Fabrikā „Laima” jau atkal nelaimes gadījums – šoreiz bez smagām sekām
PIETIEK29.01.2017.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Pazīstamajā saldumu fabrikā Laima jau atkal noticis nelaimes gadījums, par kuru ir jau atkal ir mēģināts noklusēt, - šoreiz gan tam nav bijis traģisku seku: kā stāsta fabrikas darbinieki, „cilvēks sabojāta krēsla dēļ krita un smagi sasitās”, savukārt fabrikas vadība apgalvo, ka darbiniece vienkārši darbiniece „neuzmanības dēļ atsita elkoni pret konveijera stiprinājumu”.
„Šodien notika nelaimes gadījums saldumu ražotnes fabrikā Laima". Cilvēks sabojāta krēsla dēļ krita un smagi sasitās. Šādu krēslu ir ļoti daudz, un tas ir bīstami, darba devējs uz mūsu sūdzībām nereaģē! Tas ir nepieļaujami, lūdzu, palīdziet mums!” – šādu lasītāja vēstuli Pietiek saņēma 26. janvārī.
„Kādi ir šā negadījuma iemesli, kas tiek darīts, lai tādi neatkārtotos, kāda palīdzība tiks sniegta cietušajam? Vai šie krēsli ir bīstami un, ja jā, kādēļ tie netiek mainīti uz drošiem? Kādēļ Laimas vadība neieklausās darbinieku sūdzībās par darba apstākļiem?” – šādus jautājumus Pietiek pēc notikušā uzdeva Laimas īpašnieku, uzņēmuma Orkla Confectionery&Snacks Latvija. Publicējam saņemto skaidrojumu pilnībā:
„Precizējot situācijas izklāstu, vēlamies informēt, ka 26.janvārī Orkla Confectionery&Snacks Latvija saldumu ražotnē Laima Miera ielā 22, notika negadījums darbavietā – darbiniece, veicot savus darba pienākumus, neuzmanības dēļ, atsita elkoni pret konveijera stiprinājumu, kā rezultātā īslaicīgi zaudēja samaņu un saļima. Tas notika, viņai stāvot kājās, nevis uz krēsla vai cita paaugstinājuma.
Cietušajai tika sniegta pirmā medicīniskā palīdzība notikuma vietā un izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas cietušo hospitalizēja, nekonstatējot nopietnu traumu. Šobrīd darbiniece jau atrodas mājās un jūtas labi. Uzņēmums ir sazinājies ar darbinieci, rūpējoties, lai viņa saņemtu visu nepieciešamo atbalstu un palīdzību. Uzņēmuma vārdā izsakām nožēlu par notikušo.
Darbinieku drošība ir viena no mūsu prioritātēm. Orkla Confectionery&Snacks Latvija uzņēmumā ir noteiktas augstas darba un pārtikas drošības procedūras, kas tiek ievērotas visos ražošanas posmos. Orkla Confectionery&Snacks Latvija ir daļa no Orkla grupas, kuras standarti paredz regulārus starptautiskos drošības auditus, lai nodrošinātu augstāko darba drošību darbiniekiem.
Pēdējo gadu laikā uzņēmums ir veicis ievērojamas investīcijas darba drošības uzlabošanā Laima ražotnē – 2016. gadā Orkla Confectionery&Snacks Latvija ir investējusi vairāk nekā 300 tūkstošus eiro darba vides uzlabošanā. Pērn tika īstenoti 423 dažādi uzlabojumi darba vides uzlabošanā un ražošanas iekārtu modernizācijā, kā arī, tajā skaitā darbinieku ieteikumi. Tā rezultātā 2016. gadā Laima ražotnē negadījumi notikuši divas reizes mazāk nekā gadu iepriekš. Mūsu mērķis ir, lai nākotnē nebūtu neviens nelaimes gadījums.”
Pirms šī dažādi traktētā negadījuma nekas par nelaimes gadījumiem Laimā publiski nebija dzirdēts vairāk nekā gadu – kopš pagājušā gada oktobra, kad versijas par notikušo atkal bija krasi atšķirīgas.
Ja ticēt toreiz Orkla Confectionery&Snacks Latvija valdes priekšsēdētāja Erika Smita-Hansena vārdā Pietiek sniegtajiem paskaidrojumiem, runa esot par Laimas Miera ielas ražotnē notikušu "nelaimes gadījumu", kurā viens no uzņēmuma darbiniekiem guvis "rokas traumu".
Uzņēmums neko neminēja par „rokas traumas” raksturu un arī izvairījās atbildēt kā uz Pietiek lūgumu raksturot gūtās traumas, tā uz tiešu jautājumu - vai gados jaunam darbiniekam ir ierauti pirksti cepumu mašīnā.
Tā vietā uzņēmums klāstīja, ka "cietušajam tūlīt pēc negadījuma tika sniegta pirmā medicīniskā palīdzība notikuma vietā, izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas ieradās 10 minūšu laikā, un darbinieks tika hospitalizēts. Darbinieks nākamajā dienā pēc hospitalizācijas tika izrakstīts no slimnīcas. Pašlaik viņš turpina ārstēšanos ambulatori, pēc kā sekos rehabilitācijas kurss".
Orkla vietējais vadītājs arī aprakstīja, kā "uzņēmuma pārstāvji apciemoja darbinieku slimnīcā un pašlaik ir kontaktā ar viņu, rūpējoties, lai darbinieks saņemtu nepieciešamo palīdzību. Uzņēmums apmaksā ar ārstēšanos saistītos izdevumus".
Taču aculiecinieki, kas Pietiek informēja par Orkla vadības noklusēto nelaimes gadījumu, notikušo raksturo krietni citādāk: "Astoņpadsmitgadīgs puisis, kas nesen bija uzsācis darba gaitas, nomala sev rokai pirkstus cepumu maļamajā mašīna.
Pēc iepriekšējā nelaimes gadījuma bija izskanējusi ziņa, ka Laima plāno pārskatīt darba drošības instrukcijas un pārējos dokumentus un procedūras, kas paredz drošību un palīdzības sniegšanu. Nav manīts, ka tas notiek.
Tādas iespējas formāli pastāv, bet dzīvē darbinieki tās nav redzējuši, vai precīzāk visi parakstās, ka redzējuši, bet pieejams tās īsti darbiniekiem nav. Ikdienā redzams, ka nelaimes gadījumi kā notikuši, tā notiek, kā to noklusē, tā turpina noklusēt."
To zināmā mērā netieši apstiprināja arī Orkla, savās atbildēs minot, ka tikai "pēc notikušā nelaimes gadījuma visos NP Foods (līdzšinējais uzņēmumu grupas nosaukums) ražošanas uzņēmumos veiktas papildu ārpuskārtas apmācības par darba drošību, strādājot ar ražošanas iekārtām un pie ražošanas līnijām".
"Jūs varētu papētīt, cik bieži Laima Valsts darba inspekcijai ziņo par nelaimes gadījumiem, jo lielākas vai mazākas traumas tur gūst gandrīz vai katru nedēļu slapjas grīdas, nedrošas tehnikas un citu iemeslu dēļ. Tas nesenākais sprādziens bija lielākais, bet neteiktu, ka vienīgais," rakstīja Pietiek lasītājs.
Orkla uz to netieši atbildēja, paziņojot, ka "tuvākajās dienās uzņēmums iesniegs Valsts darba inspekcijā nelaimes gadījuma aktus un saistītos izmeklēšanas materiālus. Kā cietušais darbinieks, tā arī visi citi ražošanas darbinieki ir apmācīti strādāt ar iekārtām un ir instruēti darba drošībā".
Saistībā ar iepriekšējo publiski zināmo nelaimes gadījumu Laimas ražotnē, kas notika 2015. gada 7. septembrī un kurā nopietni cieta viens cilvēks, uzņēmums notikušā faktu atzina tikai pēc Pietiek uzstājīgas intereses.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.