovļaņinas (turpmāk – prokurore) 2022.gada 25.aprīļa lÄ“mumu par sÅ«dzÄ«bas izskatÄ«šanu kriminālprocesā Nr.11094026821 (turpmāk – 25.aprīļa lÄ“mums), ar kuru nolemts atzÄ«t par likumÄ«gu 12.jÅ«lija lÄ“mumu, noraidot 25.marta sÅ«dzÄ«bu.

No 25.aprīļa lÄ“muma ir redzams, ka prokurore diemžēl pamatā ir formāli sniegusi atbildi uz 25.marta sÅ«dzÄ«bā ietvertajiem argumentiem, kā arÄ«, balstoties uz turpmāk norādÄ«tajiem argumentiem, secināms, ka 25.aprīļa lÄ“mums ir nepamatots. Tādēļ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 337.panta otrās daļas 3.punktu iesniedzu šo sÅ«dzÄ«bu par 25.aprīļa lÄ“mumu.

[2] Juridiskais pamatojums

25.aprīļa lÄ“mumā norādÄ«ts, ka procesa virzÄ«tāja ir atreferÄ“jusi kriminālprocesa materiālus, cik tas ir nepieciešams nolÄ“muma pamatošanai un ir pietiekami un pamatoti argumentÄ“jusi sava nolÄ“muma secinājumu. Šajā ziņā uzreiz izceļams, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 320.panta ceturto daļu attiecÄ«gajā nolÄ“mumā, balstoties uz aprakstošajā daļā norādÄ«tajiem apstākļiem, ir jānorāda tostarp secinājumi, argumenti, uz kuru pamata tiek taisÄ«ts nolÄ“mums, t.sk. norādot apsvÄ“rumus, kuru dēļ kādi argumenti tiek akceptÄ“ti vai noraidÄ«ti, tiesÄ«bu normas, uz kuru pamata nolÄ“muma pieņēmÄ“js izdara savus secinājumus (procesuālās, materiālās tiesÄ«bu normas), atsauces uz izmantotajiem citiem tiesÄ«bu avotiem, kā arÄ« konstatÄ“to lietas apstākļu juridiskais novÄ“rtÄ“jums un secinājumi par izlemjamo jautājumu.^[1]

ArÄ« jaunākajā Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas praksÄ“ ir uzsvÄ“rts pienākums lÄ“mumā izklāstÄ«t bÅ«tiskākos lietas apstākļus, proti, procesa dalÄ«bnieki var sagaidÄ«t konkrÄ“tu un skaidru atbildi uz tiem argumentiem, kas ir izšÄ·iroši iznākumā[2] un ir pienākums sniegt konkrÄ“tu un skaidru atbildi uz lietas iznākumam izšÄ·irošajiem argumentiem, t.i., tiesas spriedumos bÅ«tu pienācÄ«gi jānorāda to pamatā esošie iemesli, jo sabiedrÄ«bai, Ä«paši apsÅ«dzÄ“tajam, jāspÄ“j saprast spriedumu.[3] Tāpat arÄ« juridiskajā literatÅ«rā norādÄ«ts: lai, pamatojot nolÄ“mumus, veidotos pilnÄ«ga juridiskā argumentācija, ir jāpamato ne tikai loÄ£iskais secinājums, kura pamatā ir jau gatavas premisas (t.s. iekšÄ“jais pamatojums), bet arÄ« tas, kā šÄ«s premisas ir veidojušÄs, piemÄ“ram, kādēļ ir izraudzÄ«tas konkrÄ“tas interpretācijas metodes vai tieši konkrÄ“ti fakti atzÄ«ti par pielietojamiem, bet citi noraidÄ«ti (t.s. ārÄ“jais pamatojums).[4]

Ne 12.jÅ«lija lÄ“mumu, ne arÄ« 25.aprīļa lÄ“mumu nevar uzskatÄ«t par atbilstošu minÄ“tajiem priekšrakstiem. Tāpat man nav saprotams, kāpÄ“c prokurore ir noraidÄ«jusi 25.marta sÅ«dzÄ«bā atspoguļotos argumentus.

a) pieņemot 25.aprīļa lÄ“mumu, prokurore nav vÄ“rtÄ“jusi apstākli, ka nekāda papildus iegÅ«tā informācija (pierādÄ«jumi) pÄ“c kriminālprocesa uzsākšanas nav bijusi par pamatu procesa virzÄ«tājas secinājumam, ka nav noticis noziedzÄ«gs nodarÄ«jums

IepazÄ«stoties ar krimināllietas Nr.11094026821 materiāliem, secināms, ka principā, neskaitot manis iesniegtos dokumentus (t.sk. divus civillietas Nr.C04271309 sÄ“jumus) 2021.gada 12.maijā, ir iegÅ«ta manas tobrÄ«d pilnvarotās pārstāves Lienes Zamazlovas-Kazikovas liecÄ«ba, kā arÄ« sagatavots 2021.gada 24.maija ierosinājums izmeklÄ“šanas tiesnesim pieņemt lÄ“mumu par neizpaužamu ziņu sniegšanu no kredÄ«tiestādes un rezolÅ«cijas veidā saņemts RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas tiesneses I. Milleres apstiprinājums pieprasÄ«t no Swedbank AS tās rÄ«cÄ«bā esošÄs neizpaužamās ziņas. Tāpat procesa virzÄ«tāja atbilstoši Kriminālprocesa likuma 190.panta pirmajai daļai pieprasÄ«ja Swedbank AS izsniegt noteiktu informāciju, dokumentus. Taču pretÄ“ji Kriminālprocesa likumā paredzÄ“tajam un, formāli atrakstoties, Swedbank AS to nav darÄ«jusi.

TomÄ“r arÄ« no šÄ«s informācijas procesa virzÄ«tājai nav izdevies iegÅ«t ziņas, kas pamatotu, ka apskatāmajā situācijā nav noticis noziedzÄ«gs nodarÄ«jums.

Manuprāt, kopš kriminālprocesa uzsākšanas procesa virzÄ«tāja, vadot šo kriminālprocesu, nav veikusi visas sagaidāmās izmeklÄ“šanas darbÄ«bas un nav nodrošinājusi, ka Swedbank AS izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievÄ“ro Kriminālprocesa likumā paredzÄ“to. PretÄ“jā gadÄ«jumā man ir grÅ«ti izskaidrot, kādēļ procesa virzÄ«tāja nav saņēmusi no Swedbank AS pieprasÄ«to informāciju, kurai ir bÅ«tiska nozÄ«me apskatāmajā situācijā. Turklāt Kriminālprocesa likuma 188.pantā ir paredzÄ“ta izņemšanas kārtÄ«ba.

Proti, procesa virzÄ«tāja kriminālprocesa Nr.11094026821 ietvaros Swedbank AS ir nosÅ«tÄ«jusi gan RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas tiesneses I. Milleres apstiprinājumu pieprasÄ«t no Swedbank AS tās rÄ«cÄ«bā esošÄs neizpaužamās ziņas, gan arÄ« vairākus informācijas pieprasÄ«jumus Swedbank AS, pieprasot konkrÄ“tas ziņas par faktiem (skat., piem., 3.sÄ“j. l.l. 164., 166., 172.). Savukārt Swedbank AS uz tiem nav sniegusi atbildi pÄ“c bÅ«tÄ«bas, bet gan mākslÄ«gi radÄ«jusi it kā pamatu tam, kādēļ tai nav jāsniedz ziņas par faktiem.

PiemÄ“ram, Swedbank AS norāda uz Latvijas Republikas AdvokatÅ«ras likuma 6.pantā paredzÄ“to, kas patiesÄ«bā pamatā attiecas uz advokātu, nevis klientu. Taču minÄ“tā panta otrās daļas 5.punktu, kur paredzÄ“ts aizliegums pieprasÄ«t no klientiem ziņas par advokātu sniegtās palÄ«dzÄ«bas faktu, ir principā atzinusi pati Swedbank AS. Tas ir tādēļ, ka Swedbank AS pati norāda uz advokātu sniegtās palÄ«dzÄ«bas faktu. Savukārt procesa virzÄ«tājas pieprasÄ«tā informācija pirmsšÄ·ietami pat hipotÄ“tiski nevarÄ“tu attiekties uz advokāta sniegtās palÄ«dzÄ«bas saturu. Proti, ir apšaubāms, ka šÄda informācija tik tiešÄm varÄ“tu saturÄ“t advokāta sniegtās palÄ«dzÄ«bas saturu:

informācija par kredÄ«tu speciālistiem/projektu vadÄ«tājiem/juristiem vai citām Swedbank AS amatpersonām, kuras bija kā kontaktpersonas attiecÄ«bās ar mani vai IK Gints Grosfogels laika posmā no 2006.gada 1.janvāra lÄ«dz 2017.gada 31.decembrim;

informācija par to, vai Swedbank AS Aizdevuma atgÅ«šanas daļas jurista palÄ«dze LÄ«ga Balcere 2011.gadā bija tiesÄ«ga apliecināt dokumentu norakstu pareizÄ«bu;

informācija par Swedbank AS pārstāvjiem, kuri ir piedalÄ«jušies civillietas Nr.C04271309 izskatÄ«šanā.

Tāpat arÄ« jāņem vÄ“rā Latvijas Republikas AdvokatÅ«ras likuma 6.panta ceturtajā daļā paredzÄ“tais, ka par juridiskās palÄ«dzÄ«bas sniegšanu nav atzÄ«stama advokāta nelikumÄ«ga darbÄ«ba klienta interesÄ“s, kā arÄ« darbÄ«ba klienta nelikumÄ«ga nodarÄ«juma veicināšanai.

Savukārt t.s. bankas un klienta noslÄ“pums šajā situācijā nav attiecināms, jo, pirmkārt, šo informāciju pieprasa procesa virzÄ«tāja konkrÄ“ta kriminālprocesa ietvaros (tostarp ir izmeklÄ“šanas tiesneša lÄ“mums) un, otrkārt, attiecÄ«gais bankas klients esmu es pats. Tādēļ nenoliedzami pats piekrÄ«tu, ka Swedbank AS izpauž informāciju par maniem kontiem, veiktajiem darÄ«jumiem u. tml.

Turklāt, atbildot uz Swedbank AS sÅ«dzÄ«bu, izmeklÄ“šanu uzraugošÄ prokurore V. Dobrovļaņina nepārprotami norādÄ«ja, ka kriminālprocesa pārbaudes gaitā netika iegÅ«tas ziņas, kas norādÄ«tu, ka procesa virzÄ«tāja negodprātÄ«gi izmanto savas amata pilnvaras un kriminālprocesuālo regulÄ“jumu, lai kaitÄ“tu bankas likumÄ«gajām interesÄ“m.

LÄ«dz ar to, ņemot vÄ“rā šÄdu Swedbank AS rÄ«cÄ«bu, atzÄ«stams, ka procesa virzÄ«tājai bija pamats lemt par izņemšanas vai kratÄ«šanas veikšanu, nolÅ«kā iegÅ«t nepieciešamos dokumentus un informāciju. Tas arÄ« ir norādÄ«ts juridiskajā literatÅ«rā – Kriminālprocesa likuma 190.panta komentārā.[5]

Turklāt šÄda pozÄ«cija no Swedbank AS puses nenoliedzami ļauj izdarÄ«t secinājumus par attiecÄ«gās lietas apstākļiem man par labu. BÅ«tu grÅ«ti arÄ« iztÄ“loties, ka šÄda starptautiski zināma banka un/vai tās pilnvarotās personas, rÄ«kodamies tiesiski, izvÄ“lÄ“tos šÄdu pozÄ«ciju un formāli atrakstÄ«tos tik, manuprāt, elementārās lietās. Turklāt Swedbank AS nav pat sniegusi konkrÄ“tu atbildi uz procesa virzÄ«tājas pieprasÄ«jumu par “dokumenta” izsniegšanu. Tas savukārt liek domāt, ka šÄda “dokumenta” nemaz nav vai arÄ« ir kāda cita problÄ“ma, kas varÄ“tu norādÄ«t uz prettiesisku Swedbank AS darbÄ«bu.

Tāpat kriminālprocesa Nr.11094026821 ietvaros neesmu nopratināts un man nav uzrādÄ«ts attiecÄ«gais “dokuments”, lai kriminālprocesā sniegtu papildu ziņas par to. Turklāt kriminālprocesā Nr.11094026821 nav pat nozÄ«mÄ“ta dokumenta ekspertÄ«ze un, vadoties no šÄ«s lietas apstākļiem, eksperta atzinums bÅ«tu viens no bÅ«tiskākajiem pierādÄ«jumiem. Savukārt citu informāciju varÄ“ja iegÅ«t arÄ« uzaicinot sniegt liecÄ«bu Swedbank AS pārstāvjus, t.sk. LÄ«gu Balceri, kura kā jurista palÄ«dze ir apliecinājusi attiecÄ«gā “dokumenta” kopijas pareizÄ«bu. Turklāt LÄ«gas Balceres liecÄ«bai, manuprāt, vajadzÄ“ja bÅ«t vienai no pirmajām, lai bÅ«tu atbilstoša izmeklÄ“šana.

Taču nekas no minÄ“tā, man šobrÄ«d nezināmu apstākļu dēļ, nav darÄ«ts. Savukārt gadÄ«jumā, ja vismaz iepriekš minÄ“tās darbÄ«bas bÅ«tu veiktas, tad tiktu arÄ« konstatÄ“ts, ka attiecÄ«bā pret mani ir noticis noziedzÄ«gs nodarÄ«jums. SevišÄ·i tas attiecās uz “dokumenta” iegÅ«šanu no Swedbank AS un ekspertÄ«zes nozÄ«mÄ“šanu.

Manuprāt, ir absurdi runāt par atbilstošu izmeklÄ“šanu situācijā, kur netiek nodrošināta pat “dokumenta” iegÅ«šana un pakārtoti ekspertÄ«zes nozÄ«mÄ“šana tam.

Taču prokurore, pieņemot 25.aprīļa lēmumu, nevienu no minētajiem argumentiem nav vērtējusi un atspēkojusi.

b) pieņemot 25.aprīļa lÄ“mumu, prokurore nav atbilstoši vÄ“rtÄ“jusi to, ka procesa virzÄ«tāja nolÄ“ma izbeigt kriminālprocesu Nr.11094026821, balstoties it kā uz vienu apstākli

25.marta sÅ«dzÄ«bā prokurores uzmanÄ«bu vÄ“rsu uz to, ka, skatot lÄ“mumā norādÄ«to, secināms, ka procesa virzÄ«tāja nolÄ“ma izbeigt kriminālprocesu Nr.11094026821, balstoties it kā uz vienu apstākli. Proti, “no lietas materiāliem redzams, ka minÄ“tais dokuments ir iesniegts tiesā 2011.gada 15.jÅ«lijā kopā ar atbildÄ“tājas AS “Swedbank” paskaidrojumiem, tas ir pievienots lietai. LÄ«dz pirmās instances tiesas sÄ“dei 2012.gada 20.martā prasÄ«tājam bija pietiekoši daudz laika, lai iepazÄ«tos ar 2007.gada 14.februāra pilnvarojumu un izmantotu savas tiesÄ«bas Civilprocesa likuma noteiktajā kārtÄ«bā, apstrÄ«dÄ“t to vai iesniegt pieteikumu par rakstveida pierādÄ«juma viltojumu pirmās instances tiesā.” PārÄ“jais lÄ“mumā ir vienÄ«gi atreferÄ“jums no citiem dokumentiem.

Šajā ziņā tika norādÄ«ts, ka Civilprocesa likumā nav nemaz paredzÄ“ta iespÄ“ja veikt dokumentu ekspertÄ«zi un tiesnesim nemaz nav kompetences lemt par viltojumu, kā arÄ« civillietas Nr.C04271309 izskatÄ«šanā piedalÄ«jās zvÄ“rināts advokāts, nevis es. Savukārt attiecÄ«go “dokumentu”, kā jau es iesniegumā esmu norādÄ«jis, konstatÄ“ju vienÄ«gi pÄ“c tam, kad atkārtoti apskatÄ«ju un izvÄ“rtÄ“ju civillietas materiālus. Turklāt civillietās ir pavisam cits pierādÄ«šanas standarts un strÄ«dus priekšmets. Proti, kriminālprocesā pierādÄ«šanas standarts (t.i., lÄ«menis, kādā jābÅ«t pierādÄ«tiem pierādÄ«šanas priekšmetā ietilpstošiem faktiem) ir augstāks – Ärpus šaubām.[6] TāpÄ“c uzsākto kriminālprocesu ir savā ziņā nekorekti salÄ«dzināt ar civillietu.

MinÄ“tais atspÄ“ko arÄ« 25.aprīļa lÄ“mumā ietverto prokurores norādi par to, kāpÄ“c netika it kā izmantotas tiesÄ«bas iesniegt pieteikumu par rakstveida pierādÄ«juma viltojumu. Taču jebkurā gadÄ«jumā šis neattaisno pasÄ«vo kriminālprocesa virzÄ«bu, par ko izteicos iepriekšÄ“jajā apakšpunktā.

c) prokurore atzÄ«st, ka procesa virzÄ«tājai mutvārdos ir doti norādÄ«jumi tostarp izvÄ“rtÄ“t jautājumu par kriminālprocesa izbeigšanu

25.marta sÅ«dzÄ«bā norādÄ«ju, ka kuluāros ir zināms par zvÄ“rināta advokāta Romualda Vonsoviča un virsprokurora ArmÄ«na Meistera tuvajām attiecÄ«bām, kas, manuprāt, šajā situācijā arÄ« ietekmÄ“ja kriminālprocesa turpmāku virzÄ«bu. Mani nepārsteidz, ka Swedbank AS 2021.gada 3.jÅ«nija iesniegumu “par Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes RÄ«gas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas darbÄ«bu likumÄ«bas un pamatotÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu” (turpmāk – 3.jÅ«nija iesniegums) adresÄ“ja RÄ«gas tiesas apgabala prokuratÅ«ra virsprokuroram ArmÄ«nam Meisteram[7], nevis izmeklÄ“šanu uzraugošajam prokuroram, kas pÄ“c piekritÄ«bas bÅ«tu RÄ«gas Ziemeļu prokuratÅ«rā. Turklāt pašÄ 3.jÅ«nija iesniegumā ir atsauce uz Kriminālprocesa likuma 37.pantu, kur regulÄ“ta izmeklÄ“šanu uzraugošÄ prokurora kompetence, nevis amatā augstāka prokurora kriminālprocesā kompetence vai virsprokurora kompetence.

Tāpat bÅ«tisks apstāklis ir tas, ka RÄ«gas Ziemeļu prokuratÅ«ras prokurores V. Dobrovļaņinas 2021.gada 30.jÅ«nija lÄ“mumā “Par sÅ«dzÄ«bas izskatÄ«šanu” norādÄ«ts: “Vienlaikus informÄ“ju, ka procesa virzÄ«tājai K. Marnauzai doti prokurora norādÄ«jumu par kriminālprocesa turpmāku virzÄ«bu.” Un attiecÄ«gi nākamais dokuments pÄ“c astoņām darba dienām ir lÄ“mums, ar kuru nolemts izbeigt kriminālprocesu Nr.11094026821.

Tādēļ secinājums par izmeklÄ“šanu uzraugošÄ prokurora norādÄ«jumu par kriminālprocesa turpmāku virzÄ«bu, manuprāt, ir viens – izbeigt kriminālprocesu Nr.11094026821. Ko patiesÄ«bā netieši arÄ« apstiprināja pati prokurore savā 25.aprīļa lÄ“mumā. Lieki piebilst, ka krimināllietas materiālos nekādi prokurora norādÄ«jumi procesa virzÄ«tājai nav atrodami.

d) citi bÅ«tiski argumenti, kurus, pieņemot 25.aprīļa lÄ“mumu, prokurore nav vÄ“rtÄ“jusi

25.marta sÅ«dzÄ«bā skaidrots, ka Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas dispozÄ«cijā paredzÄ“ta atbildÄ«ba par svešas mantas vai tiesÄ«bu uz šÄdu mantu iegÅ«šanu, ļaunprātÄ«gi izmantojot uzticÄ“šanos vai ar viltu (krāpšana). Augstākā tiesa ir norādÄ«jusi, ka viens no krāpšanas izpausmes veidiem ir apzināti nepatiesu ziņu paziņošana.^[8] Tāpat Augstākā tiesa ir norādÄ«jusi, ka krāpšana var izpausties apzinātās darbÄ«bās, kuras vÄ“rstas uz mantas Ä«pašnieka maldināšanu un nepatiesas ziņas var attiekties uz jebkuriem apstākļiem, tai skaitā uz juridiskiem faktiem un notikumiem.^[9] Turklāt juridiskajā literatÅ«rā norādÄ«ts, ka viltus Krimināllikuma 177.panta izpratnÄ“ var izpausties ne tikvien rakstiski un mutvārdos, bet arÄ« var bÅ«t ietverts viltotā dokumentā vai arÄ« izpausties šÄda viltojuma izmantošanā.[10] ArÄ« judikatÅ«rā atzÄ«ts, ka tas var bÅ«t ietverts viltotā dokumentā vai arÄ« izpausties šÄda viltojuma izmantošanā.[11]

Kā jau iepriekš minÄ“ju, tad attiecÄ«go “dokumentu”, ar kuru es it kā esmu pilnvarojis HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS) norakstÄ«t naudas lÄ«dzekļus no sev piederošÄ individuālā komersanta norÄ“Ä·inu konta citu juridisko personu kredÄ«tsaistÄ«bu dzÄ“šanai, neesmu nedz parakstÄ«jis, nedz arÄ« iesniedzis HANSABANKA (šobrÄ«d nosaukums Swedbank AS). Savukārt tiesa šo “dokumentu” izmantoja kā bÅ«tisku pierādÄ«jumu ar ko pamatota naudas lÄ«dzekļu piedziņa no manis.

ArÄ« tiesu praksÄ“ ir uzsvÄ“rts, ka mantas iegÅ«šanas paņēmieni var izpausties visdažādākajā veidā, arÄ« kā mantas saņemšana izmantojot viltotus dokumentus.^[12] Krāpšanas gadÄ«jumā nozieguma priekšmets var bÅ«t gan kustama manta, gan nekustama manta.^[13] Turklāt tiesu praksÄ“ ir atzÄ«ts, ka krāpšanas priekšmets var bÅ«t arÄ« nauda.^[14]

Tāpat tiesu praksÄ“ atzÄ«ts, ka personas darbÄ«bas, izmantojot viltojumu, nolÅ«kā izdarÄ«t krāpšanu kvalificÄ“jamas kā patstāvÄ«gs noziedzÄ«gs nodarÄ«jums, proti, saskaņā ar Krimināllikuma 275.panta otro daļu “Dokumenta, zÄ«moga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zÄ«moga un spiedoga realizÄ“šana un izmantošana”.^[15] Ja persona ne tikai vilto dokumentu, bet arÄ« izmanto šo dokumentu, lai maldinātu citu personu un ar viltu iegÅ«tu svešu mantu, noziedzÄ«gais nodarÄ«jums kvalificÄ“jams kā noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu kopÄ«ba saskaņā ar Krimināllikuma 275.panta otro daļu un 177.panta attiecÄ«go daļu.^[16] Turklāt bÅ«tiski norādÄ«t, ka apstāklis, ka viens noziedzÄ«gs nodarÄ«jums tiek izdarÄ«ts, lai atvieglotu vai nodrošinātu cita noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanu, neizslÄ“dz personas pienākumu atbildÄ“t par visām izdarÄ«tajām noziedzÄ«gām darbÄ«bām.^[17]

Pie tam pastāv iespÄ“ja, ka apskatāmajā situācijā noziedzÄ«gās darbÄ«bas ir veikusi organizÄ“ta grupa Krimināllikuma 21.panta pirmās daļas izpratnÄ“. Par to var liecināt tas, ka organizÄ“tas grupas dalÄ«bnieki iepriekšÄ“jas vienošanās laikā ir sadalÄ«juši pienākumus kopÄ«gi veicamajā noziegumā, kā arÄ« – atbilstoši lomu sadalÄ«jumam visiem grupas dalÄ«bniekiem nav jāpiedalās tieši nozieguma izdarÄ«šanā.^[18]

Å…emot vÄ“rā minÄ“to un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 369.panta pirmo daļu kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklÄ“šanas iestādei, prokuratÅ«rai vai tiesai (turpmāk – par kriminālprocesa norisi atbildÄ«gā iestāde), kuras norāda uz iespÄ“jama noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanu, vai šÄdu ziņu iegÅ«šana par kriminālprocesa norisi atbildÄ«gā iestādÄ“. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 369.panta otro daļu, šÄdas ziņas ir iesniedzis cietušais – kā iesniegumu, norādot situācijas faktiskos apstākļos un sniedzot iespÄ“jamā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma juridisko vÄ“rtÄ“jumu. Turklāt bÅ«tiski ņemt vÄ“rā Senāta judikatÅ«rā nostiprināto atziņu, ka iesniegumā tā iesniedzÄ“jam nav obligāti jānorāda kāds noziedzÄ«gs nodarÄ«jums ir noticis, t.i., persona ir tiesÄ«gs informÄ“t izmeklÄ“šanas iestādi par savām bažām par iespÄ“jamu normatÄ«vo aktu pārkāpumu.[19] Savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 370.panta pirmajai daļai kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespÄ“ja, ka noticis noziedzÄ«gs nodarÄ«jums. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā ar lielu pārliecÄ«bu var izdarÄ«t apgalvojumu, ka ir notikusi krāpšana, jo šobrÄ«d precÄ«zi nenoskaidrota persona vai personas, izmantojot viltotu dokumentu, ir ieguvusi naudas lÄ«dzekļus lielā apmÄ“rā. Turklāt Kriminālprocesa likuma 370.panta otrā daļa noteic: “Kriminālprocesu var uzsākt arÄ« tad, ja ziņas satur informāciju par iespÄ“jamu notikušu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu un tās ir iespÄ“jams pārbaudÄ«t tikai ar kriminālprocesa lÄ«dzekļiem un metodÄ“m.”

Lai noskaidrotu, vai iesniegumā aprakstÄ«tajās darbÄ«bās ir saskatāmas noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastāva pazÄ«mes vai arÄ« cita noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastāva pazÄ«mes, ir nepieciešams veikt atbilstošas izmeklÄ“šanas darbÄ«bas.

VÄ“l jo vairāk – atbilstoši Kriminālprocesa likuma 6.pantam “Amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadÄ«jumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to lÄ«dz Krimināllikumā paredzÄ“tajam krimināltiesisko attiecÄ«bu taisnÄ«gam noregulÄ“jumam”. JāpiekrÄ«t tiesÄ«bu doktrÄ«nā norādÄ«tajam, ka Latvijas kriminālprocesā tiek atzÄ«ts obligātuma princips (legality principle) pretÄ“ji lietderÄ«guma (izdevÄ«guma) principam (opportunity principle).[20] Tādēļ, pastāvot nepieciešamajiem priekšnoteikumiem, kriminālprocess ir obligāti uzsākams neatkarÄ«gi no jebkādiem lietderÄ«bas apsvÄ“rumiem.[21]

Tāpat no Kriminālprocesa likuma 1.panta (Kriminālprocesa likuma mÄ“rÄ·is) izriet nepieciešamÄ«ba pÄ“c krimināltiesisko attiecÄ«bu taisnÄ«ga noregulÄ“juma. Savukārt taisnÄ«gs krimināltiesisko attiecÄ«bu noregulÄ“jums aptver ne tikai attieksmi pret personu, attiecÄ«bā uz kuru izteikts pieņēmums, ka tā izdarÄ«jusi noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, bet arÄ« citām ar noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu saistÄ«bām personām, kā arÄ« ņemot vÄ“rā krimināltiesÄ«bu publiski tiesisko raksturu, sabiedrÄ«bu kopumā.^[22] Jānorāda, ka Ä«paša vieta mÅ«sdienu kriminālprocesā atvÄ“lÄ“ta personai, kura cietusi noziedzÄ«gā nodarÄ«jumā. Lai nodrošinātu taisnÄ«gu krimināltiesisko attiecÄ«bu noregulÄ“jumu, arÄ« cietušÄs personas intereses ir respektÄ“jamas un ievÄ“rojamas, nodrošinot tās aizsardzÄ«bu, iespÄ“jas saņemt kompensāciju par noziedzÄ«ga nodarÄ«juma rezultātā radÄ«to kaitÄ“jumu utt.^[23]

Taču, pieņemot 25.aprīļa lÄ“mumu, prokurore šos argumentus nav vÄ“rtÄ“jusi. Tāpat no 25.aprīļa lÄ“muma nav redzams, kāpÄ“c tie ir noraidÄ«to. TāpÄ“c kā jau šÄ«s sÅ«dzÄ«bas sākumā norādÄ«ju, tad 25.aprīļa lÄ“mums nav pamatots un neatbilst Kriminālprocesa likuma 320.panta ceturtajā daļā paredzÄ“tajiem priekšrakstiem.

Līdz ar to, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 6.pantu, 46.pantu, 95.panta pirmo daļu, 96.panta pirmo daļu, 369.panta pirmo daļu un 370.pantu,

lūdzu:

atcelt Viktorijas Dobrovļaņinas 2022.gada 25.aprīļa lÄ“mumu par sÅ«dzÄ«bas izskatÄ«šanu kriminālprocesā Nr.11094026821;

dot norādÄ«jumus RÄ«gas Ziemeļu prokuratÅ«ras prokurorei Viktorijai Dobrovļaņinai atbilstoši izvÄ“rtÄ“t manu 2022.gada 25.marta sÅ«dzÄ«bu par Valsts policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes RÄ«gas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākās inspektores 2021.gada 12.jÅ«lija lÄ“mumu par kriminālprocesa Nr.11094026821 izbeigšanu.

---

[1]           Skat.: Zeppa-PriedÄ«te V. Kriminālprocesa likuma 320.panta komentārs. Grām.: Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Zinātniska monogrāfija prof. KristÄ«nes Stradas-Rozenbergas zinātniskā redakcijā. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 857.lpp.

[2]           Skat.: Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2020.gada 27.februāra sprieduma lietā “LOBZHANIDZE AND PERADZE v. GEORGIA” (iesniegumi Nr.21447/11 un Nr.35839/11) 66.punktu; Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2007.gada 15.februāra sprieduma lietā “AFFAIRE BOLDEA v. ROMANIA” (iesniegums Nr.19997/02) 30.punktu.

[3]           Skat.: Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2017.gada 11.jÅ«lija sprieduma lietā “MOREIRA FERREIRA v. PORTUGAL (No.2)” (iesniegums Nr.19867/12) 84.punktu; Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2013.gada 29.oktobra sprieduma lietā “S.C. IMH SUCEAVA S.R.L. v. ROMANIA” (iesniegums Nr.24935/04) 40.punktu.

[4]           Skat.: Hartmane L. Juridiskā argumentācija tiesu nolÄ“mumos. Grām.: Juridiskās metodes pamati. 11 soļi tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanā: Rakstu krājums/Dr.habil.iur., profesora Edgara Meļķiša zinātniskā redakcijā. RÄ«ga: Latvijas Universitāte, 2003, 208.lpp.

[5]           Skat. Meikališa Ä€. Kriminālprocesa likuma 190.panta komentārs. Grām.: Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Zinātniska monogrāfija prof. KristÄ«nes Stradas-Rozenbergas zinātniskā redakcijā. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 568.lpp.

[6]           Skat. Strada-Rozenberga K. Kriminālprocesa likuma 124.panta komentārs. Grām.: Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Zinātniska monogrāfija prof. KristÄ«nes Stradas-Rozenbergas zinātniskā redakcijā. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 418.lpp.

[7]           3.jÅ«nija iesniegumā kļūdaini norādÄ«ts uzvārds “Meistaram”.

[8]           Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2008.gada 4.novebra lÄ“mums lietā Nr. SKK-405/2008 (Krimināllieta 11517004206). Pieejams: www.at.gov.lv

[9]           Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2008.gada 4.novebra lÄ“mums lietā Nr. SKK-405/2008 (Krimināllieta 11517004206). Pieejams: www.at.gov.lv

[10]         Skat. Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D. Krimināllikuma komentāri. TrešÄ daļa (XVIII–XXV nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. RÄ«ga: Tiesu namu aÄ£entÅ«ra, 2019, 44.lpp.

[11]         Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2016.gada 20.aprīļa lÄ“mums lietā Nr.SKK-40/2016.

[12]         Skat. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2018.gada 28.marta lÄ“mums lietā Nr.SKK-49/2018, 14.punkts. Pieejams: www.at.gov.lv

[13]         Skat. Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D. Krimināllikuma komentāri. TrešÄ daļa (XVIII–XXV nodaļa). RÄ«ga: Tiesu namu aÄ£entÅ«ra, 2016, 43.lpp.

[14]         Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2011.gada 19.decembra lÄ“mums lietā Nr.SKK-671/2011. Pieejams: www.at.gov.lv

[15]         Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Tiesu prakse lietās par krāpšanu 2008/2009, 62.lpp. Pieejams: www.at.gov.lv

[16]         Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Tiesu prakse lietās par krāpšanu 2008/2009, 62.lpp. Pieejams: www.at.gov.lv

[17]         Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Tiesu prakse lietās par krāpšanu 2008/2009, 61.lpp. Pieejams: www.at.gov.lv

[18]         Skat. Krastiņš U. Liholaja V. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I–VIII² nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. RÄ«ga: Tiesu namu aÄ£entÅ«ra, 2018, 109.lpp.

[19]         Augstākās tiesas 2012.gada 26.janvāra lÄ“mums lietā Nr.SKK-26/2012. Pieejams: www.at.gov.lv.

[20]         Meikališa Ä€., Strada-Rozenberga K. TaisnÄ«gums kriminālprocesā. “Jurista Vārds”, 29.11.2011., Nr. 48 (695).

[21]         Skat. Strada-Rozenberga K. Kriminālprocesa likuma 6.panta komentārs. Grām.: Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Zinātniska monogrāfija prof. KristÄ«nes Stradas-Rozenbergas zinātniskā redakcijā. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 37.lpp.

[22]         Strada-Rozenberga K. Kriminālprocesa likuma 1.panta komentārs. Grām.: Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Zinātniska monogrāfija prof. KristÄ«nes Stradas-Rozenbergas zinātniskā redakcijā. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 24.lpp.

[23]         Strada-Rozenberga K. Kriminālprocesa likuma 1.panta komentārs. Grām.: Kriminālprocesa likuma komentāri. A daļa. Zinātniska monogrāfija prof. KristÄ«nes Stradas-Rozenbergas zinātniskā redakcijā. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 25.lpp.