Es vadu vienkārši brīnišķīgu valdību, bet par „airBaltic”, „Rail Baltica” un budžeta krahu labāk nerunāsim
Evika Siliņa17.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
42. Ministru kabinets strādājis gadu. Daži būtiskākie lēmumi šajā pavedienā.
Atbalstītas izmaiņas, lai samazinātu recepšu zāļu cenas. Palielināts medikamentu kompensācijas apmērs, un palielināts kompensējamo medikamentu skaits.
Kopā ar darba devējiem un ņēmējiem izstrādātās izmaiņas darbaspēka nodokļos palielinās ienākumus “uz rokas” ap 95% strādājošo, izlīdzinot Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī.
Investīcijas valsts aizsardzībā sasniegušas 3,2% no IKP. Iekšējā un ārējā drošība - gan šī, gan nākamā gada budžeta prioritāte. Bruņotie spēki attīsta pretgaisa aizsardzības, krasta aizsardzības, raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas.
Ir parakstīti Latvijas vēsturē lielākie aizsardzības spēju attīstības līgumi. Veiksmīgi notiek Valsts aizsardzības dienesta ieviešana.
Izpildīta apņemšanās 2023. gada laikā pabeigt sauszemes žoga izbūvi uz robežas ar Baltkrieviju, lai 2024. gadā pabeigtu to uz robežas ar Krieviju. Sākta arī Baltijas aizsardzības līnijas izveide.
Atbalstīta birokrātijas mazināšanas pakotne nekustamā īpašuma attīstības jomā, kas līdz pat 70% saīsinās projektu īstenošanas laiku no ieceres līdz gatavai celtnei, pieņemti citi ar birokrātijas mazināšanas lēmumi.
Apstiprināta Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģija, kas paredz nākamo desmit gadu laikā dubultot valsts iekšzemes kopproduktu. Izstrādāts jauns vispārējās izglītības finansēšanas modelis “Programma skolā”, kas paredz taisnīgu un līdzvērtīgu atalgojumu pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita.
Valdība lēmusi par finansējuma palielināšanu STEM priekšmetu apguvei, tādējādi jau agrīni raisot bērnos interesi par jomām, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām un situācijai darba tirgū.
Atjaunots taisnīgums pensiju sistēmā, pakāpeniski piešķirot piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.
Pēc piedzīvotā straujā maksājumu pieauguma, noteikts atbalsts mājsaimniecībām par elektroenerģiju, kā arī hipotekāro kredītu ņēmējiem.
Pieaugušajiem ar invaliditāti, kuriem tā ir jau no bērnības, pabalsts palielināts par 100 eiro mēnesī. Apstiprināts līdzfinansējums aprūpei mājās bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. Būtiski stiprināts Bērnu tiesību aizsardzības centrs.
Pieņemts un stājies spēkā likums par reģistrētas partnerības ieviešanu. Ratificēta Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Lai atbalstītu Ukrainas cīņu pret agresoru, militārais atbalsts Ukrainai šogad un nākamos gadus sasniegs vismaz 0,25% no IKP.
Paldies ministriem un visiem iesaistītajiem, kuri strādājuši, lai tiktu pieņemti šie un citi svarīgi lēmumi.
Vairāk par valdības paveikto gada laikā šeit: https://mk.gov.lv/lv/jaunums/aprit-gads-evikas-silinas-valdibai-parmainas-virkne-nozaru-drosiba-un-konkuretspeja-ka-prioritates
Seko mums 
Mūsu valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms vairākiem gadiem, vēl būdams ārlietu ministrs, no Saeimas tribīnes saistībā ar Brexit citēja Vinniju Pūku. Toreiz tas daudziem 12 Saeimas deputātiem lika pasmaidīt, bet trāpīja mērķī.
Vienreiz iemaldās drons, to laikus nepamana, neziņo sabiedrībai, pēc tam klaji melo. Otrreiz iemaldās drons, nu centīgi stāsta, ka nopeilēts, bet, kamēr ar auto braukuši pretīm, tas jau uzsprādzis. Un tāpat melo, vieniem sakot, ka tas ukraiņu, otriem – ka nezināms. Trešo reizi pat neiemaldās: garām valsts robežai palido drons – izziņo brīdinājumus pierobežā un daudziem arī tālu no tās esošajiem, bet… izrādās, ka izslavētā 112 aplikācija tādā brīdī uzkaras…
1. Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ar savu rīcību visos šos gadus veicinājis divvalodību un divkopienas sabiedrības uzturēšanu Latvijā. Šādi, iespējams, apzināti grauta sabiedrības integrācijas politika.
Latvijas ekonomika 2026. gadā atgādina cilvēku, kurš ir iemācījies dzīvot piesardzīgi. Viņš zina, kā izturēt aukstumu, kā sadalīt spēkus, kā neizšķiest to, kas ir. Taču jautājums paliek atklāts – vai viņš vispār vēl sapņo?
Latvijas iedzīvotāju saliedēšana, dažādu grupu integrēšana un, no pretējās puses, satraukums par sabiedrības “sašķeltību” ir tēma, kas sabiedriskajā telpā ir bijusi klātesoša un nereti pat centrāla kopš Trešās atmodas laikiem 1980. gados, kad latvieši reāli varēja sākt cerēt uz politiskās neatkarības atjaunošanu. Jēdzieni “saliedēšana” un “integrācija” šajās garajās desmitgadēs ir parādījušies gan valdības līgumos, gan stratēģiskajos un rīcībpolitikas dokumentos. 2001. gadā Latvijā nodibināts Sabiedrības integrācijas fonds – Ministru prezidentam pakļauta iestāde, kurai integrācijas uzdevumu veikšanai 2025. gadā novirzīti EUR 35,4 miljoni (no tiem 40% no Latvijas valsts budžeta).
Kad valsts saņem vairāk nekā atdod atpakaļ, tā vairs nav politika. Tas ir bizness. Bizness “Jaunās Vienotības” stilā.
Ziniet ko, gudrinieki? Beidziet apd...st Hermani.. Es viņa saturisko stostīšanos klausos daudz labprātāk nekā visu to eviku, laumiņu, hosamu, zandiņu, briškenu un pārējās rinkija kompānijas gludo, tekošo, bezsaturīgo vāvuļošanu.
Latvijas Raido „Krustpunktā” pie Aida Tomsona bija Alvis Hermanis. Cilvēks ar milzīgu potenciālu. Viņš atnāca ar savu ideju, savu redzējumu. Tomsona kungs neizdarīja neko, lai atvērtu intervējamo. Intervijai bija tikai viens mērķis - Tomsona kungs man atgādināja farizeju, kurš mēģināja pieķerties pie sīkām, nesvarīgām detaļām.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – SEPLP), ņemot vērā Satversmes tiesas lietā Nr. 2024-30-01 – par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – 2026. gada 30. martā pasludināto spriedumu, pauž gatavību iesaistīties izmaiņu sagatavošanā tiesiskajam regulējumam par mazākumtautību valodām sabiedriskajā medijā. SEPLP neredz nepieciešamību šobrīd mainīt 2026. gada sabiedriskā pasūtījuma plānu, kā ietvaros šogad uzsākta jauna pieeja mazākumtautību satura veidošanā, kas ir saskanīgs ar Satversmes tiesas atziņām minētajā spriedumā par mazākumtautību valodu sabiedriskajos medijos. Šie principi tiks ievēroti, arī strādājot pie sabiedriskā pasūtījuma plāna sagatavošanas 2027. gadam.
