Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!
Edgars Rinkēvičs17.02.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Pirmkārt, ASV administrācija formulē savas ārpolitikas pamatnostādnes. Skaidrs ir tas, ka tās būs balstītas uz savu interešu īstenošanu. Skaidrs, ka ir ideoloģiskas pretišķības. Lai saglabātu transatlantisko saikni, Eiropai jāspēj sevi pozicionēt kā spēcīgu partneri, kam ir ko piedāvāt ASV, kas spēj pretoties Krievijai un ļaunuma asij.
Otrkārt, ne visos jautājumos ASV un Eiropas viedokļi sakritīs, tas netraucē meklēt kopējo, mazināt atšķirīgo.
Treškārt, sarunas par noregulējumu Ukrainā tikai sākas. ASV interesējas par sabiedroto viedokli, šobrīd formulē savu stratēģiju. Būtiski, lai visas sarunas notiek ar Ukrainas dalību, ar Eiropas līdzdalību. Taču tam nepieciešams spēcīga Eiropa ar skaidru atbalsta plānu Ukrainai.
Ceturtkārt, NATO samitā Hāgā lēmumam par aizsardzības izdevumiem jābūt minimums 3-3.5% no IKP, Austrumu flanga valstīm 4-5% no IKP. Tas ir nepieciešams, lai izpildītu NATO spēku attīstības mērķus, ne tikai politikas vārdā. Tas iet ciešā sazobē ar industrijas mobilizāciju, jo ar naudu nepietiek, mums vajag ieročus, bruņojumu un munīciju tagad. Šodien! Šajā ziņā nepelnīti paslīdējis garām Eiropas komisijas prezidentes paziņojums, ka aizsardzības izdevumi netiks (ar zināmiem nosacījumiem) iekļauti ES budžeta deficīta griestos.
Piektkārt, gan incidenti Baltijas jūrā, gan migrācijas spiediens uz mūsu robežām ir nostiprinājis Baltijas, Ziemeļvalstu un Polijas sadarbību un koordināciju. Ar Lielbritānijas dalību pastāv Apvienotie reaģēšanas spēki. Kopīgi būs jālemj un jāīsteno Austrumu robežas militārā stiprināšana un citi pasākumi. Šis sadarbības mehānisms un spēki palīdzēs cīnīties par atbilstošiem lēmumiem NATO un ES, arī ātri reaģēt krīzes laikā.
Sestkārt, Ukrainas miera sarunas nav prognozējamas. Mūsu pamatprincipi paliek nemainīgi: stipra un neatkarīga Ukraina, atbalsts tai, Krievijas maksimāla ierobežošana, spēcīga Eiropa, transatlantiskā sadarbība. Mēs saprotam, ka Krievija mēģinās panākt NATO spēku atvilkšanu “1997.gada robežās” Tas ir tas, pret ko jācīnās un nedrīkst pieļaut.
Visbeidzot, par Latviju. Mēs esam daudz darījuši savas drošības stiprināšanā, nenovērtēsim sevi par zemu. Tomēr nepamet sajūta, ka joprojām nespējam mobilizēties un saprast stāvokļa nopietnību- valsts drošība un aizsardzība nav kaut kas virtuāls un attālināts. Par to jārūpējas visiem šodien, atliekot sīkus kašķus un lietas. Mums jāmobilizējas.
Aizsardzības izdevumi, sabiedrības uzticība varai, Zemessardzes palielināšana, aizsardzības industrijas attīstība, civilā aizsardzība, tie ir tikai daži jautājumi, kas ir dienas kārtībā. Mēs varam tos atrisināt, bet jāsaņemas. Stiprām un pārliecinātām valstīm neuzbrūk, pat ja tās nav lielas. Mums joprojām ir visu sabiedroto, ieskaitot ASV, atbalsts, mūsu darbus novērtē. Vienlaikus ar pagātnes sasniegumiem nepietiek. Latvijas diplomātijai jābūt ašai un enerģiskai. Latvijas aizsardzībai jābūt stiprai. Latvijas sabiedrībai jābūt noturīgai. Latvijas valdībai jābūt gudrai.
Minhenes konference bija laba ar to, ka skaidri redzam, ka pasaule mainās. Laiks mums ir, iespējas arī. Es dodos prom no Minhenes ne kā optimists vai pesimists, drīzāk kā reālists. Tuvākajā laika būs daudz ziņu, paziņojumu un informācijas. Būs mēģinājumi mūs iebiedēt un iedragāt mūsu pārliecību. Šajā info troksnī svarīgi ir atšķirt drazu no būtiskā. Esmu pārliecināts, ka mēs tiksim pāri arī šim laikam. Mūsu prieksteči neatkarību izcīnīja, mūsu uzdevums to nosargāt, vispirms jau ar prātu un gribu, ja nepieciešams ar ieročiem. Gatavosimies visiem scenārijiem, lai izvairītos no sliktākā. Mums ir pārliecība spēks un labi draugi, un sabiedrotie!
Seko mums 
Mūsu valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms vairākiem gadiem, vēl būdams ārlietu ministrs, no Saeimas tribīnes saistībā ar Brexit citēja Vinniju Pūku. Toreiz tas daudziem 12 Saeimas deputātiem lika pasmaidīt, bet trāpīja mērķī.
Vienreiz iemaldās drons, to laikus nepamana, neziņo sabiedrībai, pēc tam klaji melo. Otrreiz iemaldās drons, nu centīgi stāsta, ka nopeilēts, bet, kamēr ar auto braukuši pretīm, tas jau uzsprādzis. Un tāpat melo, vieniem sakot, ka tas ukraiņu, otriem – ka nezināms. Trešo reizi pat neiemaldās: garām valsts robežai palido drons – izziņo brīdinājumus pierobežā un daudziem arī tālu no tās esošajiem, bet… izrādās, ka izslavētā 112 aplikācija tādā brīdī uzkaras…
1. Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ar savu rīcību visos šos gadus veicinājis divvalodību un divkopienas sabiedrības uzturēšanu Latvijā. Šādi, iespējams, apzināti grauta sabiedrības integrācijas politika.
Latvijas ekonomika 2026. gadā atgādina cilvēku, kurš ir iemācījies dzīvot piesardzīgi. Viņš zina, kā izturēt aukstumu, kā sadalīt spēkus, kā neizšķiest to, kas ir. Taču jautājums paliek atklāts – vai viņš vispār vēl sapņo?
Latvijas iedzīvotāju saliedēšana, dažādu grupu integrēšana un, no pretējās puses, satraukums par sabiedrības “sašķeltību” ir tēma, kas sabiedriskajā telpā ir bijusi klātesoša un nereti pat centrāla kopš Trešās atmodas laikiem 1980. gados, kad latvieši reāli varēja sākt cerēt uz politiskās neatkarības atjaunošanu. Jēdzieni “saliedēšana” un “integrācija” šajās garajās desmitgadēs ir parādījušies gan valdības līgumos, gan stratēģiskajos un rīcībpolitikas dokumentos. 2001. gadā Latvijā nodibināts Sabiedrības integrācijas fonds – Ministru prezidentam pakļauta iestāde, kurai integrācijas uzdevumu veikšanai 2025. gadā novirzīti EUR 35,4 miljoni (no tiem 40% no Latvijas valsts budžeta).
Kad valsts saņem vairāk nekā atdod atpakaļ, tā vairs nav politika. Tas ir bizness. Bizness “Jaunās Vienotības” stilā.
Ziniet ko, gudrinieki? Beidziet apd...st Hermani.. Es viņa saturisko stostīšanos klausos daudz labprātāk nekā visu to eviku, laumiņu, hosamu, zandiņu, briškenu un pārējās rinkija kompānijas gludo, tekošo, bezsaturīgo vāvuļošanu.
Latvijas Raido „Krustpunktā” pie Aida Tomsona bija Alvis Hermanis. Cilvēks ar milzīgu potenciālu. Viņš atnāca ar savu ideju, savu redzējumu. Tomsona kungs neizdarīja neko, lai atvērtu intervējamo. Intervijai bija tikai viens mērķis - Tomsona kungs man atgādināja farizeju, kurš mēģināja pieķerties pie sīkām, nesvarīgām detaļām.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – SEPLP), ņemot vērā Satversmes tiesas lietā Nr. 2024-30-01 – par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – 2026. gada 30. martā pasludināto spriedumu, pauž gatavību iesaistīties izmaiņu sagatavošanā tiesiskajam regulējumam par mazākumtautību valodām sabiedriskajā medijā. SEPLP neredz nepieciešamību šobrīd mainīt 2026. gada sabiedriskā pasūtījuma plānu, kā ietvaros šogad uzsākta jauna pieeja mazākumtautību satura veidošanā, kas ir saskanīgs ar Satversmes tiesas atziņām minētajā spriedumā par mazākumtautību valodu sabiedriskajos medijos. Šie principi tiks ievēroti, arī strādājot pie sabiedriskā pasūtījuma plāna sagatavošanas 2027. gadam.
