Esmu atradusi jaunu sili Sabiedrības integrācijas fonda vietā!
Zaiga Pūce, Latvijas Universitātes fonda izpilddirektore02.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kas Latviju padara stipru? Valsts amatpersonu uzrunās dzirdam, ka tie ir Latvijas cilvēki. Ik reizi jādomā – kas ar to domāts? Kas ir līdzcilvēku stiprums, spēks un devums Latvijai? Ko dodam un ko saņemam pretī?
Mēs – katrs indivīds un sabiedrība kopumā – vēlamies dzīvot labāk. Pasaules kontekstā nedzīvojam slikti, taču vēlamies būt Eiropas bagātāko valstu vidū. Mēs vēlamies, pasaules līmeņa sasniegumus mākslā, zinātnē, sportā. Gribam, lai mūsu uzņēmumu nosaukumus atpazīst globāli, lai Latvijas uzņēmēju saražotās preces ievērojami ietekmētu pasaules ikdienas ritējumu. Lai ko mēs domātu par vispārējo izglītību Latvijā, starptautiskā mērogā tā ir pietiekami laba. Arī vispārējais dzīves līmenis Latvijā pasaules kontekstā ir apmierinošs. Tomēr pastāv virkne jomu, kur vēl daudz darāmā.
Jau Latvijas valsts tapšanas laikā mūsu cilvēku spēku apliecināja trīs lietas – vīzija, griba to īstenot un gatavība ziedot. Lai sasniegtu mērķi, neatkarīgu valsti, nebūtu pieticis tikai ar ideju, valsts tapšanai jāziedo laiks, zināšanas un nauda, jāiegulda darbs. Būtisks priekšnoteikums tam, lai latvieši spētu apzināties sevi kā vienotu tautu un spēku, bija izglītības iespējas latviešu bērniem, pirmā kapitāla uzkrāšanās un spēja pašorganizēties. Latvijas valsts izveidojās aktīvas, pilsoniskas apziņas rezultātā.
Līdzīgi kā šodien, arī 19. gadsimta sākumā ne visiem latviešiem bija vienots redzējums par savu, neatkarīgu valsti. Tomēr, lai arī kāds bija katra atsevišķa latvieša viedoklis par Latvijas nākotni, visi saprata, ka nepieciešama sistēma, kas balstītu latviešu centienus "izsisties", ļautu latviešiem aizvien plašākā skaitā iegūt izglītību, veidot savus uzņēmumus un pelnīt. Tā radās Rīgas Latviešu biedrība. Lai varētu pulcēties cilvēki, kurus vieno līdzīgas vērtības, valoda un kultūra, bija nepieciešama ēka. Pateicoties ziedojumiem, tapa Latviešu biedrības nams.
Arī mūsdienās šajā ziņā nekas daudz nav mainījies. Ne visas vajadzības var nosegt ar valsts budžeta ieņēmumiem – nodokļu maksātāju naudu vai Eiropas fondiem. Vairākkārt sabiedrība savu pilsonisko aktivitāti paudusi, atbalstot dažādas iniciatīvas no personīgajiem līdzekļiem. Tā ir aktīva gribas demonstrēšana, skaidri norādot, kas mums kā sabiedrībai svarīgs un sasāpējis – ar ziedošanu tiek risināti jautājumi, kurus valsts nepietiekami risina citā veidā. Tā lēmumu pieņēmējiem liekam skaidri saprast, kuri jautājumi nekavējoties jārisina. Biežāk ievērojama palīdzība tiek sniegta veselības aprūpē vai jomās, kur "jādzēš ugunsgrēki". Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ziedošanas kultūra Latvijā būtiski attīstījusies – palīdzam ne tikai sev, bet arī citiem, atbalstām Ukrainas tautu. Iepriecina, ka arvien noteiktāk izpaužas vēlme ziedot sabiedrības izglītošanai.
Raugoties ilgtermiņā, sasāpējušie jautājumi varētu atrisināties līdz ar labklājības pieaugumu. Lai tā notiktu, jāatgriežas pie izglītības jautājuma. Stiprai valstij nepieciešami gudri, izglītoti cilvēki, kurus vieno augstākas vērtības – cieņa pret latviešu valodu un kultūru, Latvijas neatkarība, labklājība un izcilība. Turklāt būtiska ir vide, kurā lielām idejām augt. Pasaules pieredze rāda, ka šo vidi uztur un stiprina augstskolas.
Ja vēlamies ievērojamus sasniegumus, gribam būt izcili, saņemt ne tikai Oskara balvu, bet arī Nobela prēmiju, jāuzstāda augsti mērķi, primāri – zinātnē! Jāattīsta inovācijām atvērta vide, jāizceļ ne tikai vietēja mēroga, bet arī globāli svarīgas tēmas, jārada sen gaidīti risinājumi un jāattīsta zinātnes komercializācija. Tas nav vienā dienā atrisināms jautājums un tā noteikti nav vienkārša sistēma, tomēr šis mērķis nav arī nekas nesasniedzams. Mērķtiecīgi novirzot līdzekļus tā sasniegšanai, tai skaitā atbalstot izglītību un zinātni, iegūsim nozīmīgu ilgtermiņa labumu – labi attīstītu pētniecības vidi un izglītotu sabiedrību.
Latvijas Universitāte šajā virzienā spērusi lielu soli – ar mērķi veicināt zinātnes izcilību un Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzsākta "LU Attīstības programma ar lielu ietekmi", kas cieši saistīta ar ANO Ilgtspējas attīstības mērķiem. Par prioritāti izvirzīta tieši cilvēkkapitāla attīstība, veselas un zināšanās balstītas sabiedrības veidošana. Mūsu spēks ir gudri, mērķtiecīgi un talantīgi cilvēki, tāpēc jādara viss, lai radītu vidi, kur tiem nodrošināta iespēja augt un attīstīties.
Latvijas Universitātes fonds ir būtisks partneris Latvijas Universitātei un Latvijai šajā ceļā. Ar LU fonda starpniecību ikviens var iesaistīties, palīdzot sasniegt izcilību. Tāpat kā mūsu valsts veidošanās sākumā, tam nepieciešama skaidra vīzija un griba. Mūsu vīzija ir radīt sistēmu, lai atbalstītu Latvijas zinātnieku darbu, un līdz 2050. gadam kāds saņemtu pirmo Nobela prēmiju. Lai radītu vietu šādai izaugsmei un izcilībai, vajadzīgs ne tikai intelektuāls atbalsts, bet arī finansiāls nodrošinājums. Ikviens var pielikt spēku šī mērķa sasniegšanai, ar ziedojumu atbalstot Latviju ceļā uz Nobela prēmijas iegūšanu. Ziedošana ļauj aktīvi paust savu gribu un atbalstīt nozīmīgus projektus. Tas ir veids, kā ietekmēt procesus ātrāk, skaidri demonstrēt lēmumu pieņēmējiem to, kas mums kā sabiedrībai ir būtiski.
Atjaunotās Latvijas dzimšanas dienā mēs – Latvijas Universitātes fonds – aicinām: esi tas, kurš atbalsta lielus mērķus un drosmīgas ambīcijas! Esi tas, kas domā par Latvijas izaugsmi un dod Latvijai spēku! Ziedo pētniecībai, zinātnei un izcilībai, tā parādot arī lēmumu pieņēmējiem, ka dzīvojam sabiedrībā, kas skaidri apzinās – Latvijas spēks ir gudri, talantīgi cilvēki ar augstiem mērķiem!
Seko mums 
Mūsu valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms vairākiem gadiem, vēl būdams ārlietu ministrs, no Saeimas tribīnes saistībā ar Brexit citēja Vinniju Pūku. Toreiz tas daudziem 12 Saeimas deputātiem lika pasmaidīt, bet trāpīja mērķī.
Vienreiz iemaldās drons, to laikus nepamana, neziņo sabiedrībai, pēc tam klaji melo. Otrreiz iemaldās drons, nu centīgi stāsta, ka nopeilēts, bet, kamēr ar auto braukuši pretīm, tas jau uzsprādzis. Un tāpat melo, vieniem sakot, ka tas ukraiņu, otriem – ka nezināms. Trešo reizi pat neiemaldās: garām valsts robežai palido drons – izziņo brīdinājumus pierobežā un daudziem arī tālu no tās esošajiem, bet… izrādās, ka izslavētā 112 aplikācija tādā brīdī uzkaras…
1. Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ar savu rīcību visos šos gadus veicinājis divvalodību un divkopienas sabiedrības uzturēšanu Latvijā. Šādi, iespējams, apzināti grauta sabiedrības integrācijas politika.
Latvijas ekonomika 2026. gadā atgādina cilvēku, kurš ir iemācījies dzīvot piesardzīgi. Viņš zina, kā izturēt aukstumu, kā sadalīt spēkus, kā neizšķiest to, kas ir. Taču jautājums paliek atklāts – vai viņš vispār vēl sapņo?
Latvijas iedzīvotāju saliedēšana, dažādu grupu integrēšana un, no pretējās puses, satraukums par sabiedrības “sašķeltību” ir tēma, kas sabiedriskajā telpā ir bijusi klātesoša un nereti pat centrāla kopš Trešās atmodas laikiem 1980. gados, kad latvieši reāli varēja sākt cerēt uz politiskās neatkarības atjaunošanu. Jēdzieni “saliedēšana” un “integrācija” šajās garajās desmitgadēs ir parādījušies gan valdības līgumos, gan stratēģiskajos un rīcībpolitikas dokumentos. 2001. gadā Latvijā nodibināts Sabiedrības integrācijas fonds – Ministru prezidentam pakļauta iestāde, kurai integrācijas uzdevumu veikšanai 2025. gadā novirzīti EUR 35,4 miljoni (no tiem 40% no Latvijas valsts budžeta).
Kad valsts saņem vairāk nekā atdod atpakaļ, tā vairs nav politika. Tas ir bizness. Bizness “Jaunās Vienotības” stilā.
Ziniet ko, gudrinieki? Beidziet apd...st Hermani.. Es viņa saturisko stostīšanos klausos daudz labprātāk nekā visu to eviku, laumiņu, hosamu, zandiņu, briškenu un pārējās rinkija kompānijas gludo, tekošo, bezsaturīgo vāvuļošanu.
Latvijas Raido „Krustpunktā” pie Aida Tomsona bija Alvis Hermanis. Cilvēks ar milzīgu potenciālu. Viņš atnāca ar savu ideju, savu redzējumu. Tomsona kungs neizdarīja neko, lai atvērtu intervējamo. Intervijai bija tikai viens mērķis - Tomsona kungs man atgādināja farizeju, kurš mēģināja pieķerties pie sīkām, nesvarīgām detaļām.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – SEPLP), ņemot vērā Satversmes tiesas lietā Nr. 2024-30-01 – par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – 2026. gada 30. martā pasludināto spriedumu, pauž gatavību iesaistīties izmaiņu sagatavošanā tiesiskajam regulējumam par mazākumtautību valodām sabiedriskajā medijā. SEPLP neredz nepieciešamību šobrīd mainīt 2026. gada sabiedriskā pasūtījuma plānu, kā ietvaros šogad uzsākta jauna pieeja mazākumtautību satura veidošanā, kas ir saskanīgs ar Satversmes tiesas atziņām minētajā spriedumā par mazākumtautību valodu sabiedriskajos medijos. Šie principi tiks ievēroti, arī strādājot pie sabiedriskā pasūtījuma plāna sagatavošanas 2027. gadam.
